0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESAr ko atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma?

Ar ko atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma?

Jautājums. Ar ko tad īsti atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma? Darba devējs piedāvā pāriet uz uzņēmuma līgumu. Kā pareizi rīkoties šajā situācijā? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. [1] No Darba likuma 39.panta izriet, ka darba līgums ir darbinieka un darba devēja vienošanās par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 2178.pantu, ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību. Tātad, darba līgumā darba rezultāts noteikts vispārīgi (piemēram, veikt projekta vadītāja pienākumus). Darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus attiecībā uz darba…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lauris KlagišsJautājums. Ar ko tad īsti atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma? Darba devējs piedāvā pāriet uz uzņēmuma līgumu. Kā pareizi rīkoties šajā situācijā? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. [1] No Darba likuma 39.panta izriet, ka darba līgums ir darbinieka un darba devēja vienošanās par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 2178.pantu, ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību. Tātad, darba līgumā darba rezultāts noteikts vispārīgi (piemēram, veikt projekta vadītāja pienākumus). Darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus attiecībā uz darba laiku un darba kārtību. Darbinieks, veicot darba pienākumus, izmanto darba devēja resursus – telpas, iekārtas, darbarīkus. [2] Savukārt, no Civillikuma 2212.panta izriet, ka uzņēmuma līgums divu pušu vienošanās par to, ka viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Tātad, uzņēmuma līgumā darba rezultāts noteikts konkrēti (piemēram, izstrādāt mācību materiālu, uzbūvēt māju). Uzņēmuma līguma priekšmets nevar būt vispārīga darba veikšana. Uzņēmuma līguma izpildes rezultātu parasti nodod ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Uzņēmuma līguma izpildi fiziska persona veic, izmantojot savus resursus (telpas, iekārtas). [3] Tātad, būtiskākā atšķirība starp darba līgumu un uzņēmuma līgumu ir tāda, ka darba līguma gadījumā, darbinieka pienākumi galvenokārt ir vērsti uz darba procesu, nevis uz rezultātu. Savukārt uzņēmuma līguma gadījumā svarīgākais ir sasniegtais rezultāts, līdz ar to uzņēmējam nav saistoši pasūtītāja noteiktā darba kārtība un rīkojumi. Atšķirībā no uzņēmēja darbinieks ir uzskatīts par neaizsargātu līguma pusi nekā darba devējs. Pušu savstarpējās attiecībās viena persona pakļauta otrai. Attiecībā uz samaksu – ja tā tiek veikta noteiktos termiņos (piemēram, reizi mēnesī, tad tas vairāk atbildīs darba tiesiskajām attiecībām. Savukārt, ja samaksa tiek piesaistīta konkrēta darba  pabeigšanai, tad šāda samaksas būs raksturīga uzņēmuma līgumam. Attiecībā uz komandējuma izmaksām -   uzņēmuma līguma gadījuma par tām ir atbildīgs  pat uzņēmējs. Uzņēmuma līguma gadījumā uzņēmējam netiek apmaksāts darbnespējas laiks, kā arī netiek piešķirts atvaļinājums. Būtiskas atšķirības ir arī līgumu uzteikšanā, jo, atšķirībā no darba līguma, uzņēmuma līgumā var atrunāt, ka pasūtītājs pārtrauc līgumu jebkurā laikā. [4] Lielākā uzņēmēju (darba devēju) kļūda ir tāda, ka viņi klasisku darba līgumu nosauc par uzņēmuma līgumu. Taču jāatceras, ka galvenais ir līguma saturs, nevis tā forma vai nosaukums. Tātad, ja vēlaties darbinieku atbrīvot no darba un turpmāk nodarbināt uz uzņēmuma līguma pamata, svarīgi būtu ņemt  vērā, ka saskaņā ar  likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 8.panta 2.2 punktu, uzskata, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm: 1)    maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus; 2)    finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā; 3)    maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes; 4)    maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku; 5)    maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus; 6)    maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei). [5] Ņemot vērā minēto, es darba devējiem ieteikti ļoti rūpīgi izstrādāt uzņēmuma līgumus un veidot sadarbību ar bijušo darbinieku tādā veidā, kas neatbilst augstāk uzskaitītajām pazīmēm.