0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai ar tiesu izpildītāja rīkojumu var izdarīt ieturējumu no minimālās algas?

Vai ar tiesu izpildītāja rīkojumu var izdarīt ieturējumu no minimālās algas?

Jautājums. Darbiniekam mēnesī noteikta minimālā darba alga LVL 200.00 un ir Tiesu izpildītāja rīkojums par ieturējumu izdarīšanu 30% apmērā no parādniekam izmaksājamās darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (tie nav uzturlīdzekļi). Savukārt Darba likuma 80.panta 1.daļa nosaka, ka jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga. Kā pareizi rīkoties? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. [1] Tātad, no Civilprocesa likuma 594.panta 1.daļas 3.punkta izriet, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 30 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Taču,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lauris KlagišsJautājums. Darbiniekam mēnesī noteikta minimālā darba alga LVL 200.00 un ir Tiesu izpildītāja rīkojums par ieturējumu izdarīšanu 30% apmērā no parādniekam izmaksājamās darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (tie nav uzturlīdzekļi). Savukārt Darba likuma 80.panta 1.daļa nosaka, ka jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga. Kā pareizi rīkoties? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. [1] Tātad, no Civilprocesa likuma 594.panta 1.daļas 3.punkta izriet, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 30 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Taču, saskaņā ar Darba likuma 80.panata 1.daļu, visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga. Šai sakarā vēlos uzsvērt, ka Darba likuma 80.panta pirmā daļa attiecināma tikai uz ieturējumiem, ko veic darba devējs pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tiesu izpildītāja rīkojuma, tātad, Darba likuma 80. pantā noteiktais ierobežojums ir jāņem vērā, ja piedziņa tiek vērsta pēc darba devēja iniciatīvas, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus, nevis pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma. [2] Saskaņā ar tiesību teorijā atzīto, ja agrāka tiesību norma nav savienojama ar vēlāku tiesību normu, jāpiemēro vēlākā norma. Civilprocesa likuma 594. pants spēkā 2004. gada 1. jūlijā, savukārt Darba likuma 80. pants, stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Ievērojot minēto, Civilprocesa likuma 594. pants ir uzskatāms par jaunāku tiesību norma pretstatā Darba likuma 80. pantam, līdz ar to normu kolīzijas gadījumā jāpiemēro jaunāka tiesību norma (kas attiecīgi ir Civilprocesa likuma 594. Pants). [3] Rezumējot minēto, ja zvērināts tiesu izpildītājs piedziņu vērš uz darba samaksu, vispārējā gadījumā tiek piemēroti Civilprocesa likuma 72. nodaļā minētie noteikumi. Tiesu izpildītāji dod rīkojumu ieturēt 30% (Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 3.punkts) vai 50% (Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punkts un otrā daļa) no ienākumiem. Papildus tam darba devējam ir pienākums ievērot Civilprocesa likuma 594. panta otrajā daļā noteikto maksimālo ieturējumu apmēru, lai parādniekam tiktu saglabāta darba samaksa 50 procentu apmērā.