Vai prēmija par iepriekšējo gadu ietekmē vidējās izpeļņas aprēķinu šogad? Papildināta atbilde
Jautājums: Prēmija par 2015.gada rezultātiem būs izmaksāta 2016.gada novembra mēnesī . Kā tas ietekmē vidējas algas aprēķināšanu, rīkojums par prēmiju piešķiršanu ir ar septembra mēneša datumu un ir iekļauts darba algas aprēķinā, bet summa ir rezervēta un tiks izmaksāta novembrī. Atbildi sniedz MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Likuma skaidri un gaiši teikts, ka vidēja izpeļņa nosaka no no algas, piemaksu un prēmiju kopsummas pēdējos 6 kalendāra mēnešos. Tātad viennozīmīgi ietekmē vidējo izpeļņu, turklāt ļoti nevienmērīgi, jo katram darbiniekam vidējās izpeļņas aprēķins varētu būt vajadzīga dažādos termiņos, tātad katram būs savi 6 mēneši.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Jautājums: Prēmija par 2015.gada rezultātiem būs izmaksāta 2016.gada novembra mēnesī .
Kā tas ietekmē vidējas algas aprēķināšanu, rīkojums par prēmiju piešķiršanu ir ar septembra mēneša datumu un ir iekļauts darba algas aprēķinā, bet summa ir rezervēta un tiks izmaksāta novembrī.
Atbildi sniedz MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle.
Likuma skaidri un gaiši teikts, ka vidēja izpeļņa nosaka no no algas, piemaksu un prēmiju kopsummas pēdējos 6 kalendāra mēnešos.
Tātad viennozīmīgi ietekmē vidējo izpeļņu, turklāt ļoti nevienmērīgi, jo katram darbiniekam vidējās izpeļņas aprēķins varētu būt vajadzīga dažādos termiņos, tātad katram būs savi 6 mēneši.
Ja negrib, lai prēmija ietekmē vidējo izpeļņu:
1) nav jānosauc šīs izmaksas par prēmijām, bet citādi;
2) var veidot uzkrājumus prēmijām 2015. gadā;
3) var izgudrot algoritmu, kā un cik ilgi prēmijas summas daļu iekļaut aprēķinā, lai aprēķins būtu vienmērīgs turpmākā periodā.
Žurnāla BILANCE 393. numurā M.Grebenko sniegusi paplašinātu atbildi, kuru pārpublicējam arī portālā.
Šis jautājums nav atrisināts likumā no tā izsludināšanas dienas. Grāmatveži, kuriem nācās sastapties ar prēmiju summas iekļaušanu vidējā izpeļņā, protams, sen ir pamanījuši gan to, cik strauji “uzlec” vidējā izpeļņa (prēmijas ietekmē), gan to, ka šis lēciens dažādi (atšķirīgi) iespaido darbinieku vidējo izpeļņu (ja tā ir nosakāma uzreiz vai vēlāk), gan to, ka šo lēcienu ļoti viegli var izmantot negodprātīgi. Bet likums ir likums, un konflikta situācijā darba devējs diez vai vinnēs, ja neņems vērā likuma prasību par prēmijas iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā.
Kas darāms lietas labā?
Vērsīsimies pie grāmatvežiem labi zināmā dokumenta: MK noteikumiem Nr. 585 “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. Noteikumu 7. punktā teikts:
Uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.
Sakarā ar to, ka dabā neeksistē neviens normatīvais akts, kas noteiktu darba samaksas praktisko aprēķināšanas kārtību, tādas izstrādāšana ir darba devēja pienākums.
Kādi ir varianti?
Ieteikums prēmijas summām veidot uzkrājumus (pēc analoģijas ar uzkrājumiem neizmantotajiem atvaļinājumiem) šo problēmu neatrisina, jo ietekmē tikai izmaksu attiecināšanu uz konkrētu periodu. Prēmijas summa (kopā ar attiecīgajām VSAOI) tiktu uzrādīta iepriekšējā gada pārskatā, bet izmaksa notiktu šogad. Precīzas prēmiju summas vispirms tiks aprēķinātas (nodokļi no tām ieturēti), bet uzkrājuma konts debetēts (D 4440 K 7210). Atšķirība starp uzkrājuma un faktisko prēmijas summu ir kārtējā gada izmaksas (vai izmaksu samazinājums). Ja prēmijas tiek maksātas ik gadu, var iztikt bez grāmatojumiem, bet izmantot apliekamā ienākuma koriģēšanu UIN deklarācijā. Tomēr šeit tik un tā ir prēmijas izmaksas datums un pilna summa, kuru iespējams pieprasīt iekļaut vidējā izpeļņā, un tas nav taisnīgi attiecībā pret darba devēju.
Taisnīgākai metodei būtu jābūt savādākai, bet, protams, jārēķinās ar to, ka šeit izteikts tikai un vienīgi autora viedoklis. Un tas ir šāds: katrs darbinieks “pelnīja” prēmiju tajās darba dienās, kad strādāja. No tā izriet, ka viņa prēmijas summa ir atkarīga no faktiski nostrādātā darba laika (vienam vairāk, otram – mazāk).
Pēc analoģijas ar vidējo nostrādāto stundu skaitu dienā (šeit labāk – gada laika griezumā), kas jau iekļauts Darba likuma 75. panta 4. daļā, ir iespējams noteikt prēmijas “dienas vidējo” izpeļņu.
Savukārt, ja pēc prēmijas izmaksas būs jānosaka dienas vidējā izpeļņa, to rēķināsim no algas un piemaksu kopsummas, palielinot rezultātu ar prēmijas pienesumu. Protams, būs jānosaka arī periods, cik ilgi “vecās” prēmijas vidējā tiks izmantota aprēķinos. Šādā veidā tiks izpildīta likuma prasība par prēmijas summas iekļaušanu vidējā izpeļņā, un tā arī vienmērīgi ietekmēs visu darbinieku vidējo izpeļņu tiem gadījumiem, kad aprēķinos tiks izmantota vidējā izpeļņa.
Ja protat, iegudrojiet citu algoritmu, jo likumā nav noteikts, kādā veidā prēmija būtu iekļaujama aprēķinā.
Bezmaksas ieteikums: ja darbiniekiem atvēlētās summas netiktu definētas kā prēmijas, tad nerastos pienākums tās iekļaut vidējā izpeļņā. Tomēr, noformējot dokumentāciju par piešķirtajām summām, tās nav jāsasaista ar darbinieku darba sasniegumiem. Darba devējs var un drīkst izsniegt darbiniekiem dāvanas (svētkos, gadadienās) un pabalstus (piemēram, veselības uzlabošanai).
Turklāt esiet uzmanīgi arī tādās situācijās, kad, vēloties atbalstīt darbinieku, kam piedzimis pēcnācējs, kas pabeidzis studijas vai sarosījies precībām, piešķirt tieši prēmiju. Par sekām jūs jau esat lietas kursā…
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.