0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESPar kādu periodu pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem?

Par kādu periodu pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem?

Par kādu periodu pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. Bieži vien ilggadēji darbinieki (piemēram, augsta līmeņa vadītāji) vairākus gadus nav bijuši atvaļinājumā vai arī ir bijuši, taču piemirsuši šo faktu atbilstoši noformēt. Atbilstoši Darba likumam un tiesu praksei, ja darbiniekam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, izveidojies apmaksātā atvaļinājuma uzkrājums, tas jākompensē naudā. Līdz ar to, no algu grāmatvežiem nereti tiek saņemts jautājams – par kādu periodu tad īsti pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu? Kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem? Darba likums tiešā veidā atbildi uz šo…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lauris KlagišsPar kādu periodu pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. Bieži vien ilggadēji darbinieki (piemēram, augsta līmeņa vadītāji) vairākus gadus nav bijuši atvaļinājumā vai arī ir bijuši, taču piemirsuši šo faktu atbilstoši noformēt. Atbilstoši Darba likumam un tiesu praksei, ja darbiniekam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, izveidojies apmaksātā atvaļinājuma uzkrājums, tas jākompensē naudā. Līdz ar to, no algu grāmatvežiem nereti tiek saņemts jautājams – par kādu periodu tad īsti pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu? Kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem? Darba likums tiešā veidā atbildi uz šo jautājumu nedod. Saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām. Pēc būtības, atvaļinājuma mērķis  ir darbinieka atpūtas nodrošināšana viņa darba spēju atjaunošanai un drošu darba apstākļu radīšanai. Savukārt, Darba likuma 149.panta trešā daļa nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. No iepriekš minētā ir secināms, ka Darba likums nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu, kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros. Līdz ar to rodas jautājums – kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem un uzkrātajiem atvaļinājumiem? Ja agrāk par šiem jautājumiem bija neskaidrības un diskusijas gan juristu, gan grāmatvežu aprindās, tad pašlaik jautājums no juridiskās puses ir atrisināts visaugstākajā tiesiskajā līmenī. Tā, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2010. gada 3. novembrī   ir sagatavojis spriedumu lietā Nr.SKC-799/2010, rūpīgi izanalizējot šos jautājumus. Augstākās tiesas Senāts minētajā Spriedumā ir atzinis, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā. Darbinieka tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami saistītas ar darbinieka tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu, taču jānorāda, ka tas attiecas uz tiesībām saņemt atvaļinājumu, kura realizēšanai nav iestājies likumā paredzētais noilgums. Augstākās tiesas Senāts arī norāda, ka no Darba likuma 149.panta trešās daļas izriet, ka periods, par kuru ir tiesības saņemt atvaļinājumu, nevar būt ilgāks par pusotru gadu – t.i. kārtējā atvaļinājuma četras nedēļas + iepriekšējā perioda divas nedēļas, kas tādējādi rada tiesības uz kompensāciju ne vairāk kā par sešām nedēļām. Tātad, rezumējot iepriekš minēto, darbiniekam zūd tiesības gan uz atvaļinājumu, gan uz atvaļinājuma kompensāciju par jebkuru atvaļinājuma periodu, kas nav izmantots pēdējā pusotra gada laikā. Līdz ar to, arī atvaļinājuma kompensācija pienākas maksimāli par pēdējo pusotru gadu (ja šajā periodā jau nav izmantots atvaļinājums). Bez tam, jāpiebilst, ka saskaņā ar pastāvošo tiesu praksi, atvaļinājuma kompensācija pienākas arī tad, ja darba tiesiskās attiecības izbeigtas pārbaudes termiņa laikā.