Bāreņu biedrība „Saules bērni” Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā projekta “Valsts – tie esam mēs!” (Nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/038/82) ietvaros veikusi pētījumu „PILSONISKĀS LĪDZDALĪBAS IESPĒJAS LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESĀ. LATVIJAS UN BEĻĢIJAS PIEREDZE”.
Pētījums ir par Latvijas un Beļģijas nevalstisko organizāciju (NVO) iesaisti savas valsts lēmumu pieņemšanas procesos, un ko no šīs pieredzes var pārņemt Latvijā. Lai salīdzinātu Latvijas un Beļģijas pieredzi, projekta gaitā Bāreņu biedrības „Saules bērni” darba grupa no Latvijas viesojās Beļģijā un apmeklēja vairākas nevalstiskās organizācijas, lai precīzāk izprastu šīs valsts NVO darbību un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos.
Pētījumā skaidrota pilsoniskās sabiedrības nozīme kā Latvijā, tā Beļģijā, apskatīti pilsoniskās līdzdalības veidi, īpašu uzmanību pievēršot politiskai līdzdalībai un NVO iesaistei valsts pārvaldē. Pētījuma gaitā veiktas intervijas, organizētas diskusijas, kā arī izmantota neformālu sarunu gaisotnē iegūta informācija par apmeklētajām organizācijām Beļģijā. Pētījuma noslēgumā apkopoti secinājumi, kā izmantojama Beļģijas NVO pieredze, lai arī turpmāk Latvijas NVO veiksmīgāk iesaistītos lēmumu pieņemšanas procesos valsts pārvaldes līmenī.
Atšķirībā no Latvijas, kur nevalstisko organizāciju mērķu vidū galvenokārt ir valsts iekšējo ekonomisko un sociālo problēmu risināšana, Beļģijas NVO par savu virsuzdevumu izvirza panākt drošību un mieru pasaulē, kur nabadzība ir pagātne un kur ir attīstības iespējas visiem. Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un taisnīgu pasauli, norit aktīva darbība starptautiskā mērogā. 1999. gadā Beļģijā pieņemts īpašs Likums par starptautisko sadarbību. Katru gadu Beļģijas ārlietu ministrs tiekas ar lielākajām Beļģijas nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu un diskutētu par svarīgākajiem notikumiem un Beļģijas starptautiskām iniciatīvām.
Sabiedriskās organizācijas visā Beļģijā arī daudz aktīvāk nekā pie mums izmanto sociālos medijus, lai pulcinātu cilvēkus ielu demonstrācijās, aicinātu uz saviem pasākumiem, kino vakariem, izglītojošiem semināriem, lekcijām, koncertiem un citiem sarīkojumiem. Pēdējos gados par ļoti nozīmīgu informācijas avotu kļuvuši tieši sociālie mediji (Facebook, Twitter u.c.). Lai sasniegtu savus mērķus, par neatņemamu sastāvdaļu Beļģijas nevalstiskajām organizācijām komunikācijā ar valdību un iedzīvotājiem kļuvušas interneta „zibakcijas”. Kā informēja Sebastien Schoch no Antverpenes nabadzīgo cilvēku atbalsta organizācijas, tad aizvien biežāk viņu organizācija izmanto Twitter.com „Retweet” iespējas un Facebook.com „Like” un „Share”, lai panāktu sev vēlamos rezultātus un aktualizētu kādu problēmu valdības acīs.
Nevalstisko organizāciju darbību Beļģijā starp federālās, reģionālās un kopienas iestādēm koordinē Beļģijas Ārlietu, ārējās tirdzniecības un attīstības sadarbības Federālais valsts dienests – DGDC (Federal Public Service Foreign Affairs, Foreign Trade and Development Cooperation Belgium – DGDC).
Atšķirībā no Latvijas, kur valsts nav paredzējusi tiešu programmu nevalstisko organizāciju aktivitāšu finansiālajam atbalstam, Beļģijā finansējumu iepriekšminētajām aktivitātēm organizācijas var saņemt no neatkarīgas valsts aģentūras – Beļģijas Tehniskās sadarbības sabiedrības – BTC (Belgian Technical Cooperation -BTC), kas īsteno projektus kopā ar citām partnervalstīm. BTC pārvalda vairāk nekā 200 programmas 20 pasaules valstīs. Tās centrālais birojs atrodas Briselē, bet tā ir arī pārstāvēta ārvalstīs.
