0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESAtkal top apjomīgi grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Atkal top apjomīgi grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Apjomīgus grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” plānots skatīt 7. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē. Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore, topošos grozījumus komentē šādi: "Viena no  likumprojekta svarīgākajām normām ir saistīta ar turpmāko regulējumu uzņēmumu līgumu gadījumā. Kā jau Jūs noteikti ziniet,  šobrīd likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2012.gads  ir noteikts kā pārejas periods, kurā visām personām, kurām ir uzņēmuma līgumi bet nav reģistrēta saimnieciskā darbība un ienākuma izmaksātāji veic nodokļu ieturēšanu, jāveic saimnieciskās darbības reģistrēšana. Savukārt likumprojekts paredz, ka tajos gadījumos, kad persona veic tikai tādu saimniecisko darbību, kuras rezultātā ir noslēgts uzņēmumu līgums un ienākuma izmaksātājs…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Astra KaļāneApjomīgus grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” plānots skatīt 7. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē. Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore, topošos grozījumus komentē šādi: "Viena no  likumprojekta svarīgākajām normām ir saistīta ar turpmāko regulējumu uzņēmumu līgumu gadījumā. Kā jau Jūs noteikti ziniet,  šobrīd likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2012.gads  ir noteikts kā pārejas periods, kurā visām personām, kurām ir uzņēmuma līgumi bet nav reģistrēta saimnieciskā darbība un ienākuma izmaksātāji veic nodokļu ieturēšanu, jāveic saimnieciskās darbības reģistrēšana. Savukārt likumprojekts paredz, ka tajos gadījumos, kad persona veic tikai tādu saimniecisko darbību, kuras rezultātā ir noslēgts uzņēmumu līgums un ienākuma izmaksātājs veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu, persona var turpināt nereģistrēt saimniecisko darbību. Otra ļoti nozīmīga norma ir speciāls regulējums akciju sabiedrībām, kuras darbiniekiem piedāvā iegūt akcijas, piemērojot akciju opciju shēmas. Līdz šim šis jautājums ne Komerclikumā, ne likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”   nebija īpaši atrunāts, lai gan praksē šāda veida tiesības  uzņēmumu darbiniekiem piedāvāja. Regulējuma mērķis ir nodrošināt efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību darba devējs var ieinteresēt darbiniekus ilgāk palikt uzņēmumā un pilnvērtīgāk iesaistīties uzņēmuma izaugsmes veicināšanā. Jaunais regulējums paredz, ka akciju sabiedrība var piedāvāt saviem vai saistīta uzņēmuma darbiniekiem vai uzņēmuma valdes vai padomes locekļiem  savas akciju opciju shēmas, kuru rezultātā darbiniekiem pēc noteiktu kritēriju izpildes un pēc noteikta laika tiek piedāvāts iegādāties vai iegūt akciju sabiedrībām akcijas par jau noteiktu cenu, kas vairumā gadījumu būs zemāka nekā akciju sabiedrībām akciju tirgus cena konkrētajā brīdī. Tādējādi  uzņēmuma darbinieki vai uzņēmuma valdes vai padomes locekļi, izmantojot šo akciju opciju shēmu, gūst labumu no uzņēmuma. Tradicionāli tas būtu personas gūtais ienākums uz darba attiecību pamata un tas būtu apliekams ar  iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām brīdī, kad piešķir opciju jeb iespēju nākotnē iegādāties akcijas par samazinātu vērtību.  Tomēr likumprojekts paredz, ka, izpildoties vairākiem  kritērijiem, no kuriem viens no būtiskākajiem ir nosacījums, ka akciju pirkuma tiesību turēšanas periods (periods no akciju pirkuma tiesību piešķiršanas dienas līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienai) ir ne mazāks kā 3 gadi un šajā periodā persona joprojām ir darba attiecībās ar opcijas piešķīrēju, minēto ienākumu nekvalificē kā algota darba ienākumu, bet gan atliek ienākuma aplikšanu līdz tam brīdim, kad persona pārdod vai citādi atsavina  akcijas  un ienākumam piemēro kapitāla pieaugumam noteikto nodokļa likmi 15% apmērā. Šis regulējums ir būtisks akciju sabiedrībām, kuras domā par jaunu akciju emisiju, jo šo atvieglojumu (atlikts un transformēts nodoklis) var uzskatīt par jaunu nodokļu stimulu, ar kura palīdzību augošās ekonomikas apstākļos piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darbiniekus. Par būtisku normu likumā var uzskatīt arī regulējumu, kādu turpmāk būs jāpiemēro personām, kuras tieši vai netieši ir veikušas būtiskus ieguldījumus zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās izveidotos veidojumos (piemēram, kapitālsabiedrības, līgumsabiedrības, trasti). Tomēr šis regulējums skars krietni mazāku