0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKādas ir darba tirgus attīstības prognozes?

Kādas ir darba tirgus attīstības prognozes?

Jautājums. Kādas ir darba tirgus attīstības prognozes? Uz jautājumu atbild Ilze Boitmane, personāla atlases un novērtēšanas uzņēmuma SIA I-Work Latvia un SIA I-Work Group valdes locekle un projektu vadītāja. Darba tirgus tendences 2010.- 2011. gadā Pēdējo divu gadu laikā darba tirgus tendences lielākoties noteica darba devēju sektors nekā tas bija pirmskrīzes periodā, tāpēc bija novērojams būtisks kritums vidējā atalgojuma līmenī un darbinieku motivācijas jomā. Ja 2008. – 2009. gadā uzņēmumi varēja iegūt kvalificētu darbinieku teju par divreiz mazāku ieguldījumu, tad 2010. – 2011. gadā situācija līdzsvarojās, jo vidējais atalgojuma samazinājums vairs nebija novērojams un atsevišķās nozarēs atalgojuma līmenis atsāka palielināties.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ilze BoitmaneJautājums. Kādas ir darba tirgus attīstības prognozes? Uz jautājumu atbild Ilze Boitmane, personāla atlases un novērtēšanas uzņēmuma SIA I-Work Latvia un SIA I-Work Group valdes locekle un projektu vadītāja. Darba tirgus tendences 2010.- 2011. gadā Pēdējo divu gadu laikā darba tirgus tendences lielākoties noteica darba devēju sektors nekā tas bija pirmskrīzes periodā, tāpēc bija novērojams būtisks kritums vidējā atalgojuma līmenī un darbinieku motivācijas jomā. Ja 2008. – 2009. gadā uzņēmumi varēja iegūt kvalificētu darbinieku teju par divreiz mazāku ieguldījumu, tad 2010. – 2011. gadā situācija līdzsvarojās, jo vidējais atalgojuma samazinājums vairs nebija novērojams un atsevišķās nozarēs atalgojuma līmenis atsāka palielināties. Novērtējot nozaru attīstību un pieprasījumu cilvēku resursu nodrošinājumā,  triju gadu šķērsgriezumā lielākais darbinieku pieprasījums ir bijis tirdzniecības, transporta, loģistikas un pārtikas ražošanas sektoros. Lai gan šajā periodā novēroja kvalificētu darbinieku trūkumu, darba devēji tomēr izvēlējās pieņemt darbā augsta līmeņa kvalifikācijas darbinieku, bet mazāk investēt darbinieku apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā. Prognozes Neskatoties uz lielo bezdarba līmeni, turpina strauji samazināties kvalificētu darbinieku skaits un darba devēju iespējas nodrošināt savus uzņēmums ar nepieciešamajiem darbiniekiem. Galvenie kadru deficīta iemesli ir cilvēku migrācija uz ārvalstīm, kā arī iekšējā darba tirgus nesabalansēta attiecībā tirgus pieprasījumam pret piedāvājumu t.i.,  darba devēju pieprasījumu nevar nodrošināt, jo darba meklētāji un topošie profesionāļi neizvēlas tās profesijas un virzienus, kas ir aktuālas pašreizējā darba tirgū.  Tam par iemeslu ir vairāki faktori: - studijas vai mācības attiecīgajā specialitātē prasa papildus intelektuālo ieguldījumu vai arī finanšu resursus; - cilvēki nejūt stabilitāti izvēloties profesiju un/vai specialitāti, aizbildinoties ar mainīgajiem ekonomikas apstākļiem un pieprasījumu darba tirgū. Tāpēc bieži vien izvēli nosaka atalgojuma līmeņa aspekts un iespējas atrast augsti atalgotu darbu. Tāpēc turpmākajos gados neskatoties uz nestabilo situāciju ekonomikā, turpināsies samazināties augsta līmeņa profesionāļu skaits. Sekojoši turpinās pieaugt vidējās algas līmenis un citas darba meklētāju prasības attiecībā uz  motivācijas sistēmu. Pašreiz jau ir vērojamas tendences, ka nodarbinātie un darba meklētāji lielāku uzsvaru liek uz pašizglītošanos,  kvalifikācijas paaugstināšanu, lai spētu konkurēt gan vietējā, gan ārējā darba tirgū. Darba tirgus politika Lai darba tirgus pieprasījums un piedāvājums būtu sabalansēts, nepieciešama vienota valsts politika saistībā ar nozaru attīstību un nepieciešamajiem cilvēku resursiem, gan darba devēju ieguldījums darbinieku apmācībās un uzņēmumu ilgtermiņa cilvēku resursu plānošanā. Nodarbinātības aktualitātes būs saistītas ar pieaugošo ilgstošo bezdarbnieku skaitu un nepieciešamību tos pielāgot darba tirgus prasībām, kam būs nepieciešama darba devēju investīcijas darbinieku apmācībās, kā arī iekļaujoša un darba devējiem pretimnākoša valsts nodarbinātības un nodokļu politika.