0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKā atgūt PVN un samazināt apliekamo ienākumu saistībā ar darījumu partnera bankrota procedūru?

Kā atgūt PVN un samazināt apliekamo ienākumu saistībā ar darījumu partnera bankrota procedūru?

Jautājums: Kā atgūt PVN un samazināt apliekamo ienākumu saistībā ar darījumu partnera bankrota procedūru? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Viens no nosacījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs varētu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ir uzsākta bankrota procedūra pret preču vai pakalpojuma saņēmēju (10.1 panta 2.1 daļa). Tāpat likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” kā viens no nosacījumiem, lai apliekamo ienākumu samazinātu uz pusi no zaudētās parāda summas, ir bankrota procedūra, kas uzsākta pret debitoru. Savukārt, lai samazinātu apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu, debitora…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums: Kā atgūt PVN un samazināt apliekamo ienākumu saistībā ar darījumu partnera bankrota procedūru? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Viens no nosacījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs varētu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ir uzsākta bankrota procedūra pret preču vai pakalpojuma saņēmēju (10.1 panta 2.1 daļa). Tāpat likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” kā viens no nosacījumiem, lai apliekamo ienākumu samazinātu uz pusi no zaudētās parāda summas, ir bankrota procedūra, kas uzsākta pret debitoru. Savukārt, lai samazinātu apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu, debitora bankrota procedūrai ir jābūt pabeigtai (9.panta 1.1 daļa). Augstāk minētā sakarā būtu jānorāda, ka bankrota procedūra var tikt realizēta tikai tajos maksātnespējas procesos, kas notiek saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un „vecā” Maksātnespējas likuma normām, t.i. maksātnespējas procesos, kas uzsākti laika posmā līdz 2010.gada 31.oktobrim. Kā zināms, tad „vecajā” Maksātnespējas likumā bija trīs iespējamie maksātnespējas procesa risinājumi - izlīgums, sanācija vai bankrots. Jaunajā Maksātnespējas likumā (t.i., kas ir stājies spēkā no 01.11.2010.), attiecībā uz juridiskām personām bankrota procedūra kā jēdziens vairs netiek lietota. Tāpat nav paredzēta ne sanācija, ne arī izlīgums. Jēdziens bankrota procedūra tiek lietots tikai attiecībā uz fiziskās personas maksātnespēju. Juridisko personu maksātnespējas procesos administrators īsteno parādnieka mantas atsavināšanas procedūru saskaņā ar sastādīto parādnieka mantas pārdošanas plānu. Likumsakarīgi, netiek pieņemts arī lēmums par parādnieka bankrota procedūras uzsākšanu. Administrators, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 111.pantu, automātiski divu mēnešu laikā no juridiskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas realizācijas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību. Kā jau iepriekš tika minēts, tad minētajās likuma ”Par pievienotās vērtības nodokli” un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normās ir runa tikai par bankrota procedūru. Mantas atsavināšanas procedūras sākšana netiek minēta kā pamats, kas ļautu uz pusi no zaudētā parāda nodokļa summas samazināt valsts budžetā maksājamo PVN un apliekamo ienākumu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar „jaunā” Maksātnespējas likuma normām juridiskās personas maksātnespējas procesā ir paredzēta tikai parādnieka mantas atsavināšanas procedūra, kas pēc būtības ir tas pats, kas bankrota procedūra, tad ir pamats uzskatīt, ka par lēmumu, ar kuru tiek uzsākta juridiskās personas bankrota procedūra, varētu tikt uzskatīts tiesas lēmums par parādnieka, t.i., juridiskas personas, maksātnespējas procesa pasludināšanu. Savukārt lēmumam par bankrota procedūras pabeigšanu varētu tikt pielīdzināts lēmums par juridiskas personas maksātnespējas procesa pabeigšanu pēc parādnieka mantas realizācijas procesa pabeigšanas vai arī LR Uzņēmumu reģistra lēmums par maksātnespējīgā parādnieka izslēgšanu no komercreģistra. Tai pat laikā, lai izvairītos no domstarpībām ar VID, būtu lietderīgi pirms valsts budžetā maksājamā PVN un apliekamā ienākuma samazināšanas saistībā ar parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, palūgt VID vai Finanšu ministrijai uzziņu par savām tiesībām, kā to paredz Administratīvā procesa likums (no 98. līdz 101.pantam). Šāda uzziņa pasargās komersantu no domstarpībām ar VID arī gadījumā, ja iestāde vēlāk izdomās savu nostāju šajā jautājumā mainīt.