0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai topošie grozījumi Profesiju Klasifikatorā paredz darba devējam papildu darbus vai pienākumus?

Vai topošie grozījumi Profesiju Klasifikatorā paredz darba devējam papildu darbus vai pienākumus?

Jautājums: Šobrīd Profesiju klasifikatora grozījumi ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinets nav tos vēl apstiprinājis. Vai topošie grozījumi Profesiju Klasifikatorā  paredz darba devējam papildu darbus vai pienākumus? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Runājot par Profesiju klasifikatoru, var teikt, ka tas tāpat kā Rīga nekad nebūs gatavs, jo uzņēmējiem un valsts institūciju pārstāvjiem visu laiku ir iespējas iesūtīt  Labklājības ministrijai priekšlikumus par tām profesijām, kas Profesiju klasifikatorā nav atrodamas vai kuru nosaukums vai amatu apraksts būtu precizējams vai labojams. Apkopojot šos priekšlikumus,  Labklājības ministrija regulāri –  divas reizes gadā veic Profesiju klasifikatora aktualizāciju. Kārtējā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Iveta GalzoneJautājums: Šobrīd Profesiju klasifikatora grozījumi ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinets nav tos vēl apstiprinājis. Vai topošie grozījumi Profesiju Klasifikatorā  paredz darba devējam papildu darbus vai pienākumus? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Runājot par Profesiju klasifikatoru, var teikt, ka tas tāpat kā Rīga nekad nebūs gatavs, jo uzņēmējiem un valsts institūciju pārstāvjiem visu laiku ir iespējas iesūtīt  Labklājības ministrijai priekšlikumus par tām profesijām, kas Profesiju klasifikatorā nav atrodamas vai kuru nosaukums vai amatu apraksts būtu precizējams vai labojams. Apkopojot šos priekšlikumus,  Labklājības ministrija regulāri –  divas reizes gadā veic Profesiju klasifikatora aktualizāciju. Kārtējā Profesiju klasifikatora aktualizācija darba devējam papildu darbus vai pienākumus uzliek tikai tādā gadījumā, ja darba devējam ir darbinieki, kuru profesijas (vai amata) nosaukums mainās. Šādā gadījumā darba devējam jāsagatavo grozījumi darba līgumā par amata vai profesijas nosaukuma maiņu, jo Darba likuma 40.panta otrās daļas 5. apakšpunkts nosaka, ka darba līgumā jānorāda: „darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu”. Atgriežoties pie šā brīža aktualitātes -  2011.gada 13.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, darba devējiem būtu ieteicams noskaidrot, vai grozījumi skar viņu darbinieku profesijas (amatus). Topošie grozījumi paredz papildināt Profesiju klasifikatoru ar deviņiem profesiju standartiem: elektronikas tehniķa profesijas standarts, ārsta palīga (feldšera) profesijas standarts, komercdarbības speciālista lauksaimniecībā profesijas standarts, kultūras tūrisma organizatora profesijas standarts, uzņēmuma vadītāja/ vadītāja vietnieka profesijas standarts, sistēmu vadības inženiera profesijas standarts, attīstības plānošanas inženiera profesijas standarts, darba aizsardzības vecākā speciālista profesijas standarts, procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts. Jāuzsver, ka profesiju standarti darba devējam ir noderīgi, meklējot jaunus darbiniekus, rīkojot konkursus, atlasot darbiniekus, nosakot amata pienākumus un kompetences darba līgumā un amata aprakstā, kā arī vērtējot darbinieka darba rezultātus. Profesiju standartos tiek norādīta šāda informācija: amata (profesijas) pamatuzdevumi, kompetences, prasmes un zināšanas. Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Profesiju klasifikatorā paredz, ka dažām profesijām tiek mainīts profesijas kods. Piemēram, profesijai Mežzinis tiek mainīts profesijas kods no 1213  29  uz  2422  56, bet profesijai Meža ugunsdzēsības stacijas VADĪTĀJS (Valsts meža dienestā) tiek mainīts profesijas kods no 5411  07 uz  1349  25. Grozījumi paredz arī to, ka dažas profesijas tiek likvidētas un tās Profesiju klasifikatorā vairs nebūs atrodamas.  Piemēram, profesija Mežziņa vietnieks (profesijas kods - 1213  30) tiek likvidēta, taču Profesijā tiek iekļauta jauna profesija - vecākais Mežzinis (1213 31). Turpmāk nebūs arī profesija MEŽSARGS (Valsts meža dienestā) (2422  51). Darba devēji Profesiju klasifikatorā varēs atrast jaunas profesijas. Piemēram: - Sistēmu vadības INŽENIERIS (2149  52); - Attīstības plānošanas INŽENIERIS (2164  09); - TEHNIĶIS (3119  44); - Cauruļvadu MONTĒTĀJS (7119  09). Grozījumi arī paredz, ka tiks mainīti (precizēti) profesiju (amata) nosaukumi. Piemēram: - Kvalitātes vadības sistēmu VADĪTĀJS (2423  11), turpmāk būs Procesu kvalitātes vadības INŽENIERIS (2423  11); - Darbgaldu IESTATĪTĀJS (7223  06) turpmāk būs Darbmašīnu IESTATĪTĀJS (7223  06); - Ciparu programmas vadības darbgaldu IESTATĪTĀJS (7223  08) turpmāk būs Ciparu programmas vadības darbmašīnu IESTATĪTĀJS (7223  08); - Metālapstrādes darbgaldu OPERATORS (97223  24) turpmāk būs Metālapstrādes darbmašīnu OPERATORS (7223  24).