JAUTĀJUMI UN ATBILDESKāpēc darba līguma slēgšana ir izdevīga gan darba devējam, gan darbiniekam?

Kāpēc darba līguma slēgšana ir izdevīga gan darba devējam, gan darbiniekam?

10/09/2011

Jautājums: Kāpēc jāslēdz darba līgums un kāpēc tā slēgšana ir izdevīga gan darba devējam, gan darbiniekam? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Darba likums nosaka, ka darba tiesiskās attiecības apliecina darba līgums, tāpēc no likuma viedokļa darba līguma slēgšana ir obligāta un par šīs likuma normas neievērošanu un darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā darba devējam draud naudas sods. Sods – no 350 līdz 5000 latiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pants. “Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana”, cita starpā, nosaka, ka “par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā — uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums: Kāpēc jāslēdz darba līgums un kāpēc tā slēgšana ir izdevīga gan darba devējam, gan darbiniekam? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Darba likums nosaka, ka darba tiesiskās attiecības apliecina darba līgums, tāpēc no likuma viedokļa darba līguma slēgšana ir obligāta un par šīs likuma normas neievērošanu un darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā darba devējam draud naudas sods. Sods – no 350 līdz 5000 latiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pants. “Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana”, cita starpā, nosaka, ka “par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā — uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem”. Tāpat Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pantā teikts, ka par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu — uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai — no sešsimt līdz piectūkstoš latiem. Tiesa gan, ņemot vērā šā brīža situāciju darba tirgū - joprojām lielo bezdarbu un darba devēja diktēto “spēles noteikumu” dominēšanu, praksē likuma normas diemžēl ne vienmēr tiek ievērotas pat par spīti iespējamajiem sodiem. Abu pušu ieguvumi un riski Gan darba devējam, gan darba ņēmējam derētu atcerēties, ka situācija darba tirgū mainās, un pēc kāda laika darba tirgū atkal noteicošie būs darba ņēmēja diktētie “spēles noteikumi” – šādu situācijas maiņu vairākkārt jau esam pieredzējuši darba tirgū, kad darba devēja prasību dominēšanu nomaina darbinieka prasību dominēšana un otrādi. Tāpēc darba līgums, kas ir dokuments, kas nosaka abu pušu pienākumus un tiesības, ir izdevīgs abām pusēm ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. |Lūk, daži piemēri. - Ja darba līgums ir un tajā ir precīzi atrunāti darbinieka pienākumi, kas pildāmi par attiecīgo darba samaksu tagad, kad darba devējs ir noteicējs darba tirgū, tad darba devējam būs tiesisks pamats no darbinieka prasīt šo pienākumu pildīšanu arī tad, kad situācija mainīsies un noteicējs darba tirgū būs darba ņēmējs. Ja, izmantojot savu šā brīža “pārspēku” darba tirgū, darba devējs izvēlas līgumu neslēgt vai papildus līgumā atrunātajiem darba pienākumiem uzliek darbiniekam pienākumus, kas darba līgumā nav minēti, tad, mainoties situācijai, darbinieks šos līgumā neminētos pienākumus var arī nepildīt un prasīt par tiem papildu samaksu. - Ja ar darbinieku ir noslēgts darba līgums, darba devējam ir iespēja vērsties tiesā gadījumos, ja darbinieks darba devējam radījis zaudējumiem vai izpaudis komercnoslēpumu. - Ja, piemēram, celtniecībā vai galdniecībā strādājošs darbinieks, ar kuru darba devējs ir noslēdzis darba līgumu, darba vietā cieš nelaimes gadījumā, viņam ir tiesības uz apmaksātu darba nespējas lapu un apmaksātu ārstēšanu. Ja darba līguma nav, nav arī šādu tiesību. Ja darba vietā ir noticis nelaimes gadījums, cilvēks bez darba līguma paliek zaudētājos, jo no likuma viedokļa viņam nelaimes gadījuma vietā nemaz nebija jābūt un nekāda apmaksāta ārstēšana arī nepienākas. Katra paša ziņā lielā mērā ir izvēle, slēgt vai neslēgt darba līgumu, saņemt visu naudu „uz rokas” vai maksāt nodokļus, taču abām pusēm der izvērtēt iespējamos riskus un apzināties, ka strīdus situācijā vai tad, ja noticis nelaimes gadījums, ieguvējs būs tas, kam ir rakstiski noslēgts darba līgums – gan darba devējs, gan darbinieks.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Kāpēc darba līguma slēgšana ir izdevīga gan darba devējam, gan darbiniekam?

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €