0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTI2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis

2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis

Katrīna Linarte, zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, LU profesionālais maģistra grāds ekonomikā

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā arī šogad ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Šī ir lieliska iespēja, lai pievērstu padziļinātu uzmanību un veltītu laiku gada pārskata sastādīšanai, gan atklājot nepieciešamo informāciju, kura ir definēta likumdošanas aktos, gan izstrādājot kvalitatīvu un pilnīgu gada pārskatu, kas sniegs patiesu un skaidru informāciju par sabiedrību iekšējiem un ārējiem lietotājiem. Gada pārskata…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis
Ilustrācija: © master1305 – stock.adobe.com
Katrīna Linarte, zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, LU profesionālais maģistra grāds ekonomikā
Katrīna Linarte,
zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, LU profesionālais maģistra grāds ekonomikā
Foto: Aivars Siliņš

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā arī šogad ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Šī ir lieliska iespēja, lai pievērstu padziļinātu uzmanību un veltītu laiku gada pārskata sastādīšanai, gan atklājot nepieciešamo informāciju, kura ir definēta likumdošanas aktos, gan izstrādājot kvalitatīvu un pilnīgu gada pārskatu, kas sniegs patiesu un skaidru informāciju par sabiedrību iekšējiem un ārējiem lietotājiem.

Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. 

Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis.

Gada pārskata sastāvdaļa — ziņas par uzņēmumu:

  1. Pie darbības veida norāda tikai NACE kodu, taču ne visi lietotāji zina no galvas kodus, tāpēc būtu lietderīgi tos arī paskaidrot.
  2. Norādot informāciju par valdi un zvērinātu revidentu, tiek norādīts arī personas kods, kas nav korekti, jo tie ir sensitīvi dati.
  3. Nedrīkst aizmirst, ka jānorāda struktūrvienības, filiāles un pārstāvniecības.
  4. Jāmin gada pārskata periods.
  5. Jānorāda ziņas par grāmatvedi; ja tas ir ārpakalpojuma uzņēmums, tad norāda arī informāciju par atbildīgo grāmatvedi.

Vadības ziņojuma saturs (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 55. pants):

  • sniedz informāciju par sabiedrības darbības veidu (galvenajiem darbības virzieniem) un par tirgu;
  • par finansiālajiem rezultātiem. Salīdzina šī gada rezultātus ar iepriekšējā gada pārskata rezultātu un sniedz skaidrojumu, kāpēc rādītājs ir pieaudzis vai samazinājies. Ja ir pamatdarbības zaudējumi, sniedz arī zaudējumu rašanās iemeslu. Ir svarīgi ne tikai identificēt starpību, bet atklāt arī izmaiņu rašanās iemeslu;
  • par pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;
  • sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu, tajā skaitā par: a) iemeslu savu akciju vai daļu iegādei pārskata gadā; b) pārskata gadā atpirkto vai pārdoto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai ja nominālvērtība nav noteikta; c) sabiedrības iegūto un turēto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai ja nominālvērtība nav noteikta;
  • sabiedrības filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs (skaits sadalījumā pa valstīm);
  • finanšu instrumentu izmantošanu, ja tas ir būtiski sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai: a) finanšu riska vadības mērķi un politiku, pieņemtā riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite; b) sabiedrības pakļautību tirgus riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam;
  • jābūt identificētam gada pārskata apstiprināšanas datumam; 
  • priekšlikumi par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu;
  • paziņojums par vadības atbildību.

Ja kāds no saturā minētajiem punktiem nav aktuāls sabiedrībai, tad nosaukumu ziņojumā neliek, lai nav, piemēram, šādas rindiņas:

pētniecības pasākumi — nav.

Vadības ziņojumā atklājamā informāciju saistībā ar Covid–19:

  • par pandēmijas ietekmi uz konkrēto nozari un sabiedrību pārskata gadā;
  • par ierobežojumiem, kas skāruši sabiedrību sakarā ar Covid–19 izplatību;
  • par vadības identificētajiem riskiem un to, vai un kā mainījusies sabiedrības saimnieciskā darbība;
  • par to, kā sabiedrības vadība rūpējas par darbiniekiem (kovida analīžu apmaksa, attālinātais darbs u.c.);
  • par ierobežojumu ietekmi un vadības identificētajiem neskaidrajiem apstākļiem nākotnē;
  • par nākotnes plāniem.

