2019. gada deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kā rezultātā iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 183% vairāk nekā 2018. gadā, kad deviņos mēnešos tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā. Šajā laika posmā iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu. FID darbības rezultāti šī gada deviņos mēnešos ir ievērojami pieauguši, turklāt progress ir vērojams visās jomās, uzskata FID priekšniece Ilze Znotiņa.

FID līdz šim paveiktais un dienesta darbības rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, kas pakāpeniski ienāk finanšu nozarē.

Šī gada trīs ceturkšņos no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem FID saņēmis 3968 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 21 627 par neparastiem darījumiem. Salīdzinoši 2018. gada deviņos mēnešos saņemti 5390 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 17 458 par neparastiem darījumiem.

2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 10 ziņojumus par iespējamu terorisma finansēšanu un vienu ziņojumu par iespējamu proliferācijas finansēšanu. Aktīvāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz finanšu institūcijas.

2019. gada deviņos mēnešos FID tiesībsargājošajām iestādēm nosūtījis 153 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 12% vairāk nekā 2018. gada deviņos mēnešos. 88 gadījumos atbildīgās institūcijas ierosinājušas kriminālprocesus, no kuriem 55% ir kriminālprocesi par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā visizplatītākie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi vēlāk tiek legalizēti, ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un tautsaimniecībā, krāpšanas un kukuļošanas (amatnoziegumi).

Sadarbības platforma un ziņojumu sniedzēju izglītošana

Sekmīgi turpinās arī publiskā privātā partnerība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos. Šāda platforma izveidota, lai radītu vienotu izpratni par pieeju uzraudzības jautājumiem, uzlabotu savstarpējo sadarbību, informētību un nodrošinātu atgriezenisko saiti. 2019. gadā notikušas 57 šādas tikšanās un iesaldēto līdzekļu apjoms lietās, kur notikušas publikās privātās partnerības sanāksmes, ir vairāk nekā 113 miljonu eiro apmērā. Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības platforma darbojas kopš 2018. gada novembra.

Starptautiskā sadarbība

Svarīga nozīme finanšu izlūkošanā ir arī starptautiskajai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar analogām ārvalstu iestādēm. 2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 516 ārvalstu FID pieprasījumus un nosūtījis 627 pieprasījumus ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem. Galvenās sadarbības valstis ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija, Lielbritānija, Čehija, Krievija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.