0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža ikdienas darbā?

Vai Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža ikdienas darbā?

Jautājums: Vai Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža vai finanšu speciālista ikdienas darbā, gatavojot gada pārskatu? Kādiem jauninājumiem konkrēti grāmatvedim vai finanšu speciālistam jāpievērš galvenā uzmanība? Kādus priekšlikumus un ieteikumus noteikumu izstrādes gaitā izteica Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija un vai tie ir ietverti noteikumos? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild:  Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle,PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore Saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu 14. punktu, jaunie MK noteikumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2011. pārskata gadu. Jebkuri grozījumi grāmatvedību un finanšu pārskatu sastādīšanu regulējošā likumdošanā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums: Vai Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža vai finanšu speciālista ikdienas darbā, gatavojot gada pārskatu? Kādiem jauninājumiem konkrēti grāmatvedim vai finanšu speciālistam jāpievērš galvenā uzmanība? Kādus priekšlikumus un ieteikumus noteikumu izstrādes gaitā izteica Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija un vai tie ir ietverti noteikumos? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild:  Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle,PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore Saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu 14. punktu, jaunie MK noteikumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2011. pārskata gadu. Jebkuri grozījumi grāmatvedību un finanšu pārskatu sastādīšanu regulējošā likumdošanā liek pārskatu sastādītājam apsvērt, vai un kā tie ietekmēs konkrētā uzņēmuma finanšu pārskatu, tostarp pārskata posteņu atzīšanu, novērtēšanu, uzrādīšanu un atklājamo informāciju. Ņemot vērā kontekstu, kādā izstrādāti jaunie MK noteikumi (sakārtot pārskatu sastādīšanu regulējošo normatīvo bāzi), kā arī to, ka likumdevējs nosaka to piemērošanu jau attiecībā uz 2011. gada pārskatu, pārskatu sagatavotājiem un lietotājiem būtu pamatoti uzskatīt, ka, piemērojot jaunos noteikumus, būtiskas izmaiņas finanšu pārskatos, t.sk. sagatavošanas nosacījumos un metodēs nav sagaidāmas. Turpmāk tiks akcentēti vairāki svarīgi jautājumi, kam būtu pievēršama uzmanība, lasot un piemērojot jaunos MK noteikumus. Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi (2011. gada 21. jūnija MK noteikumi nr. 488) Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumu (turpmāk šajā sadaļā – Noteikumi) izstrādē ņemti vērā 3. – 9. LGS. Noteikumos iekļautas arī dažas papildus norādes par posteņu uzrādīšanu. Diemžēl, lasot Noteikumus, rodas neizpratne par vairāku prasību formulējumu, kas ir atšķirīgs no LGS un arī neizriet no Gada pārskatu likuma normām; nav skaidrs mērķis šādu atšķirīgu prasību iekļaušanai, gribētos izdarīt secinājumu, ka tās iekļautas Noteikumos kādu pārpratumu rezultātā. Turpmāk īsumā tiks raksturoti vairāki jautājumi, kuros Noteikumos iekļautais regulējums atšķiras no LGS, un kuriem būtu pievēršama uzmanība. 1) Notikumi pēc bilances datuma Gan saskaņā ar 3. LGS „Notikumi pēc bilances datuma”, gan 10. Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) ar tādu pašu nosaukumu būtiskākais ir noteikt koriģējošus un nekoriģējošus notikumus pēc bilances datuma, pamatojoties uz to, vai tie sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši bilances datumā vai norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma. Noteikumi nelieto iepriekš minētos terminus (koriģējošs / nekoriģējošs), bet akcentē tādus jēdzienus kā „labvēlīgs” vai „nelabvēlīgs” notikums pēc bilances datuma un – vai notikums attiecas uz pārskata gadu vai neattiecas uz pārskata gadu. LGS un SGS dotais formulējums noteikti ir precīzāks un ļauj pieņemt atbilstošākus lēmumus nekā šobrīd MK noteikumos ietvertais. Piemēram, aizņēmumu saistību