0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKas jāņem vērā saistībā ar grozījumiem Komerclikumā par patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumu?

Kas jāņem vērā saistībā ar grozījumiem Komerclikumā par patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumu?

Jautājums: Kas jāņem vērā saistībā ar grozījumiem Komerclikumā par patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumu? Uz jautājumu atbild: Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. 2011. gada 13. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas, cita starpā, paredz personālsabiedrības/kapitālsabiedrības (Sabiedrības) dalībnieka (biedra/akcionāra) pienākumu 14 dienu laikā no brīža, kad tā līdzdalība Sabiedrībā ir vismaz 25 %, paziņot Sabiedrībai tā patiesā labuma guvēju. Šis pienākums attiecas tikai uz tādu Sabiedrības dalībnieku, kas nav dibināts saskaņā ar ES dalībvalstu likumiem vai kas, būdams fiziska persona, Sabiedrības daļas/akcijas tur (veic ieguldījumu) savā vārdā, bet citas personas labā. Kas ir patiesā labuma guvējs…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Līga MenceJautājums: Kas jāņem vērā saistībā ar grozījumiem Komerclikumā par patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumu? Uz jautājumu atbild: Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. 2011. gada 13. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas, cita starpā, paredz personālsabiedrības/kapitālsabiedrības (Sabiedrības) dalībnieka (biedra/akcionāra) pienākumu 14 dienu laikā no brīža, kad tā līdzdalība Sabiedrībā ir vismaz 25 %, paziņot Sabiedrībai tā patiesā labuma guvēju. Šis pienākums attiecas tikai uz tādu Sabiedrības dalībnieku, kas nav dibināts saskaņā ar ES dalībvalstu likumiem vai kas, būdams fiziska persona, Sabiedrības daļas/akcijas tur (veic ieguldījumu) savā vārdā, bet citas personas labā. Kas ir patiesā labuma guvējs Kas ir patiesā labuma guvējs, ir noteikts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, proti, tas ir fiziskā persona, kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 % no Sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē Sabiedrības darbību. Paziņojot Sabiedrībai patiesā labuma guvēju, Sabiedrības dalībnieks norāda datus, kas ļauj šo personu nepārprotami identificēt, un pievieno tam dokumentārus pierādījumus. Ja Sabiedrības dalībnieks objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot patiesā labuma guvēju, viņš paziņojumā Sabiedrībai norāda iemeslus, kāpēc šādas ziņas netiek sniegtas. Tikai gadījumos, kad Sabiedrība no dalībnieka ir saņēmusi paziņojumu par patiesā labuma guvēju, tai iestājas pienākums šo paziņojumu 14 dienu laikā iesniegt Uzņēmumu reģistram (UR). Jāpiezīmē, ka minētie grozījumi Komerclikumā Pārejas noteikumos paredz, ka tie Sabiedrības dalībnieki, kuru līdzdalība Sabiedrībā līdz 2011. gada 12. jūlijam ir bijusi vismaz 25 %, ir tiesīgi izpildīt patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumu līdz 2011. gada 31. decembrim. Turklāt iepazīties ar ziņām par Sabiedrības dalībnieku patiesajiem labuma guvējiem ir tiesīgas tikai tiesībaizsardzības vai kontroles iestādes nodokļu administrēšanas, publiskā iepirkuma vai arī publiskās un privātās partnerības jomā. Kāda ir atbildība saistībā ar patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākuma nepildīšanu Svarīgi būtu zināt, kāda tad šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos ir paredzēta atbildība saistībā ar patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākuma nepildīšanu? Tā Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 166.3 pants nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu UR normatīvajos aktos noteiktajā termiņā vai UR amatpersonu likumīgo lēmumu neizpildīšanu noteiktajā termiņā vai nepilnīgu izpildīšanu UR izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 20 līdz 100 latiem. Tomēr šis noteikums nav attiecināms uz situāciju, kad Sabiedrības dalībnieks nepilda savu pienākumu un neiesniedz Sabiedrībai Komerclikumā noteikto paziņojumu par patiesā labuma guvējiem, bet tas attiecas tikai uz gadījumu, kad Sabiedrība nebūtu iesniegusi UR no Sabiedrības dalībnieka saņemto paziņojumu par patiesā labuma guvēju. Tāpat Krimināllikuma 195.1 pants un 272. pants nebūtu piemērojami Sabiedrības dalībniekam, kurš pārkāptu Komerclikuma 17. 1 pantu (patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums), ievērojot šajos Krimināllikuma pantos minētās sastāva pazīmes, kā arī to, ka Komerclikums pašreizējā redakcijā nepilnvaro ne Sabiedrību, ne arī UR pieprasīt informāciju no dalībnieka par patiesā labuma guvēju. Iepriekšminētais ļauj secināt, ka grozījumi Komerclikumā saistībā ar patiesā labuma atklāšanas pienākumu, kas paredzēti, lai efektīvi cīnītos pret nelikumīgu līdzekļu slēpšanu un naudas atmazgāšanu, bez attiecīgiem grozījumiem citos spēkā esošajos tiesību aktos, ir vairāk deklaratīvi, nekā reālas sekas radoši tiem Sabiedrības dalībniekiem, kas savu pienākumu atklāt patiesā labuma guvēju nebūs izpildījuši. Tomēr jebkurā gadījumā visiem gan esošo, gan jaundibināto Sabiedrību dalībniekiem un izpildinstitūcijām ir jāņem vērā spēkā esošais pienākums iesniegt UR informāciju par patiesā labuma guvējiem, jo, kaut arī šobrīd nav precīzi skaidra atbildība par šī pienākuma neizpildi, tomēr noteikti jau tuvākajā laikā šis atbildības jautājums tiks precizēts tiesību aktos.