0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESJautājums par semināra apmeklējuma apmaksāšanu konkrētam darbiniekam

Jautājums par semināra apmeklējuma apmaksāšanu konkrētam darbiniekam

Jautājums. Vai, apmaksājot semināra izdevumus no uzņēmuma līdzekļiem, šie izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja dalība ir apmaksāta konkrētam darbiniekam, vai šie izdevumi kā personificējams ,,labums'' būtu jāapliek arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli? Uz jautājumu atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk - likums) 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Elīna PutniņaJautājums. Vai, apmaksājot semināra izdevumus no uzņēmuma līdzekļiem, šie izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja dalība ir apmaksāta konkrētam darbiniekam, vai šie izdevumi kā personificējams ,,labums'' būtu jāapliek arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli? Uz jautājumu atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk - likums) 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. Likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Ministru Kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 (turpmāk – MK noteikumi) „Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 40.punktā noteikts, ka personificējamas izmaksas par darbinieka apmācību un darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma, par kuru nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar normatīvo aktu par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir izdevumi, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja ir noslēgts rakstisks līgums par to, ka apmācībā iegūtās zināšanas, prasmes un iegūtā izglītība tiks izmantota darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Savukārt Ministru Kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 „Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” 4.4.2. punkts nosaka, ka ienākumi par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis ir darba devēja segtie izdevumi par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros. Tādējādi, ja nodokļa maksātājs apmaksā izdevumus konkrētam darbiniekam, kas saistīti ar darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos vai semināros, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem un ir noslēgts rakstisks līgums par to, ka apmācībā iegūtās zināšanas tiks izmantotas darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā, šie izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām tiek uzskatīti par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem. Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. Apkopojot augstākminēto, secināms, ka valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt, ja saskaņā ar regulējumu darba devēja segtie izdevumi par apmācību, izpildoties noteiktiem kritērijiem, nav jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad arī šie ienākumi neveido obligāto iemaksu objektu, t.i. „sociālais nodoklis” nav jāmaksā.