Valsts sekretāru sanāksmē 25.augustā izsludināti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.

Būtiski, ka grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

Grozījumi paredz arī liegumu amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Nosakot valsts amatpersonai maksimālo iespējamo skaidras naudas uzkrājumu, tika ņemts vērā jau šobrīd likumā noteiktais 20 minimālo mēnešalgu slieksnis, kas ir noteikts attiecībā uz darījumu, parādsaistību, aizdevumu un uzkrājumu deklarēšanu. Konkrētie grozījumi vērsti, lai mazinātu iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju nākotnē pieņemt kukuli (materiālu vērtību, mantisku vai citāda rakstura labumu), jau iepriekš norādot šādus naudas uzkrājumus deklarācijā.

Ar šiem grozījumiem ir noteikts jauns pienākums valsts amatpersonām iesniegt papildu deklarāciju mēneša laikā no darījuma notikšanas brīža, ja veiktā darījuma (saņemtā dāvinājuma, mantojuma, izsniegta vai saņemta aizdevuma) summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem - pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība. Definīcija Laulātajiem pielīdzinātajām personām likumprojekts neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Nereģistrētas attiecības (personas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība) tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Ņemot vērā to, ka valsts amatpersonai ir jābūt atklātai sabiedrības priekšā, kā arī, ievērojot nereģistrētajās attiecībās esošo personu ciešo ekonomisko un personisko saikni, ir jāparedz iespēja sabiedrībai (tai skaitā kontrolējošām iestādēm) pārliecināties, ka valsts amatpersona, ja tā atrodas nereģistrētajās attiecībās, sava amata pienākumu izpildē darbojas tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs, nevis nereģistrētajās attiecībās esošo partneru personiskajās vai mantiskajās interesēs un līdz ar to pastarpināti arī savās interesēs, jo, uzlabojoties partnera materiālajam stāvoklim, uzlabojas viņu abu kopējā ģimenes labklājība.

Grozījumi likumā izstrādāti, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kā arī ierobežotu valsts amatpersonu iespējas, pildot dienesta pienākumus, gūt personisku labumu, kā arī, lai, konstatējot šādus gadījumus, būtu iespējams vērsties pret šādām amatpersonām. Tie vēl jāskata valdībā un Saeimā.