Tāpat vadības ziņojumā var aprakstīt saņemtos atbalsta pasākumus Covid–19 seku mazināšanai.

Finanšu analīzes koeficienti

Ja izmanto finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jābūt uzmanīgiem ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Jāatceras, ka nav uzdevums parādīt sabiedrību no sliktās puses, bet sniegt patiesu un skaidru priekšstatu.

Piemērs

Rēķinot kopējās likviditātes rādītāju (apgrozāmie līdzekļi/ īstermiņa saistības), 2020. gada rādītājs bija 1,90, kas norāda, ka sabiedrība spēj segt savas saistības. 2021. gadā šis rādītājs sanāk 0,90, kas norāda, ka sabiedrībai var rasties grūtības ar saistību segšanu.

Taču atstāt tikai šo secinājumu nav īsti korekti, kā jau iepriekš minēts, uzdevums nav parādīt sabiedrību no sliktās puses, tāpēc ir jāizvērtē šī rezultāta rašanās iemesls. Sabiedrībai šis iemesls ir tāds: Covid–19 dēļ sabiedrības apgrozāmie līdzekļi samazinājās (pārdošanas apjomi samazinājās), aizņēmumi nav pieauguši, ir krasi pieaudzis neizmaksāto dividenžu apjoms, jo nestabilās ekonomiskās situācijas dēļ valde nevēlas ņemt ārā dividendes, lai nesamazinātu apgrozāmos līdzekļus, kas jau tāpat ir samazinājušies, taču šie notikumi arī mainīja rādītāja rezultātu. Ja šāda skaidrojuma nebūtu, sadarbības partneri un investori secinātu, ka sabiedrībai var būt grūtības ar saistību segšanu un maksātspēju, un izvērtētu, vai ir vērts ar šādu uzņēmumu sadarboties.

Tāpat nerēķina tādus finanšu analīzes koeficientus, kas nesniegs plašu informāciju par sabiedrību.

Piemērs

Ja sabiedrības krājumi salīdzinājumā ar citiem posteņiem ir ļoti niecīgi, tad nav vērts rēķināt krājumu aprites koeficientu, jo tas īsti nesniegs priekšstatu par sabiedrību.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats

  • Sastāda pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma pielikumā sniegtajām formām.
  • Neatstāj formās tukšās rindas, kas nav aktuālas sabiedrībai un kurām nav vērtības.
  • Šajās formās jābūt valdes un grāmatveža vai ārpakalpojuma grāmatveža parakstiem.
  • Jānorāda metodes, pēc kurām sastāda PZA un naudas plūsmas pārskatu. Mainot sastādīšanas metodi, jāsniedz paskaidrojums finanšu pārskata pielikumā.
  • Peļņas vai zaudējumu aprēķina neto apgrozījuma rindā norāda ieņēmumus no pamatdarbības veidiem Ja ir ieņēmumi, kas nav tipiski un sistemātiski (nav saistīti ar pamatdarbību), tie tiek uzrādīti PZA pārējo saimniecisko ieņēmumu rindiņā. Tā ir neuzmanības kļūda, bet ir redzēts, ka šī summa nav maza un tiek ar nodomu iekļauta neto apgrozījuma rindā, lai sabiedrībai neveidotos bruto peļņas zaudējumi, taču tas nav korekti.

Bilances konti

Pamatlīdzekļi

Nepieciešams pārskatīt uzņēmuma pamatlīdzekļus un to izmantošanas veidu/funkcijas saimnieciskajā darbībā, pārliecināties, vai ir bijušas izmaiņas pamatlīdzekļu izmantošanā saistībā ar Covid–19 notikumiem, jo tas var ietekmēt aktīvu vērtību, lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma likmes. Jāizvērtē, vai nav jāpārskata summa, no kuras atzīst par PL, vai pamatlīdzekļu nolietojuma likmes atbilst pamatlīdzekļa paredzamajam lietošanas ilgumam.