klasifikācijā (ilgtermiņa vai īstermiņa saistībās) ir svarīgi izvērtēt, vai konkrētie apstākļi pastāvēja bilances datumā. Piemērojot Noteikumus, atsevišķos gadījumos varētu būt grūti pieņemt pareizu lēmumu. Noteikumu 2. sadaļas 5. punktā minēts, ka: „Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir noticis nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu, bet var būtiski ietekmēt gada pārskatu lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, par šādu notikumu sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams. Piemēram, finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā sniedzama informācija, ja gada pārskata sagatavošanas laikā pieņemts lēmums par sabiedrības reorganizāciju vai par tās darbībai nozīmīgas struktūrvienības darbības izbeigšanu, nozīmīga galvojuma un garantiju saistības uzņemšanos vai ja bijis sabiedrības darbībai nozīmīgas aktīvu daļas zaudējums gada pārskata sagatavošanas laikā notikušas dabas katastrofas dēļ.” Šeit jāvērš uzmanību uz to, ka vadības ziņojums nav finanšu pārskata sastāvdaļa, tādēļ vadības ziņojumā sniegta informācija nevar aizstāt informāciju, kas ir jāatklāj finanšu pārskata pielikumā. Šajā gadījumā „vai” būtu jānomaina uz „un”, jo šajā punktā minētā informācija būtu jānorāda gan vadības ziņojumā, gan finanšu pārskata pielikumā, kā tas minēts 1. LGS „Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” un 3. LGS „Notikumi pēc bilances datuma”. Jāatzīmē arī, ka atklājami ir ne tikai nelabvēlīgi notikumi, kā tas noteikts MK noteikumos; informācija būtu sniedzama par būtiskiem nekoriģējošiem noteikumiem, t.sk., piemēram, par nozīmīgu aktīvu iegādi. Lai sasniegtu mērķi – kvalitatīvu finanšu pārskatu konsekventu sagatavošanu, būtu jāuzlabo Noteikumos ietvertais regulējums šajā jomā. 2) Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņa un kļūdu labojumi 4. LGS „Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas” un attiecīgi 8. SGS ar līdzīgu nosaukumu nosaka prasību labot būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas. MK noteikumos netiek lietots termins būtiskas kļūdas, un līdz ar to var secināt, ka visas atklātās iepriekšējo periodu kļūdas ir jālabo. Šāda prasība var nepamatoti sarežģīt pārskatu sastādītāju darbu un padarīt pārskatu grūtāk uztveramu lietotājiem. Attiecībā uz grāmatvedības politikas maiņas un kļūdu labojumu atspoguļošanu, Noteikumu 12. un 23. punktu normas formulētas diezgan neskaidri, iespējams, radot jautājumus par to, vai ietekmes novērtēšana nozīmē prasību veikt korekcijas (piemēram, pašu kapitāla posteņos senākā uzrādītā perioda sākumā) vai tikai sniegt skaidrojumus pielikumā. 3) Ieņēmumi Noteikumu 4.1. sadaļas „Ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas” 26.1. punktā sniegti daži dīvaini preču pārdošanas ieņēmumu atzīšanas nosacījumi – citu nosacījumu starpā preču pārdevējam ir jābūt nodevušam pašas preces vai īpašumtiesības uz tām, visu risku par to bojāšanos vai bojāeju, kā arī visus varbūtējos ieguvumus no šīm precēm šo preču pircējam.  Nav saprotams, kāpēc šeit netika paturēta 6. LGS „Ieņēmumi” 13. punkta redakcija, kas attiecībā uz šiem nosacījumiem bija: „Uzņēmums ir nodevis pircējam nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un atlīdzības, un uzņēmums nepatur turpmākās ar īpašuma tiesībām saistītās pārvaldīšanas tiesības un reālu kontroli pār pārdotajām precēm.” Šķiet, ka Noteikumu formulējums ignorē „būtības pār formu” pamatprincipu un cenšas formāli regulēt preču pārdošanas darījuma uzskaiti pēc striktiem noteikumiem, nevis saskaņā ar principiem. Domājams, ka esošais formulējums neradīs problēmas lielākajam vairumam preču pārdevēju, tomēr tas var apgrūtināt sarežģītāku pārdošanas darījumu uzskaiti. Noteikumos iekļautas prasības par procentu, autoratlīdzību vai dividenžu uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nosakot, ka, piemēram, autoratlīdzības ir uzrādāmas postenī „Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi”. Nez vai šādas prasības noteikšana ir lietderīga, jo piemērotāka var būt šādu ieņēmumu iekļaušana neto