DGDC atbalsts galvenokārt vērsts uz vismazāk attīstītajām valstīm, kuras lielākoties atrodas Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā: Alžīrija, Benina, Bolīvija, Burundi, Kongo, Ekvadoras, Mali, Maroka, Mozambika, Nigēra, palestīniešu teritorijas, Peru, Ruanda, Senegāla, Dienvidāfrika, Tanzānija, Uganda un Vjetnama.
Bez valsts piešķirtajām dotācijām NVO aktīvistiem vēl ir iespēja pieteikties pētniecības darbu stipendijām, ceļojumu izmaksu segšanai. Stipendijas tiek atsevišķi dalītas franču valodā runājošo kopienai, flāmu valodā runājošo kopienai un vācu kopienai.
Beļģijā nodibināti arī vairāki fondi, no kuriem iespējams saņemt finansējumu attīstības sadarbības veicināšanai.
Kad tiek runāts par NGDO (Nevalstiskās attīstības organizācijas), tiek domātas aptuveni 130 nevalstiskas organizācijas, kuras ir akreditējusi DGD (attīstības kooperācijas galvenais direktorāts). Parasti valsts finansē šādas organizācijas 80% apmērā.
Papildus organizāciju līdzfinansējumam (ziedojumi no iedzīvotājiem, biznesiem utt.), Beļģijas nevalstiskās attīstības organizācijas var gūt labumu no dažādu līmeņu finanšu līdzekļiem no valdības.
Visas šīs organizācijas īsteno programmas, kuru kopējais budžets ir aptuveni 378 miljoni eiro gadā (privātie ziedojumi, kā arī Eiropas granti un dažādi projekti). NVO sektors Beļģijā nodarbina aptuveni 1500 – 2000 cilvēkus.
Prasību latiņa, lai kvalificētos un tiktu pie valsts līdzekļiem, nemitīgi tiek paaugstināta. Neskatoties uz to, Beļģijas NVO darbojas ar ļoti dažādiem mērķiem un nozīmi sabiedrībā. Dažas organizācijas ir reģionālas ar federālu struktūru, bilingvālas, kamēr citas darbojas internacionālā rakursā. Dažas darbojas kā ilgtermiņa attīstības organizācijas, bet citas darbojas “ārkārtas” jomā.
Paralēli šīm NVO, pastāv simtiem asociācijas (ASBL), kuras vada attīstības aktivitātes. Šīs asociācijas pārsvarā saņem līdzekļus no privātiem ziedotājiem, kuri izmanto nodokļu atlaižu shēmu. Beļģijas Finanšu ministrija ir uzskaitījusi aptuveni 500 bezpeļņas organizācijas, kuras darbojas attīstības kooperācijas jomā, starp šīm ir atrodamas arī jau iepriekšminētās aptuveni 130 nevalstiskās attīstības organizācijas. Finanšu ministrija ir ļoti nozīmīgs netiešais kontributors (tāds kurš ir piešķīris finanšu līdzekļus, bet nav tieši iesaistījies šo līdzekļu izmantošanā) šīm attīstības kooperācijām.
Neskatoties uz šo neviendabīgumu, nevalstiskais sektors Beļģijā balstās uz dažiem pamatprincipiem, un tie ir definēti kā kopējie pamatprincipi, uz kuriem Beļģijas attīstības NVO balsta savu beļģu identitāti. Beļģijas eksperti no dažādām komisijām ir pārliecināti, ka nevalstiskās attīstības organizācijas spēlē nozīmīgu lomu, lai attīstītu valsts stratēģisko vīziju.
Barenu biedribas petijums lasāms šeit.
Bāreņu biedrība „Saules bērni”, īstenojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu „Valsts – tie esam mēs!”, sagatavojusi vairākas video intervijas ar NVO ekspertiem, kurās tiek runāts par valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības Memoranda vēsturi, tā īstenošanu pašreizējā brīdī un Memoranda padomes darbu. Videointervijas skatāmas vietnē: http://ejuz.lv/emorands.
Informācija sagatavota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
Par informācijas saturu atbild Bāreņu biedrība “Saules bērni”.
