0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai ir iespējams fotoradara "spriedumu" apstrīdēt?

Vai ir iespējams fotoradara “spriedumu” apstrīdēt?

Jautājums: Vai ir iespējams fotoradara "spriedumu" apstrīdēt? Kā to darīt fiziskai vai juridiskai personai? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Saņemot lēmumu, tas noteikti saturēs pārsūdzības norādi, respektīvi – kur un kādā termiņā personai ir iespējas saņemto lēmumu pārsūdzēt. Atbilstoši tiesību aktiem lēmums ir pārsūdzams augstākstāvošai iestādei (amatpersonai) viena mēneša laikā no tā paziņošanas adresātam. Ar paziņošanu saprot brīdi, kad adresāts lēmumu ir saņēmis. Tātad neatkarīgi no tā, vai lēmums adresēts fiziskai vai juridiskai personai, saņemto lēmumu ir tiesības pārsūdzēt augstākstāvošai iestādei viena mēneša laikā. Ar fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem ir atšķirīga sodīšanas kārtība nekā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Uldis FreidenfeldsJautājums: Vai ir iespējams fotoradara "spriedumu" apstrīdēt? Kā to darīt fiziskai vai juridiskai personai? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Saņemot lēmumu, tas noteikti saturēs pārsūdzības norādi, respektīvi – kur un kādā termiņā personai ir iespējas saņemto lēmumu pārsūdzēt. Atbilstoši tiesību aktiem lēmums ir pārsūdzams augstākstāvošai iestādei (amatpersonai) viena mēneša laikā no tā paziņošanas adresātam. Ar paziņošanu saprot brīdi, kad adresāts lēmumu ir saņēmis. Tātad neatkarīgi no tā, vai lēmums adresēts fiziskai vai juridiskai personai, saņemto lēmumu ir tiesības pārsūdzēt augstākstāvošai iestādei viena mēneša laikā. Ar fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem ir atšķirīga sodīšanas kārtība nekā ierasts gadījumos, kad pārkāpumu fiksē policijas darbinieks un, apturot transportlīdzekli, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Atšķirīgā kārtība noteikta vairākos tiesību aktos, tai skaitā Ceļu satiksmes likumā, kur paredzēts: ja pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli, par to bez vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums. Līdz ar to, ar lēmumu tiek konstatēts gan pārkāpums, gan pieņemts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Likums paredz, ka lēmums ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas ir jānosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja šādu ziņu nav - īpašniekam. Tas nebūt nenozīmē to, ka sods par pārkāpumu, kas fiksēts ar fotoradaru, ir jāmaksā transportlīdzekļa īpašniekam, ja viņš pats nav vadījis transportlīdzekli. Neviens tiesību akts neparedz transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu maksāt sodu par pārkāpumu, ko viņš pats nav izdarījis, tādēļ sods par pārkāpumu, kas fiksēts ar fotoradaru, ir jāmaksā personai, kas pārkāpumu ir izdarījusi. Tomēr praksē tas var radīt sarežģījumus tad, ja persona, kas transportlīdzekli vadījusi, atsakās izpildīt transportlīdzekļa īpašnieka prasību samaksāt sodu. Tādā gadījumā transportlīdzekļa īpašniekam nekas cits neatliks, kā sodu samaksāt. Tomēr transportlīdzekļa īpašniekam šādā gadījumā ir tiesības izdevumus prasīt no pārkāpēja civiltiesiskā kārtībā (vēršoties ar prasību tiesā). Attiecībā uz lēmuma pārsūdzēšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 281.pants paredz, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas. Savukārt attaisnojoša iemesla dēļ, norādot objektīvus kavēšanas iemeslus, minēto termiņu var lūgt atjaunot iestādei, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu. Tātad, neatkarīgi no tā, vai lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pieņemts attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, tā pārsūdzēšanas procedūra nemainās.