apgrozījumā (atkarībā no uzņēmuma galvenajiem ienākumu gūšanas veidiem) vai pārējo ieņēmumu sastāvā. Saskaņā ar Noteikumiem ieņēmumus no dividendēm uzskaita, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un noteikta un aprēķināta dividendes summa. Jaatzīmē, ka 6. LGS „Ieņēmumi” pielikumā bija iekļauts neveiksmīgs piemērs par dividenžu atzīšanu atkarībā no tā, vai paziņojums par dividendēm saņemts pirms gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai vai pēc. Piemērojot Noteikumus, šāda pieeja dividenžu atzīšanai vairs nebūtu iespējama, kas ir pozitīvi. MK noteikumi nosaka prasību veidot uzkrājumus nedrošiem parādiem gadījumos, ja rodas šaubas par iepriekšējos pārskata gados peļņas vai zaudējumu aprēķinā ieņēmumos un bilancē iekļautas summas samaksu. Jāatzīmē, ka arī pārskatā gadā radušies debitoru parādi var kļūt nedroši un tiem var būt nepieciešami uzkrājumi gada beigās. Šāds prasības formulējums var veicināt novēlotu uzkrājumu atzīšanu. Tā kā konkrētajā sadaļā iet runa par ieņēmumu uzskaiti, tad drīzāk bija piemēroti iekļaut līdzīgu prasību kā 6. LGS „Ieņēmumi” 32. punktā, proti, ja ieņēmumi jau ir atzīti, tad summu, kuras saņemšana vairs nav ticama, atzīst par izdevumiem (piemēram, veidojot uzkrājumus nedrošiem parādiem), nevis par sākotnēji atzītas ieņēmumu summas korekciju. Tas būtu būtiski tieši ieņēmumu kontekstā. 4) Pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi Saskaņā ar Noteikumiem pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav atļauts iekļaut izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu pamatlīdzekļa demontāžas un izvietošanas vietas atjaunošanas saistību segšanai. Vienlaicīgi sadaļā „Uzkrājumi” tiek noteikts, ka šādi uzkrājumi ir jāveido, bet uzkrājumi ir jāveido, iekļaujot izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Lai gan praksē šādi gadījumi nav bieži sastopami, tomēr ar LGS un SFPS atšķirīgu prasību noteikšana ir neizprotama. Šāda pieeja neļaus nodrošināt ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas principu. Arī no Gada pārskatu likuma normām viennozīmīgi neizriet, ka uzkrājumi būtu veidojami tikai atzīstot izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Saskaņā ar MK noteikumiem, izmantojot pārvērtēšanas metodi, zemesgabala, ēkas, būves vai šo objektu daļas vērtību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. 7. LGS „Pamatlīdzekļi” bija norādīts, ka zemesgabalu un ēku vērtību parasti nosaka profesionāli kvalificēti vērtētāji. 7. LGS „Pamatlīdzekļi” bija noteikts, ka pamatīdzekļa vērtības pieaugumu, kas atspoguļots pārvērtēšanas rezervē, var iekļaut peļņas vai zaudējumu aprēķinā brīdī, kad pārvērtētais pamatlīdzeklis tiek likvidēts vai atsavināts, vai arī pakāpeniski pamatlīdzekļa lietošanas laikā. MK noteikumi, savukārt, nosaka, ka šo vērtības pieaugumu varēs iekļaut peļņas vai zaudējumu aprēķinā tikai, pamatlīdzekli izslēdzot. Noteikumu 5.1.4. sadaļas „Pamatlīdzekļu nolietojums” 66. punktā minēts, ka pamatlīdzekļu nolietojumu sāk aprēķināt tajā pārskata gadā, kad pamatlīdzeklis nodots ekspluatācijā. Pirmkārt, tas nozīmē 12 mēnešu amplitūdu,  kas var radīt būtiski atšķirīgus rezultātus. Otrkārt, tiek akcentēta nodošana ekspluatācijā, kas bieži ir formāls akts (jo šādu faktu parasti apstiprina dokumentāli, kad saņemtas dažādu institūciju apstiprinošas rezolūcijas) un nesaskan ar brīdi, kad aktīvu faktiski sāk lietot vai kad tas ir gatavs paredzētajai lietošanai. Salīdzinājumam – 7. LGS „Pamatlīdzekļi” 51. punktā paredzēts, ka pamatlīdzekļa nolietojumu sāk atzīt brīdī, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. Noteikumos nav dotas skaidras norādes par tāda īpašuma uzskaiti, kuru būvē vai pārveido turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu. No vienas puses, šādā situācijā (kad nav papildus norāžu) šķiet loģiski šādu īpašumu uzskaitīt kā ieguldījuma īpašumu. No otras puses, 85.2. punkta prasības, kā arī Noteikumos iekļautās normas attiecībā uz novērtējumu patiesā vērtībā netieši norāda, ka varētu būt jāpiemēro 9. LGS „Ieguldījuma īpašumi” pieeja. Saskaņā ar 9. LGS šāds īpašums uzskaitāms atbilstoši 7. LGS prasībām pamatlīdzekļu sastāvā; kad pabeigti celtniecības vai pilnveidošanas darbi, šo īpašumu pārklasificē no īpašuma celtniecības vai pilnveidošanas procesā uz ieguldījuma īpašumu. 