JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai un uz kādiem noteikumiem drīkst aizdot skaidru naudu?

Vai un uz kādiem noteikumiem drīkst aizdot skaidru naudu?

03/11/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

6 KOMENTĀRI

Pierakstīties

6 Komentāri

jaunākie

vecāki populārakie

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

***

12 gadi atpakaļ

Vai 10 000 Ls robeža savstarpējo darījumu veikšanai attiecas uz mēneša vai gada periodu

ai***@lid.lv

12 gadi atpakaļ

Ja uzņēmums aizdod naudu uz 3 mēnešiem īpašniekam, vai par šo periodu obligāti ir jānoformē kaut 0,3% procentu likme? Vai var bezprocentu aizdevumu, jo tā nav saimnieciskā darbība.

***

12 gadi atpakaļ

Atbildēt uz ai***@lid.lv

Paldies par Jūsu jautājumiem! Jūsu jautājumi ir pārsūtīti ekspertei.
ar cieņu
plz.lv redakcija

***

12 gadi atpakaļ

Kas šajā jomā mainījies no 1.novembra.Dzirdēju, ka no 01.11.2011 uzņēmumā nevar vispār būt aizdevumi, ja nav licence un pamatkapitāls vismaz 300000.00?

***

12 gadi atpakaļ

Ekspertes atbildi uz jautājumu par 10000 latu robežu, lūdzu, lasiet šeit: http://www.plz.lv/?p=4721

Savukārt atbilde par to, vai nepieciešama licence, drīzumā būs lasāma http://www.plz.lv.

ar cieņu
plz.lv redakcija

santa.***@hards.lv

12 gadi atpakaļ

No 01.11.2011. juridiska persona nedrīkst AIZDOT naudu, jo Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) 8. panta 1.1 daļa, kas stājas spēkā š. g. 1. novembrī, paredz, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

Jautājums: Vēlos uzzināt speciālista viedokli par skaidrā naudā veiktiem darījumiem. Kādi īsti ir ierobežojumi attiecībā uz aizdevumu iemaksu, izmaksu. Vai drīkst aizdot skaidru naudu un uz kādiem noteikumiem? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Darījumu ierobežojumus ar skaidru naudu skaidro likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pants un MK noteikumi Nr. 237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”. No atsūtītā jautājuma gan nav skaidrs, vai aizdevuma aizdevējs/saņēmējs ir domātas juridiskās personas vai fiziskās. Ja fiziskās - vai naudas aizdevums ir saistāms ar saimniecisko darbību. Shematiski darījumus varētu sagrupēt šādi. 1) Skaidrās naudas darījumu ierobežojums neattiecas uz fiziskām personām, (ja fiziskā persona nav komersants vai saimnieciskās darbības veicējs). 2) Nodokļu maksātājam (juridiskām personām) nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā par summu, kas pārsniedz 10 000 latus, neatkarīgi no tā, kas ir darījuma partneris un neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās. => Te nav atbrīvojums darījumam ar fizisku personu. 3) Nodokļu maksātāji, ievērojot izmaksājamās summas maksimālo ierobežojumu 10 000.00 Ls, deklarē visus savstarpēji veiktus darījumus, kas pārsniedz 3000 Ls: - ja nodokļu maksātājs saņem/izmaksā fiziskai personai summu virs 3000.00 Ls, darījums nav jādeklarē; - ja nodokļu maksātājs saņem/izmaksā fiziskai personai, kas ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, summu virs 3000.00 Ls, darījums ir jādeklarē; - ja nodokļu maksātājs saņem/izmaksā summu virs 3000.00 Ls citam nodokļu maksātājam, darījums ir jādeklarē. Esmu dzirdējusi, ka grāmatveži mēdz diskutēt, vai, gadījumā, ja juridiska persona izmaksā naudas summu fiziskai personai virs 3000.00 Ls, juridiskai personai neiestājas pienākums vienpersoniski deklarēt šo izmaksu. Gribētu uzsvērt likumdošanas normatīvajos aktos lietoto vārdu "savstarpējs", kas arī skaidro likuma piemērošanas noteikumus. Ja paskatāmies Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā, ko nozīmē vārds "savstarpējs", tad atrodam šādu skaidrojumu: „tāds, kas notiek, iedarbojoties vienam uz otru...”. Ja likums pasaka, ka nodokļu maksātāji deklarē savstarpējus darījumus, tas nosaka, ka jādeklarē tikai tie darījumi, kur abas darījumu puses ir juridiskas personas. "Par nodokļiem un nodevām" 30.pants. "Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi" (1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). (1¹) Šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros. (3) Šā panta normas neattiecas uz: 2) skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā minēto darījumu dalībnieku kontos. MK Noteikumi nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi" 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti un kuras nav reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk – darījuma dalībnieki), katru mēnesi deklarē savstarpējos skaidrā naudā veiktos darījumus. Iepriekš teiktā sakarā es gan vēlētos vērst uzmanību uz šādu jautājumu: vai, izmaksājot skaidru naudu fiziskai personai, izmaksātājs var būt pārliecināts, ka fiziskā persona nav reģistrējusies kā nodokļu maksātāja? Kā zinām, nav tāda publiski pieejama reģistra, kurā, pirms naudas izmaksas, izmaksātājs varētu gūt apstiprinājumu, ka darījuma partneris – fiziskā persona nav reģistrējusies kā nodokļu maksātāja. No savas puses, diskutējot par skaidras naudas izmaksu ierobežojumiem, vēlētos dzirdēt nodokļu konsultantu viedokli, vai likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1.daļas ierobežojums, kas nosaka, ka „Nodokļu maksātājiem ...nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), teorētiski iespējamā situācijā nav pretrunā ar Darba likuma 70.pantu "Darba samaksas izmaksas veids", kas nosaka sekojošo: "Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies." Ko darīt, ja darbinieks pēkšņi izdomā nevienoties ar darba devēju par darba algas iemaksu kontā, bet pieprasa izmaksāt skaidrā naudā?

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Vai un uz kādiem noteikumiem drīkst aizdot skaidru naudu?

6 KOMENTĀRI

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €