0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKādas ir būtiskās darba līguma sastāvdaļas?

Kādas ir būtiskās darba līguma sastāvdaļas?

Jautājums: Kādas ir būtiskās darba līguma sastāvdaļas? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Kaut arī vispārējās darba attiecības regulē Civillikums, taču ikdienā darba attiecības regulē speciālais likums - Darba likums. Ko paredz Darba likums Atbilstoši Darba likuma definīcijai ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt zināmu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus atbilstoši spēkā esošām tiesību normām, darba koplīgumam un pušu nolīgtajam. Darba līgumu var klasificēt kā divpusēju, konsensuālu (konsensuāls līgums uzskatāms par noslēgtu ar līdzēju vienošanās brīdi, piemēram…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Uldis FreidenfeldsJautājums: Kādas ir būtiskās darba līguma sastāvdaļas? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Kaut arī vispārējās darba attiecības regulē Civillikums, taču ikdienā darba attiecības regulē speciālais likums - Darba likums. Ko paredz Darba likums Atbilstoši Darba likuma definīcijai ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt zināmu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus atbilstoši spēkā esošām tiesību normām, darba koplīgumam un pušu nolīgtajam. Darba līgumu var klasificēt kā divpusēju, konsensuālu (konsensuāls līgums uzskatāms par noslēgtu ar līdzēju vienošanās brīdi, piemēram - pirkuma, pilnvarojuma, dāvinājuma līgums) un atlīdzības līgumu. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs pilnībā vienojušies par visām darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, turklāt tas jāizteic rakstiskā formā. Lai gan, ja arī darba tiesiskās attiecības ir uzsāktas bez rakstiski noslēgta līguma, bet darbinieks veic darbu un darba devējs veikto darbu pieņem, spēkā esošie tiesību akti un pastāvošā tiesu prakse šādu faktisko situāciju definē kā darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, līdz ar ko darbiniekam ir visas Darba likumā paredzētās tiesības. Kāda informācija jāietvert Darba līgumā Runājot par būtiskajām sastāvdaļām, Darba likums nosaka, ka līgumā jāietver šāda informācija: 1) darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, darba devēja nosaukums (vai vārds, uzvārds), reģistrācijas numurs un adrese; 2) darba tiesisko attiecību sākuma datums; 3) darba tiesisko attiecību paredzamais ilgums (ja līgums noslēgts uz noteiktu laiku); 4) darba vieta; 5) darbinieka arods, amats, specialitāte atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums; 6) darba samaksas apmērs un izmaksas laiks; 7) nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks; 8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums; 9) darba līguma uzteikuma termiņš; 10) darba koplīgums (ja tāds noslēgts), darba kārtības noteikumi, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām. Tomēr dažas no šīm būtiskajām sastāvdaļām var tikt aizstātas ar norādi uz attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba devēja darba kārtības noteikumos. Citas būtiskās darba līguma sastāvdaļas Līdz ar darba līguma noslēgšanu līdzēji iegūst darba devēja un darbinieka tiesisko statusu. Darba devējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona, bet darbinieks - tikai fiziska persona. Darba līguma priekšmets ir “darbs vispār” – gan fizisks, gan garīgs, un kas prasa sistemātisku cilvēka enerģijas izlietošanu zināmam mērķim svešās interesēs. Darba devējs un darbinieks var brīvi vienoties par to, kādā veidā par padarīto tiks atlīdzināts – naudā vai citās lietās, bet darba devējs nav tiesīgs to noteikt vienpusēji. Atlīdzība ir viena no darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, kaut gan līgums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai puses vienojušās par konkrētu samaksas apmēru, jo darba samaksas noteikšanas kārtību un tās apmēra prasības regulē Darba likums. Ja darba samaksas apmērs nav nolīgts, darbiniekam ir tiesības prasīt, lai to nosaka tiesa pēc sava ieskata. Darba veikšana bez atlīdzības nerada darba tiesiskās attiecības (piem., bērnu darbs vecāku saimniecībā). Saskaņā ar Darba likumu, nolīgtā darba nedarīšanas vai nepienācīgas veikšanas gadījumā darbiniekam jāatlīdzina visi zaudējumi, neatkarīgi no tā, vai šāda rīcība ir ar ļaunu nolūku, vai neuzmanības dēļ, kas ir cēloniskā sakarā ar darbinieka pieļauto prettiesīgo vainojamo rīcību. Darba devēja pienākums ir arī segt visus izdevumus, kas nepieciešami, lai darbinieks varētu veikt savus pienākumus, nodrošinot telpas, aprīkojumu, iekārtas, izejvielas un darba rīkus, speciālo apģērbu u.c. Darba līgums izbeidzas, notekot laikam, uz kuru tas noslēgts. Ja par darba līguma termiņu darba līgumā tieši nekas nav norunāts, tad katra puse var līgumu izbeigt ar uzteikumu, ievērojot Darba likumā noteiktos termiņus. Kas ir graudniecības vai uzņēmuma līgums Tāpat, runājot par darba līguma formām, atsevišķi tiek izdalīti Civillikumā norādītie  graudniecības līgums vai uzņēmuma līgums. Šo līgumu atšķirības ir tādas, ka graudniecības līgums apvieno darba un nomas līguma iezīmes, taču tas nav plaši pielietots. Graudniecības līgums ir tāds līgums, kurā viena puse – graudnieks - pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam - viņa saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem. Tas, ka graudnieks uzņemas kopt zemi un iegūt daļu ražas, tuvina šo līgumu nomas līgumam. Šī līguma uzdevums ir apsaimniekot aramzemi un ganības. Savukārt uzņēmuma līgums no darba līguma atšķiras ar to, ka jāsasniedz konkrēts rezultāts un līguma priekšmets ir nevis darbs vispār, bet darba rezultāta došana. Kā viens no izplatītākiem uzņēmuma līguma paraugiem jāmin līgumi par būvniecības darbu veikšanu. Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai pusei par zināmu atlīdzību ar pirmās puses darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai noorganizēt kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumā puses sauc par pasūtītāju un uzņēmēju, un tie var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Saskaņā ar uzņēmuma līgumu veicamie darbi var būt dažādi – pasūtījuma izpildīšana, lietas izgatavošana, pasākuma organizēšana; tie var būt tādi darbi, kas materializējas kādā lietā, gan arī tādi, kuru rezultāts ir bezķermenisks.