iedzīvotāju daļu, jo būtiskās  līdzdalības apmērs, kas noteikts likumā, ir 25%  un vairāk. Jaunais regulējums paredz, ka personai, kurām būs būtiska līdzdalība (vai būtiskas balsstiesības) zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās izveidotos veidojumos, nodokli par minēto veidojumu peļņu atspoguļos, nevis pēc pelņas sadales, bet attiecībā uz to taksācijas periodu, kad šī peļņa rodas. Piemēram, personai pieder 40% līdzdalība Honkongā izveidotā kapitālsabiedrībā un kapitālsabiedrība 2013. gadā būs nopelnījusi 1 miljonu, bet šo naudu nolems nesadalīt dividendēs, tad personai 400 000 (40% no 1 miljona)  būs jāuzrāda, kā 2013.gadā gūtais ienākums un jāpaliek ar 25% nodokli Latvijā. Savukārt, tad kad  šī kapitālsabiedrībā izmaksās dividendes, tās ar nodokli Latvijā neapliks." Likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Finanšu ministrija , teikts, ka ar  grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju nodokli", cita starpā, plānots: - ierobežot fizisko personu tiesības ar ofšoru starpniecību izvairīties no nodokļu nomaksas; - noteikt nodokļa atvieglojumus saistībā ar akciju iegādi; -noteikt , kādos gadījumos fiziskās personas ienākuma gūšana no metāllūžņu pārdošanas nav saimnieciskā darbība; -risināt situācijas, kurās nodokļa maksātāji saistībā ar uzņēmumu līgumu vairākas reizes gadā reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēji, bet pēc tam raksta iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam, lai tiktu izslēgti no saimnieciskās darbības veicēju reģistra; -izslēgt likuma normu, kas nosaka, ka valsts amatpersonai paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba devējs izsniedz bez pieprasījuma neatkarīgi no tā cik ilgi ir pastāvējušas civildienesta vai darba attiecības. Un tā vietā papildināt likumu ar normu, kas nosaka: ja ar darbinieku darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs pēc pieprasījuma izsniedz darbiniekam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba attiecību izbeigšanas dienā; -veikt izmaiņas, kas saistītas ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu u.c. Detalizētāk plānotie grozījumi aprakstīti šādi: 1) noteikt: ja akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns paredz vismaz trīs gadu turēšanas periodu šādām tiesībām un darbinieks šajā laikā ir darba attiecības ar kapitālsabiedrību, kā arī darba devējs ir Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) sniedzis likumā prasīto informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna nosacījumiem, akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī gūtais ienākums (starpība starp akciju tirgus cenu un cenu, par kādu akcijas iegādājas akciju pirkuma tiesību turētājs) nav apliekams ar nodokli. Atvieglojums tiek piemērots arī gadījumos, kad darbinieks tiek pārcelts darbā uz citu – ar darba devēju saistītu uzņēmumu likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē, vai pensionējas (ar likumprojekta atsauci uz vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju saprotams likumā „Par valsts pensijām” noteiktais vecums). Citos gadījumos gūtais ienākums ir pielīdzināms algota darba ienākumam. Tādējādi par šo ienākumu ir jāveic gan valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ja akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī ir veikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums, vēlāk pārdodot akcijas, kuras iegūtas, īstenojot akciju pirkuma tiesības, par šo akciju iegādes vērtību uzskata akciju tirgus vērtību akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā. Lai nodrošinātu, ka likumprojektā noteiktais atvieglojums tiek izmantots sava īstā mērķa sasniegšanai – ar akciju pirkuma tiesību piešķiršanu darbiniekiem tos motivēt un piesaistīt uzņēmumam – likumprojektā ir iekļauts īpašs regulējums: -    likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns pieļauj akciju pirkuma tiesību atsavināšanu citai personai, akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darba devējam būs jāaprēķina tā darbinieka, kuram sākotnēji piešķirtas akciju pirkuma tiesības, ar algas nodokli apliekamais ienākums (attiecīgi jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (algas nodoklis) un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc likmes, kāda spēkā akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā); -    ja darbinieks, kuram sākotnēji piešķirtas akciju pirkuma tiesības, uz akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdi vairs nebūs darba attiecībās ar attiecīgo darba devēju (kā arī neatbildīs kritērijiem, kurus izpildot piešķir nodokļu atbrīvojumu), akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darba