Ārlietu ministrija 8. martā publicējusi informatīvo materiālu (vadlīnijas) par sankciju efektīvu ievērošanu Latvijā. Vadlīnijas sniedz informāciju, kā notiek personu iekļaušana un izņemšana no sankciju sarakstiem, izņēmumu piemērošana un personu identificēšana, kā arī skaidro risku novērtējuma nepieciešamību visiem likuma subjektiem, tai skaitā, kas subjektiem būtu jāņem vērā, lai pildītu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto pienākumu izveidot iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai un risku pārvaldībai.
Arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI marta numurā ir publicēta intervija par vietējo un starptautisko sankciju tematiku. Elīza Grīsle, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperte, skaidro, ka sankcijas ir ārpolitikas instruments, kas vēsturiski aizsācies Apvienoto Nāciju Organizācijā. ANO dalībvalstis konsensā vienojās, ka kādā valstī pastāv tāds politiskais režīms, kura uzvedību vajadzētu mainīt. Lai nevajadzētu izmantot spēku, piemēram, militāru iejaukšanos, tiek izmantota alternatīva metode – sankcijas.
Eiropas Savienība (ES) centralizēti ievēro ANO noteiktās sankcijas, respektīvi, tā pārņem jeb transponē visas ANO sankcijas, un tās kļūst par ES sankcijām, kas juridiski ir saistošas visām ES dalībvalstīm. Papildus ES var noteikt arī savas autonomās sankcijas, ja tās nav bijis iespējams ieviest ANO ietvaros. Tādas ir ES noteiktās sankcijas gan pret Sīriju, gan pret Krieviju saistībā ar 2014. gada notikumiem Ukrainā, kad tika aizskarta Ukrainas teritoriālā vienotība. Arī Latvijā kopš 2014. gada sankciju nozīme ir augusi un izteikti jūtama to klātesamība mūsu ikdienas dzīvē.
Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu Latvijā ir saistošas arī citu starptautisko organizāciju, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu noteiktās sankcijas. Tās var tikt piemērotas likumā noteiktajos gadījumos, kad NATO dalībvalstu, tai skaitā ASV, sankcijas būtiski ietekmē Latvijas finanšu un kapitāla tirgus intereses.
Latvijā ASV OFAC (Office of Foreign Assets Control) sankcijas tiek galvenokārt ievērotas publiskajā iepirkumā un finanšu darījumos. Šo sankciju neievērošanas gadījumā Latvijā var tikt liegta pieeja transakcijām ASV valūtā, apturēti darījumi un transakcijas, tādējādi liedzot veikt nepieciešamos maksājumus.
Sankcijas jāievēro pilnīgi visiem, arī valsts iestādēm un pašvaldībām, jo tām, piemēram, var rasties zināma saskare ar sankciju noteiktajiem ierobežojumiem, rīkojot publiskos iepirkumus.
Uzņēmēju pašu atbildība ievērot, lai netiktu noslēgti kādi līgumi ar partneriem vai klientiem, kas ir vai varētu būt sankciju sarakstos.
Jo īpaši jāuzmanās no Krievijas uzņēmumiem, kas varētu atrasties OFAC sarakstā, taču nav iekļauti ES sankciju sarakstā. Ir bijuši vairāki gadījumi, ka tad, kad tika slēgts līgums, uzņēmums nebija iekļauts sarakstā, bet pēc tam tika iekļauts, un patlaban Latvijas uzņēmumam nav nekādas iespējas pildīt noslēgto līgumu, veikt kādus maksājumus. Diemžēl no Latvijas puses nevar panākt, ka šādas sankcijas tiktu atceltas vai mainīta ASV attieksme pret konkrēto gadījumu.
Ja arī izdodas panākt kādus izņēmumus, tad jārēķinās, ka būs jāalgo ASV advokāti, tas var izrādīties ļoti dārgs process. Tāpēc paša uzņēmēja interesēs ir sevi no šādiem gadījumiem pasargāt. Sankciju neievērošana var ļoti apgrūtināt dzīvi kā uzņēmumam, tā uzņēmējiem, jo var, piemēram, tik piemērots liegums uzņēmuma amatpersonām un īpašniekiem iebraukt ASV.
Uzņēmēji nereti prasa, kā ir iespējams pārbaudīt pilnīgi visus sadarbības partnerus, jo tie var būt simtiem vai tūkstošiem? Uz šo jautājumu Ārlietu ministrijas pārstāve atbild, ka visbiežāk jau sankcionētas personas nav ierindas uzņēmēji, tie ir starptautiski spēlētāji, kas ir identificēti par ļoti smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī ir režīmam pietuvinātas personas. Ir valstis, kur sankcijām pakļautas tikai dažas fiziskās personas un pāris uzņēmumu vai arī konkrētas nozares. Jāsāk ar to, ka izpēti veic internetā, pārbauda Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamos informācijas pirmavotus. Tā visai ātri var nonākt pie secinājuma, vai konkrētais uzņēmums varētu būt saistīts ar noteiktajām sankcijām.
Žurnāla marta numuru abonenti var lasīt arī elektroniski.
