0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai fiziska persona drīkst aizdot naudu uzņēmumam?

Vai fiziska persona drīkst aizdot naudu uzņēmumam?

Jautājums.  Uzņēmums aizņemas naudu no fiziskas personas, kura ir uzņēmuma darbinieks, tāpēc ka banka nepiešķir overdraftu preču iegādei. 1. Vai fiziska persona drīkst aizdot naudu uzņēmumam? 2. Kā noteikt korektu procentu likmi par aizņēmumu? 3. Kas vēl būtu jāņem vērā šajā darījumā? Uz jautājumu atbild Linda Duntava, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas eksperte. Šobrīd tiesību akti nosaka ierobežojumus fiziskām personām tikai attiecībā uz patērētāju kreditēšanu. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, no 2011.gada 1.novembra fiziskas personas savas saimnieciskās darbības ietvaros nedrīkst kreditēt patērētājus. Minētais likums nosaka, ka patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Linda DuntavaJautājums.  Uzņēmums aizņemas naudu no fiziskas personas, kura ir uzņēmuma darbinieks, tāpēc ka banka nepiešķir overdraftu preču iegādei. 1. Vai fiziska persona drīkst aizdot naudu uzņēmumam? 2. Kā noteikt korektu procentu likmi par aizņēmumu? 3. Kas vēl būtu jāņem vērā šajā darījumā? Uz jautājumu atbild Linda Duntava, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas eksperte. Šobrīd tiesību akti nosaka ierobežojumus fiziskām personām tikai attiecībā uz patērētāju kreditēšanu. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, no 2011.gada 1.novembra fiziskas personas savas saimnieciskās darbības ietvaros nedrīkst kreditēt patērētājus. Minētais likums nosaka, ka patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Tā kā Jūsu minētajā gadījumā fiziska persona plāno piešķirt aizdevumu saimnieciskās darbības vajadzībām, nekādi ierobežojumi šāda darījuma veikšanai nepastāv. Procentu likme faktiski ir maksa par aizdoto naudas līdzekļu lietošanu, kas izteikta procentuāli un tiek aprēķināta no vēl neatmaksātās kredīta summas. Civillikums ļauj līgumslēdzējām pusēm vienoties par procentu likmes apmēru (aizdevums var būt arī bez procentiem), līdz ar to tā ir atkarīga no pušu mērķa, ko tās vēlas sasniegt ar noslēgto līgumu, un darījuma apstākļiem. Finanšu pakalpojumu tirgū procentu likmju noteikšanā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, ņemot vērā aizdevuma piešķiršanas termiņu un to, vai aizdevumam tiks piemērota fiksētā vai mainīgā procentu likme (fiksētas procentu likmes ir noteiktas visam aizdevuma termiņam, mainīgās likmes ir piesaistītas kādai no naudas tirgus procentu likmēm (Euribor, Libor, Rigibor, u.c.) un var mainīties atkarībā no situācijas finanšu tirgū). Tomēr kopumā procentu likmes noteikšanā tiek ņemti vērā šādi apstākļi: 1) Kredīta izsniegšanas izmaksas. Procentu likmei būtu jāsedz aizdevēja resursu izmaksas. Piemēram, ja aizdevējam līdzekļi ir pieejami, jāņem vērā, kādas izmaksas rada to aizdošana, salīdzinot ar līdzekļu pašreizējo izmantošanu vai citām potenciālām šo līdzekļu izmantošanas iespējām. Ja aizdevējam līdzekļi nav pieejami, jāņem vērā izmaksas, kas rodas, aizdevējam tos iegūstot (piemēram, aizņemoties). Tāpat pie kredīta izsniegšanas izmaksu aprēķina jāņem vērā līguma noslēgšanas un aizdevuma apkalpošanas administratīvās izmaksas. Šajās izmaksās ierēķināms viss, kas saistās ar līguma noslēgšanu, sākot no līguma noteikumu sastādīšanas un papīra izmaksām, uz kura līgums tiek izdrukāts, un beidzot ar kredīta atmaksas konta atvēršanas un apkalpošanas izmaksām. Arī gadījumos, kad aizdevēja primārais mērķis nav peļņas gūšana no darījuma, procentu likmei būtu jāsedz vismaz izmaksas, kas rodas aizdevējam no darījuma noslēgšanas. Šeit gan jāpiebilst, ka izmaksu segšanai var izmantot arī vienreizēju komisijas maksu; 2) Vēlamā peļņa. Šeit būtu jāņem vērā, kādu peļņu aizdevējs vēlētos gūt no naudas summas aizdošanas. 3) Darījuma risks. Parasti zemāka riska darījumiem piemēro zemākas procentu likmes. Darījuma riska  novērtēšanai parasti tiek vērtēta kredīta ņēmēja finansiālā stabilitāte un maksātspēja, ienākumu regularitāte un līdzšinējo saistību izpildes disciplīna. Darījuma riska samazināšanai nereti tiek izmantoti arī dažādi nodrošinājumi vai galvojumi, kas mazina kredīta neatmaksāšanas risku un sniedz papildu drošību aizdevējam. Nodrošinājumu un galvojumu izmantošanas gadījumā tie noteikti ir jāatrunā līgumā. Lai pušu starpā nerastos domstarpības par līguma izpildi, ir svarīgi līgumā atrunāt visus galvenos darījuma nosacījumus - aizdevuma mērķi, aizdevuma summu, termiņu, piemērojamo procentu likmi, atmaksas kārtību, nodrošinājumus, atbildību līguma nepildīšanas gadījumā, skaidri nosakot pušu tiesības un pienākumus. Ņemot vērā, ka praksē var rasties dažādas situācijas, ir nepieciešams padomāt arī par strīdu risināšanas kārtību. Attiecībā uz fizisko personu, kas aizdod līdzekļus, jāņem vērā arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktās prasības, kuros gadījumos fiziskai personai būtu jāmaksā ienākuma nodoklis par šādu pakalpojumu sniegšanu kā savu saimniecisko darbību.