40. SGS „Ieguldījuma īpašumi” šobrīd vairs neparedz šādu pieeju; arī būvniecības vai pārveidošanas laikā ieguldījuma īpašums ir jāklasificē kā ieguldījuma īpašums un tā uzskaitei piemērojamas 40. SGS prasības. Vienīgi, arī izmantojot patiesās vērtības modeli, būvniecības laikā (vai, kamēr kļūst iespējams ticami noteikt patieso vērtību) ir pieļaujams novērtējums izmaksu vērtībā. Kļūda ieviesusies, nosakot ieguldījuma īpašumu pārklasifikācijas prasības. Piemēram, saskaņā ar 84.2. punkta prasībām, ja objektu, kas bija uzskaitīts ieguldījuma īpašumu sastāvā, sāk uzlabot (atjaunot vai rekonstruēt) pārdošanas nolūkā, - to pārvieto no ieguldījuma īpašumiem uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Šāda prasība ir pilnīgi nepamatota, jo šāds aktīvs nekādā ziņā neatbilst pārdošanai turēta ilgtermiņa ieguldījuma definīcijai; pārvietošana būtu jāveic uz krājumiem. Tāpat arī 84.4 punkta norma ir formulēta nekorekti. Tāpat kā 9. LGS, arī Noteikumi paredz iespēju ieguldījuma īpašumus novērtēt, veicot pārvērtēšanu (caur pārvērtēšanas rezervi), kas pēc būtības ir nepieļaujama metode šo aktīvu novērtēšanai. Tomēr tā kā saskaņā ar Gada pārskata likumu šāda novērtēšanas metode attiecas uz visiem ilgtermiņa ieguldījumiem, tad teorētiski tā ir piemērojama arī ieguldījuma īpašumiem. Jācer, ka praksē gan neviens uzņēmums šādu metodi neizvēlas un ieguldījuma īpašumus novērtē tikai ar izmaksu vai patiesās vērtības metodēm. 5) Uzkrājumi, uzkrātās saistības, iespējamās saistības Ņemot vērā Noteikumos ietvertās normas, atkal aktualizējas jautājums par saistību pret darbiniekiem par uzkrāto atvaļinājumu apmaksu uzrādīšanu. Saskaņā ar Noteikumiem šīs saistības var uzrādīt kā „Uzkrātās saistības” vienīgi tad, ja ir skaidri zināms maksājuma datums vai izmaksu apjoms, kas būs vienāds ar nākotnē izmaksājamām summām par pārskata gadā uzkrātajām neizmantoā atvaļinājuma dienām. Savukārt, ja izmaksu apjoms vai maksājuma datums nav skaidri zināms, veidojami uzkrājumi. Vajadzētu papildus skaidrojumu, kuros gadījumos uzņēmums varētu pierādīt, ka summas un datumi uzskatāmi par skaidri zināmiem. Kā skaidrots 8. LGS „Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” piemēros un 37. SGS ar tādu pašu nosaukumu, ar atvaļinājumiem saistīto saistību nenoteiktība ir daudz mazāka nekā uzkrājumu gadījumā, tādēļ tās klasificējamas kā uzkrātās saistības. Uzkrājumi ir postenis, par kuru jāsniedz detalizēta informācija (piemēram, izmaiņas pārskata gadā), papildus skaidrojumi; lietotājs parasti pievērš šim postenim uzmanību, jo tas saistīts ar nenoteiktību, pieņēmumiem utml. Pēc Gada pārskatu likumā dotās bilances shēmas, uzkrājumi uzrādāmi atsevišķā sadaļā (nevis kreditoru parādu sastāvā). Apšaubāms, ka saistības par neizmantojiem atvaļinājumiem varētu būt postenis, kam finanšu pārskatā būtu veltāma tik liela uzmanība. Noteikumi sniedz maz norādes par iespējamām saistībām un to, kā pieņemt lēmumu par uzkrājumu atzīšanu vai iespējamo saistību atklāšanu; līdz ar to arī turpmāk būs lietderīgas 8. LGS norādes. Ņemot vērā šeit uzskaitītos jautājumus, kā arī, iespējams, vēl citus neskaidrus jautājumus, kurus var identificēt jaunajos Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumos, aktuāls būtu jautājums par šo noteikumu pilnveidošanu jau vistuvākajā laikā. Ņemot vērā šo noteikumu apjomu un saspringtos komentāru iesniegšanas termiņus, LZRA neizdevās pietiekami aktīvi iesaistīties, lai novērstu vairākas būtiskas nepilnības jau noteikumu izstrādes laikā; bez tam LZRA komentēja šos noteikumus tikai to sagatavošanas sākuma posmā. LZRA plāno sniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus noteikumus uzlabošanai.  Ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas vērtējumu jaunajiem pārskatu sagatavošanas jautājumiem, kā arī ar citiem viedokļiem Jūs varat iepazīties šeit.