devējs aprēķinās ar algas nodokli apliekamo ienākumu, kuru attiecinās uz bijušā darbinieka nodarbinātības pēdējo mēnesi (attiecīgi jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (algas nodoklis) un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc likmes, kāda spēkā dienā, kad darbinieks pārtraucis darba attiecības ar attiecīgo darba devēju); -    attiecībā uz darbinieka gūto ienākumu, atsavinot akciju pirkuma tiesības, tiks piemēroti likuma 11.9 panta noteikumi par kapitāla pieauguma apliekamā ienākuma noteikšanu vispārējā kārtībā. Likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus, nosakot, ka likumā noteikto atvieglojumu var piemērot arī tad, ja akciju pirkuma tiesības ir piešķirtas līdz likuma spēkā stāšanās brīdim (31.12.2012.), bet akciju pirkuma tiesību īstenošanu sabiedrība uzsāk pēc likuma spēkā stāšanās (ar 01.01.2013.). 2) ieviest nodokļu pretizvairīšanās normas attiecībā uz tāda ienākuma aplikšanu ar nodokli, kas iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam pienākas no tā līdzdalības zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos (turpmāk – ārvalstu sabiedrībās). Paredzēts, ka ar nodokli tiks aplikts uz maksātāju attiecināmais ārvalstu sabiedrības ienākums, ja maksātāja līdzdalība ārvalstu sabiedrībā ir būtiska - 25% un vairāk,- neatkarīgi no tā, ka šis ienākums nav ticis sadalīts dividendēs. Tā kā ar ārvalstu sabiedrību likumprojekta izpratnē saprot arī ārvalstu nodibinājumu, trastu vai citu juridisku veidojumu, būtisku līdzdalību vai ietekmi var nodrošināt ne tikai ar līdzdalību ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās, bet arī ar citām ar līgumu nodibinātām tiesībām, kas maksātājam (rezidentam) nodrošina būtisku ietekmi vai kas ļauj piedalīties ārvalstu nodibinājuma, trasta vai cita juridiska veidojuma darbības rezultātā gūtās peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē, piemēram ar līgumu nodibinātām tiesībām uz ienākumiem no trasta pārvaldījumā nodotiem aktīviem (nekustamā īpašuma). Tāpat trasta pārvaldījumā iespējams nodot tādas ārvalsts kapitālsabiedrības daļas vai akcijas, kura ir reģistrēta, izveidota vai atrodas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Šajā gadījumā nodokļa maksātājs savas tiesības attiecībā uz minētās kapitālsabiedrības peļņas sadali īstenos nevis uz līdzdalības kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai balss tiesību pamata, bet uz citu tiesību pamata. Minēto ienākumu nodokļa maksātājam jādeklarē rezumējošā kārtībā. Savukārt vēlākas dividenžu izmaksas gadījumā nodoklis šim ienākumam otrreiz netiek uzlikts. 3) noteikt, ka fiziskās personas ienākuma gūšana no metāllūžņu pārdošanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību neatkarīgi no šā panta 1.3 daļā minēto kritēriju izpildes, izņemot gadījumu, kad metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā. Tādējādi fiziska persona, kas regulāri nodarbojas ar metāllūžņu vākšanu un nodošanu, neatkarīgi no darījumu skaita nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs. 4) noteikt, ka nodokļa maksātājs, ko uz uzņēmuma līguma pamata nodarbina komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziska persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus. Tādējādi tiek nodrošināts, ka maksātājam neveidojas administratīvais slogs, ikreiz reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, savukārt informāciju par personām, kas darbojas uz uzņēmuma līguma pamata tiks saņemts no pakalpojuma saņēmēja, kas arī ietur nodokli likuma 17.panta desmitās daļas 17.punktā noteiktajā kārtībā. 5) noteikt, ka turpmāk darba devējs pēc pieprasījuma izsniegs darbiniekam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba attiecību izbeigšanas dienā, ja ar darbinieku darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām. 6) noteikt, ka likuma pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto grozījumu spēkā stāšanās tiek atcelta. 7) veikt  redakcionāla rakstura precizējumus, kas precizē terminus, nosaka konkrētāku atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanas kārtību, ja personai ir piešķirta pensija, kā arī precizē minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu, ja apgādībā esošā persona turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu. 8) veikt citus tehniska rakstura precizējumus. Lai šie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā. Plānots, ka vismaz daļa no grozījumiem būs spēkā no2013. gada 1. janvāra. Vairāk par topošajiem grozījumiem Jūs varat lasīt Ministru kabineta mājaslapā, šeit.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058