Ieguldījumi

Veicot finanšu ieguldījumus radniecīgās un asociētās sabiedrībās, lai sabiedrība spētu pārvarēt finanšu grūtības, jāizvērtē iespējamie riski attiecībā uz līguma nosacījumu izpildi, ka ieguldījumu var neatmaksāt, var rasties kavējumi u.c. Ja kāds no riskiem iestājas, tas jāatklāj finanšu pārskatā.

Krājumi

Jānovērtē, vai nav jāveic krājumu vērtības korekcijas, ja kritušies pārdošanas/pakalpojumu apjomi, preces ilgi stāv noliktavā. Tāpat jāizvērtē politika attiecībā uz nelikvīdu uzkrājumiem vai mazkustīgiem krājumiem.

Debitori

Bieži netiek ievērots nosacījums un bilancē uzrāda debitorus kopā ar šaubīgiem vai pat bezcerīgiem parādiem, kas ir nepareizi, jo debitori bilancē jāuzrāda neto vērtībā, atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu summu. Savukārt bezcerīgo parādu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt) iekļauj zaudējumos, ja iepriekš nav veidoti uzkrājumi. Lai šīs kļūdas laikus novērstu, jāveic debitoru vecumanalīze, un tas jādara nevis reizi gadā, bet daudz biežāk. Gada pārskata pielikumā ir jāsniedz nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums.

Citi debitori

Nodokļu pārmaksas netiek uzrādītas bilances aktīvā, bet gan samazina pasīva (saistību) saldo summu, un tas nav korekti.

Nākamo periodu izdevumi

Praksē grāmatvežiem bieži aizmirstas katru mēnesi norakstīt izdevumos daļu no nākamo periodu izmaksām, tāpēc gada beigās pirms gada pārskata sastādīšanas ieteicams iziet cauri šī konta analītikai un pārliecināties, ka uz nākamo gadu nepāriet tekošā gada izmaksas.

Nauda

Pārrēķinot ārvalstu valūtas atlikumus gada pārskata beigās eiro, izmantojot grāmatvedības pro≠grammu, jāpārbauda, kādu valūtas kursu izmanto programma. Valūtas kursi tiek noteikti, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas sistēmu un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru, kas notiek katru darbdienu plkst. 15.15 (pēc Latvijas laika) un atspoguļo valūtas tirgus situāciju attiecīgajā brīdī. Līdz ar to, ja programma izmanto pirms plkst. 17.00 pieejamo valūtas kursu, ļoti bieži rodas starpība tādās valūtās, kuru kurss mēdz būt ļoti svārstīgs.

Kreditori

Jānodala īstermiņa un ilgtermiņa saistības, jo praksē bieži redzēts, ka kredītiem vai aizdevumiem, kas ilgāki par gadu, kārtējā gada maksājumus aizmirstas iegrāmatot uz īstermiņa saistībām, bet viss tiek likts uz ilgtermiņa saistībām, kas nav korekti. Praksē redzēts, ka īpašnieku parādi, kuri netiek atmaksāti ilgu laika periodu, tiek grāmatoti īstermiņa saistībās, kas ir aplami un nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu, un, atklājot šo kļūdu, var veidoties pienākums maksāt UIN.

Ja kredīta līgumā nav noteikts atmaksas periods, tad tās ir īstermiņa saistības, nevis ilgtermiņa.

Nodokļi 

Nodokļu atlikumiem jāsakrīt ar VID (Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats).

Finanšu pārskata pielikums

Sastādot pielikumu, svarīgi identificēt, kādai kategorijai pieder sabiedrība (mikrosabiedrībām, mazām, vidējām vai lielām sabiedrībām). Tad, balstoties uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu un MK noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" prasībām attiecībā uz nepieciešamās informācijas atklāšanu gada pārskatos, visām sabiedrību kategorijām sastāda finanšu pārskata pielikumu. Praksē sabiedrības atklāj to informāciju, kas nebūtu nepieciešama, bet aizmirst par obligāti atklājamo informāciju.

