0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSLasiet žurnāla "Bilance" jūlija numurā
BILANCES SATURS

Lasiet žurnāla “Bilance” jūlija numurā

Bilances 13/14. (289/290) numurā, kas iznāca 4. jūlijā, varat lasīt GRĀMATVEDĪBA Nodokļu piemērošanas kārtība dividendēm Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un ienākuma no personālsabiedrības uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts (IIN likuma 16.1 p. 2. d.). Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Ja dividendes aprēķina par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām, tad par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un līdz ar to arī dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes izmaksātas, un pienākums ieturēt nodokli no akciju turētājam…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Bilances 13/14. (289/290) numurā, kas iznāca 4. jūlijā, varat lasīt GRĀMATVEDĪBA Nodokļu piemērošanas kārtība dividendēm Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un ienākuma no personālsabiedrības uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts (IIN likuma 16.1 p. 2. d.). Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Ja dividendes aprēķina par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām, tad par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un līdz ar to arī dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes izmaksātas, un pienākums ieturēt nodokli no akciju turētājam vai starpniekam izmaksātajām dividendēm par publiskajā apgrozībā esošām akcijām un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar maksātāju (IIN likuma 16.1 p. 8. d.). No minētajām likuma normām secināms, ka vienlaikus ar peļņas sadales un dividenžu aprēķināšanas brīdi sabiedrībai ir pienākums aprēķināt maksājamo nodokli, kas ir 10% no aprēķināto dividenžu summas. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs, SIA AUDITA GRUPA un Nodokļu konsultatīvais birojs valdes locekle Nelda Janoviča turpina skaidrot, kā piemērojami nodokļi dividendēm – gan šogad aprēķinātajām, par iepriekšējiem gadiem sadalītajām un izmaksātajām.  NODOKĻI Kā pagarināsim nodokļu samaksas termiņu pēc 1. jūlija? 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Šai sakarā parādījusies publiska diskusija[1] par grozījumiem likuma 24. pantā par kavēto nodokļu pagarināšanas iespējām. Turpmāk viena nodokļa veida samaksas termiņa pagarinājumu varēs piešķirt ne biežāk kā četras reizes kalendāra gadā. Jautājumi saistībā ar šo normu radušies galvenokārt par tā ieviešanu – vai šogad palikušas četras iespējas vai arī četras mīnus šogad jau izmantotās, kā to oficiāli paudis VID? Daudzi komersanti sapratuši, ka četras reizes jāskaita no šā gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi, tādēļ viņi pauduši bažas - vai nesanāk, ka grozījumi stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu (tas ir, stājas spēkā 1. jūlijā, bet piemērojami no 1. janvāra)? SORAINEN partneris Jānis Taukačs skaidro jaunos grozījumus un to piemērošanas „grūtības”. LIKUMDOŠANA Taisām ragavas vasarā jeb Eiro ieviešanas gudrība Latvijā Eiro nāk… Latvijas vadība izvirzījusi mērķi pievienoties eiro zonai no 2014. gada. Eiro projekta darba grupas un Finanšu ministrija ir izstrādājusi Eiro ieviešanas likumprojektu, kas jāpieņem Saeimai šā gada beigās. Papildus eiro ieviešanas principiem likumprojekts paredz grozīt vairāk par 100 normatīvo aktu līdz eiro ieviešanas dienai, bet teju 900 normatīvos aktus divarpus gadu laikā pēc eiro dienas, kas izklausās trakoti liels skaitlis. Dažādiem sagatavošanās darbiem plānoti to veikšanas termiņi un periodi. Tā, piemēram, cenas uzrādīt paralēli latos un eiro paredzēts trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas un sešus mēnešus vēl pēc tās, acīmredzot, lai mēs visi paspētu aprast ar jauno naudu, kas ieguls mūsu makos, leksikā, aprēķinos, salīdzinājumos, un varētu arī kontrolēt, kas notiek ar cenām. Tomēr gribas saprast arī būtību, filozofiju un rast atbildi uz vienkāršo jautājumu – kas būs, kāpēc mums to vajag, kā tas notiks un – kas par to visu maksās? Tāpat uzņēmumu vadībai un to grāmatvežiem jāzina, kam un kad jāgatavojas un vai nav laikus jāsāk atlicināt līdzekļus ne mazajām izmaksām, kas radīsies. Tāpēc arī Latvijas eiro projekta vadītāja DACE KALSONE  - intervijā žurnāla Bilance galvenajam redaktoram GUNTIM ROZENBERGAM. GRĀMATVEDĪBA Prasības kases čeku noformēšanā Pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums par kases čekiem, to obligātajiem rekvizītiem, kases čeku izmantošanu par attaisnojuma dokumentiem un naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs viens no konstatētajiem pārkāpumiem ir normatīvajos aktos noteikto rekvizītu trūkums kases čekos. Atgādināšu, kādos normatīvajos aktos ir noteikti un kādi ir kases čeka obligātie rekvizīti, attaisnojuma dokumenta obligātie rekvizīti, kā arī kādos gadījumos kases čeku var izmantot kā naudas izdevumus apliecinošu dokumentu un kā pievienotās vērtības nodokļa rēķinu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā skaidro prasības čeku noformēšanā, kā arī ievietota pārskatāma tabuliņa ar rekvizītu prasībām kases čekiem, attaisnojuma dokumentiem un nodokļa rēķinam. Tuvojas LID – 20. REPŠE: par cietumnieka dilemmu politikā, Napa traģikomismu un latvieša drosmi 1993. gads iegājis Latvijas vēsturē ar to, ka 5. martā tika ieviests atjaunotais lats. Un nauda ir valsts ekonomikas asinsrite. Tas gads bija vēsturisks arī mūsu izdevniecībai, jo 17. maijā piedzima Lietišķās informācijas dienests. Esam ar jums kopā 20 gadus. Būtiskāko par to un šo laiku Bilances galvenajam redaktoram GUNTIM ROZENBERGAM atklāja tālaika Latvijas Bankas prezidents, atjaunotā lata „tēvs” EINARS REPŠE. Uzzināsit nianses par lata ieviešanu, par to, ko viņš domā par politikas tikumiem, par to, kāpēc mēs aizgājām Latvijas kā finanšu centra un banku paradīzes veidošanas ceļu, politiķis izsaka asu kritiku par topošo Nacionālās attīstības plānu. NUMURĀ:
  • Pieredze, ko izmantosim, gatavojoties 2012. gada pārskata sagatavošanai. Sabiedrības iekšējās kontroles sistēma un inventarizācijas.
  • Laiks atpūsties… Detalizēti par atvaļinājumiem un visu, kas par tiem jāzina grāmatvežiem
  • Obligāta prasība transfertcenu dokumentācijai
  • No mūsu puses. Ilga Ābelīte un viņas izlolotais APOLLONS.
 

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058