Vakar, 1. oktobrī, Valsts kontrole (VK) publiskojusi revīzijas ziņojumus "Par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" un  par trīs pašvaldību (Ozolnieku, Brocēnu un Liepājas) 2014. gada pārskatiem.

VK konstatējusi, ka nepilnīga informācija par valstij pienākošos nodokļu apmēru, neizsekojama valsts institūciju pārskatu apkopošana kopējā valsts Saimnieciskā gada pārskatā jeb konsolidācijas process, neuzskaitīti vai nepareizi uzskaitīti pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumi un nevēlēšanās uzrādīt Dienvidu tilta būvniecības izdevumus kā parādu aizdevējam – tie ir galvenie iemesli, kāpēc VK savu atzinumu par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Pārskats) sniegusi ar iebildēm.

Taču VK šajā revīzijā vērtēja ne tikai finanšu uzskaites pareizību. Revīzijā tika vērtēta arī atbildīgo iestāžu rīcība valsts budžeta plānošanā un izdevumu likumības un lietderības nodrošināšanā. Īpaši tādēļ, ka jau iepriekšējos gados revidenti bija snieguši ieteikumus finanšu vadības uzlabošanai, taču tā bija izrādījusies “saucēja balss tuksnesī”. Varētu šķist, ka tikai VK saredz būtiskus trūkumus budžeta plānošanā, tā struktūrā un līdzekļu sadales mehānismā, tomēr revidentu veiktā Saeimas deputātu aptauja liecina, ka 67% aptaujāto sabiedrības priekšstāvju arī nav mierā ar informācijas pietiekamību un saprotamību, lai varētu pieņemt pamatotus lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu noteiktām jomām.

Tāpēc šā gada revīzijā VK papildus analizēja dažus svarīgākos budžeta plānošanas aspektus un izlases kārtā pārbaudīja, vai valsts budžetā paredzētie izdevumi ir saistīti ar deklarētajiem valsts attīstības mērķiem un vai pašlaik īstenotā stratēģiskā un finanšu vadība garantē valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu.

Normatīvie akti paredz pēctecīgu un uz rezultātu orientētu stratēģisko un finanšu vadību, taču revidenti pārliecinājās, ka šīs prasības pastāv tikai “uz papīra”. Finanšu ministrijā (FM) netiek gūta pietiekama pārliecība, ka budžeta pieprasījumos iekļautie izdevumi atbalstīs valdības mērķu un rezultātu sasniegšanu. Piemēram, valsts valodas apguvei piešķirtais finansējums 0,6 milj. EUR apmērā reemigrācijas jomā vai tūrisma politikas ieviešanai piešķirtais finansējums 1 milj. EUR apmērā ir tikai daļēji saistīts ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, bet doktorantūrai un rezidentūrai piešķirtais finansējums 52 milj. EUR apmērā augstākās izglītības jomā ar valsts deklarētajiem stratēģiskajiem mērķiem nav sasaistāms. Šāda situācija rodas, jo budžeta programmās norādītie rezultāti atšķiras no plānošanas dokumentos paredzētajiem rezultātiem, savukārt atbildīgās iestādes darbības plāns paredz vēl ko citu. Savukārt, augstākās izglītības gadījumā valsts stratēģiskie dokumenti paredz finansēt rezidentūras un doktorantūras studijas atbilstoši darba tirgus prognozēm, bet faktiski šī prognoze nav atbilstoši izstrādāta – joprojām neesam nolēmuši kādi speciālisti valstij ir nepieciešami un līdz ar to arī apmācāmi.

Par valsts budžeta līdzekļu plānošanas un izlietošanas apšaubāmo efektivitāti liecināja arī finanšu revīziju rezultāti, par ko VK informēja šā gada maijā. VK ieskatā šie fakti liecina par fundamentāliem trūkumiem – vidēja termiņa budžets tiek veidots un apstiprināts tikai fiskālo mērķu definēšanai un uzraudzībai. Par uzkrājuma budžetu vēl nav sākts pat domāt – “decembra drudzis”, kura laikā tiek maksimāli tērēti visi iestāžu rīcībā palikušie līdzekļi, ir tam visraksturīgākās sekas.

Revidenti jau ilgstoši vērš uzmanību uz nelikumīgiem avansa maksājumiem gada beigās, dārgiem kolektīvajiem pasākumiem un iestāžu reprezentācijas izdevumiem, tomēr jāsecina, ka finanšu disciplīna pagaidām nav atbildīgo institūciju prioritāšu sarakstā. Iespējas noteikt “pārejošās” apropriācijas izmisīgu un nelikumīgu tēriņu novēršanai gada beigās nav izvērtētas, tiesiskais regulējums, kas noteiktu, vai un kā veicami iestāžu reprezentācijas izdevumi, nav izstrādāts. Arī lēmumu par to, vai valsts iestādes drīkst rīkot kolektīvus pasākumus, nav izdevies pieņemt. Savukārt 34 milj. EUR jeb 74% no neparedzētiem gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem 2014.gadā atkal ir novirzīti iepriekš paredzamiem pasākumiem, kurus budžetā sākotnēji plānot acīmredzot nav bijis izdevīgi.