Visām sabiedrības kategorijām jāatklāj šī informācija grāmatvedības politikā

  • Ilgtermiņa ieguldījumiem grāmatvedības politikā sniedz ziņas, no kādas summas iegādi atzīst par nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli u.c.
  • Ilgtermiņa ieguldījumiem norāda nolietojuma normas.
  • Sabiedrības finanšu pārskata pielikumā jāsniedz informācija par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu.
  • Sniedz noteikto informāciju par uzkrājumu veidošanai pieņemto grāmatvedības politiku.
  • Sniedz detalizētu informāciju par ieņēmumu un izdevumu atzīšanas politiku atbilstoši katram darbības veidam, nevis izmanto teorētiskos tekstus par ieņēmumu un izdevumu atzīšanu, jo tās ir vissvarīgākās pozīcijas jebkurai sabiedrībai. 
  • Sniedz informāciju, ja notikusi grāmatvedības politikas vai uzskaites principu maiņa, notikusi iepriekšējo gadu kļūdu labošana utt.

Finanšu pārskata pielikuma grāmatvedības politikas sadaļā bieži paliek iepriekšējo pārskata gadu datumi, nav iekļauti visi skaidrojumi par katra posteņa uzskaites, atzīšanas politiku u.tml. Vai arī ir aprakstīts postenis, kas nav aktuāls sabiedrībai. Piemēram, apraksta uzkrāto saistību veidošanas politiku, bet sabiedrībai nav uzkrāto saistību. Nekorekti apraksta posteņu politiku, piemēram, pie debitoru atzīšanas politikas raksta — debitoru postenī ietilpst pircēju un pasūtītāju parādi un nākamo periodu izdevumi, taču tā nav grāmatvedības politika attiecībā uz debitoru posteni! Ja saistībā ar Covid–19 mainīta grāmatvedības politika, tad tas jāaktualizē finanšu pārskata pielikumā, un, iesniedzot gada pārskatu EDS, tas arī jāizdara.

Skaidrojumi pie peļņas vai zaudējuma aprēķina (PZA)

  • Paskaidro būtiskās ieņēmumu un izdevumu pozīcijas. Parasti ar PZA atšifrēšanu nav problēmu, jo skaidrojumos tiek izmantota PZA izvērstā atskaite ar kontu sasaisti, nosaukumiem un summām.
  • Sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
  • Sniedz informāciju par ieņēmumu vai izmaksu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, to summām un veidu.
  • Ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmumu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēru.

Bieži aizmirstais skaidrojumos pie bilances posteņiem

  • Nav sniegta pilnīga informācija par vadībai izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas.
  • Attiecībā uz katru ilgtermiņa kreditoru posteni — kreditoru parādu kopsummu, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsummu, kas ir segta ar nodrošinājumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu, — bieži nav informācijas par nodrošinājumu veidu un formu.
  • Sabiedrības neatklāj atsevišķi informāciju par aizdevumiem radniecīgām un asociētām sabiedrībām.
  • Pircēju un pasūtītāju parādi un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem finanšu pārskata pielikumā. Bieži arī tā tiek skaidroti pircēju un pasūtītāju parādi un tiek norādītas pārskata un iepriekšēja pārskata gada summas, bet tā nav pilnīga informācija. Lietderīgi būtu atklāt, par kādiem pakalpojumiem parādi, periods, par kādu šie parādi, vai sadalījums pēc vecuma u.tml., tas pats arī attiecībā uz parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
  • Vidējais darbinieku skaits.

Arī finanšu pārskata pielikumā vajadzētu iekļaut paskaidrojošo informāciju par pandēmijas ietekmi uz nozari kopumā un sabiedrību, par izmaiņām saimnieciskajā darbībā, identificētiem riskiem un par plānoto darbību tuvākajā nākotnē, ja šī informācija nebija jau norādīta vadības ziņojumā.

Ja sabiedrības darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus privātajos kontos, tas netiek atspoguļots sabiedrības finanšu pārskatā, bet sabiedrības finanšu pārskata pielikumā jāatklāj informācija, cik daudz un cik ilgu laiku, lai darba izmaksu posteņa samazinājums nemaldinātu un neraisītu domas par aplokšņu algām.