Tikpat tuvredzīga attieksme atklājas budžeta ieņēmumu jomā – ieņēmumi tiek plānoti tikai īstermiņā, grozot nodokļu politiku pēc vajadzības, pārvēršot jomu par “izmēģinājuma poligonu” un nemēģinot noteikt vismaz vidēja termiņa ietvaru.

Vienlaikus VK secina, ka nodokļu parādus ne nākamgad, ne aiznākamgad nebūs iespējams piedzīt, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) un FM nodokļu parādu piedziņā cīnās ar sekām, neapzinot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim. Visas VID veiktās parādu piedziņas procesa pilnveidošanas darbības ir vērstas tikai uz nepilnu desmito daļu (9,7%) no 1,4 mljrd. EUR nodokļu parāda. No šī milzīgā nodokļu parāda kopapjoma 86% jeb 1,27 mljrd. EUR ir nepiedzenamie nodokļi, un to īpatsvars ar katru gadu pieaug.

Atsevišķi jārunā arī par nodokļu administrācijas attieksmi pret nodokļu maksātājiem. VID ieviestais jauninājums – elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas – nav palīdzējis iedzīvotājiem saņemt ienākuma nodokļa atvieglojumus. VID nepievērš pietiekamu uzmanību komunikācijai ar iedzīvotājiem un neinformē nodokļu maksātājus par veicamajām darbībām, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Revīzijā konstatēts, ka 2014.gadā, iespējams, ir nepamatoti iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 5,8 milj. EUR apmērā, jo vairāk nekā 40 tūkstošiem personu nav piemērots gada neapliekamais minimums.

Arī valstij svarīgā jomā – kapitālsabiedrību pārvaldībā – faktiski mīņājamies uz vietas. Kapitālsabiedrību pārvaldības reforma vēl arvien nav pabeigta, un nav iespējams pārliecināties, ko sabiedrība iegūst no tai piederošās un šajās kapitālsabiedrībās ieguldītās valsts mantas 2,8 mljrd. EUR apmērā.

Tajā pašā laikā pērn gandrīz pusei no valsts kapitālsabiedrībām, kuras ir strādājušas ar peļņu un kurām būtu jāizmaksā dividendes valstij, ir dota atļauja dividendes valsts budžetā neiemaksāt. Tas liecina par fundamentāliem trūkumiem gan normatīvu līmenī, gan arī šo normatīvo aktu piemērošanā. VK ieskatā, ja, neesot skaidriem kritērijiem, 50% gadījumu valstij piederoši uzņēmumi valstij par tās aktīvu izmantošanu drīkst nemaksāt, tad normatīvais akts “nestrādā” un ir jāmaina, novēršot “patīk”/”nepatīk” principa piemērošanu.

Atsevišķa sadaļa revīzijas ziņojumā ir veltīta pašvaldību 2014.gada pārskatiem. Līdztekus jau pieminētajām apjomīgajām kļūdām aktīvu uzskaitē revidenti ir konstatējuši arī grāmatvedības datu falsificēšanu vairāku gadu garumā un prettiesiskus naudas pārskaitījumus pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem vismaz 85 tūkst. EUR apmērā.

Tomēr nedrīkst nepieminēt, ka, izlases veidā pārbaudot 29 pašvaldības, jau revīzijas laikā tika novērstas uzskaites kļūdas vismaz 184 milj. EUR apmērā.

Valsts kontrole uzskata, ka finanšu uzskaite pašvaldībās ir prioritāri risināms jautājums, kura sakārtošanai būtu pievēršama lielāka likumdevēja, valdības un pašvaldības pārstāvošo organizāciju uzmanība.

Par revīziju kopumā sagatavoti seši ziņojumi – apkopojošs ziņojums par Saimnieciskā gada pārskatu, ziņojums par ieņēmumu daļu, apkopojošs ziņojums par konstatējumiem pašvaldībās, kā arī trīs ziņojumi par atsevišķām pašvaldībām – Brocēniem, Ozolniekiem un Liepāju. Revīzijā kopumā sniegti 26 ieteikumi, no kuriem būtiskākā daļa – 18 ieteikumi – vērsta uz trūkumu novēršanu valsts budžeta ieņēmumu daļā.

Ieskats preses konferencē par Saimnieciskā gada pārskatu