Gada pārskata iesniegšana EDS

Gada pārskats ≠ EDS gada pārskats. Tas ir gada pārskata atvasinājumu elektroniskā forma (elektroniskais noraksts). Sagatavo saskaņā ar MK apstiprinātu formu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 399.

Aizpildot EDS pamatinformācijas sadaļu, sabiedrību EDS ievadītais gada pārskata apstiprināšanas datums nesakrīt ar gada pārskata oriģinālā norādīto datumu, taču tiem jābūt vienādiem.

Grāmatveža tiesībām sagatavot un apstiprināt gada pārskatu jābūt iekļautām ar sabiedrību noslēgtā darba vai pakalpojumu līgumā, kurā noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi par gada pārskata sagatavošanu un apstiprināšanu, arī jāņem vērā, kad EDS pamatinformācijas sadaļā norāda ziņas par grāmatvedi.

Jāņem vērā arī likumā minētais gada pārskata apstiprināšanas datums, jo gada pārskats jāiesniedz viena mēneša laikā pēc apstiprināšanas datuma. Ja apstiprina 29.05.2022., tad iesniegt gada pārskatu 02.08.2022. nav korekti.

Izvēloties finanšu pārskata pielikuma vai piezīmes apjomu

  • Rādīt visus laukus, liek ķeksīti — mazās, vidējās un lielās sabiedrības (GPKGPL 52., 53. un 54. pants).
  • Ja bilances kopsumma ir 350 000 eiro, neto apgrozījums — 700 00 eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10 un sabiedrība nepārsniedz pārskata gadā divus no šiem rādītājiem, tad atzīmē ar ķeksīti pie "attēlot saīsināto finanšu pārskata pielikumu".
  • Ar ķeksīti "attēlot tikai piezīmes" atzīmē īpaši mazas mikrosabiedrības (bilances kopsumma 50 000 eiro, neto apgrozījums 10 000 eiro, 5 darbinieki), nedrīkst pārsniegt 2 no šiem rādītājiem.

Bet šīs sabiedrības, ja vēlas, var norādīt visu informāciju, uzspiežot "rādīt visus laukus".

Svarīgi sabiedrībām, kas pakļautas prasībai par zvērināta revidenta pārbaudi un atzinumu

  • Sabiedrība, kuras gada pārskatu revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, EDS iesniedz revidenta ziņojuma (pārbaudes ziņojuma) elektronisku kopiju, sagatavojot pārskata elektronisku norakstu.
  • Gada pārskata atvasinājumu EDS pārbauda un apstiprina zvērināts revidents, pārbaudei jāparedz papildu laiks.
  • Ņemot vērā likumā papildus noteikto obligāto zvērināta revidenta pārbaudi ne tikai gada pārskata oriģinālam, bet arī tā norakstam, tas ir jāsagatavo laikus un par to jāinformē sabiedrības zvērināts revidents.
  • Svarīgi, norādot EDS informāciju par zvērināto revidentu, nesajaukt sertifikāta un licences numuru, jo gada pārskats var aiziet pavisam pie cita revidenta, tāpēc, iesniedzot gada pārskatu, jāinformē par to arī zvērināts revidents, lai pārliecinātos, ka pārskats ir sasniedzis adresātu. Un tad, kad gada pārskats tiek iesniegts, EDS nomaina statusu uz "iesniegts apstiprināšanai zvērinātam revidentam", taču tas nemazina kļūdas iespējamību, ko minēju iepriekš.

Jāatceras, ka gada pārskats ir nozīmīgs grāmatvedības dokumentu kopums. Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par sabiedrību un tajā notiekošiem procesiem. Gada pārskats tā lietotajiem sniedz informāciju par sabiedrības darbību, finansiālo stāvokli, plāniem u.c. Gada pārskata sastādīšana ir aktuāla ikvienai sabiedrībai, jo tieši šis ir dokuments, kas būs svarīgs potenciālajiem klientiem, investoriem, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko sadarbību. Gada pārskata iesniegšanas pagarinājums ļauj izstrādāt kvalitatīvu gada pārskatu atbilstoši likumdošanas prasībām.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā.