0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESJautājumi par darbinieku nodarbināšanu svētku dienā

Jautājumi par darbinieku nodarbināšanu svētku dienā

Jautājums. Saskaņā ar Darba likuma 144.panta 2.daļu darba devējs drīkst nodarbināt darbiniekus svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. 1) Vai šī brīvdiena ir piešķirama tikai konkrētās nedēļas ietvaros vai arī to var piešķirt citā laikā? Piemēram, vai var pārcelt 1.maija brīvdienu uz 25.jūniju? 2) Ja nevar pārcelt uz citu mēnesi, vai to tomēr drīkst darīt, noslēdzot abpusēju vienošanos? 3) Jebkurā gadījumā - vai nodarbināšana brīvdienā un citas atpūtas dienas noteikšana noformējama ar rīkojumu vai abpusēju vienošanos? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. [1] Darba likuma 144.panta 2.daļa nosaka, ka, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

2 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
2 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
***
***
12 gadi atpakaļ

Gribu piebilst, ka darba devējam vajadzētu izprast šo jēdzienu atšķirības: brīvdiena un svētku diena nav viens un tas pats. Brīvdiena darbiniekam pienākas saskaņā ar darba grafiku, bet svētku diena ir noteikta ar likumu. Līdz ar to tie ir divi dažādi jēdzieni. Darbs brīvdienā un darbs svētku dienā. Darbs svētku dienā var iekrist saskaņā ar darba grafiku, kuru darbiniekam ir tiesības zināt vismaz 30 dienas uz priekšu! Darbs brīvdienā ir tad, ja darba devējs “aicina” vai “izsaka piedāvājumu” darbiniekam, strādāt viņa brīvdienā .

***
***
10 gadi atpakaļ

Precizēšu: darbs svētku dienā nevien jāapmaksā 100 % apmērā, bet jāapmaksā UN vēl jāaprēķina piemaksa, kas nav mazāka par 100 %.

Lauris KlagišsJautājums. Saskaņā ar Darba likuma 144.panta 2.daļu darba devējs drīkst nodarbināt darbiniekus svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. 1) Vai šī brīvdiena ir piešķirama tikai konkrētās nedēļas ietvaros vai arī to var piešķirt citā laikā? Piemēram, vai var pārcelt 1.maija brīvdienu uz 25.jūniju? 2) Ja nevar pārcelt uz citu mēnesi, vai to tomēr drīkst darīt, noslēdzot abpusēju vienošanos? 3) Jebkurā gadījumā - vai nodarbināšana brīvdienā un citas atpūtas dienas noteikšana noformējama ar rīkojumu vai abpusēju vienošanos? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. [1] Darba likuma 144.panta 2.daļa nosaka, ka, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Svētku dienas ir noteiktas likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantā (piemēram, Lieldienas, Mātes diena, Līgo diena, Jāņu diena, Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, Vecgada diena utt. Ja svētku dienas — 4.maijs un 18.novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Darba likuma komentāros ir norādīts, ka minētajās dienās darbinieki drīkst tikt nodarbināti tikai, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums piešķirt atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību. Tas nozīmē, ka darba devējam ir iespēja izvēlēties, vai piešķirt atpūtu citā nedēļas dienā, vai arī izmaksāt atlīdzību. Ja darba devējs piešķir atpūtu citā nedēļas dienā, tad šī diena ir apmaksāta. Ņemot vērā, ka likumdevējs ir noteicis atpūtas piešķiršanu nevis „citā dienā”, bet gan “citā nedēļas dienā”, tad uzskatāms, ka likumdevējs ir vēlējies atpūtas piešķiršanas periodu noteikt attiecīgās kalendārās nedēļas ietvaros. Tātad, ja ar darbinieku nav panākta vienošanās par atpūtas piešķiršanu citas nedēļas dienā, tādā gadījumā Darba devējam ir rīkojuma veidā vai nu jāpiešķir darbiniekam atpūta citā nedēļas dienā, vai arī jāizmaksā atbilstoša atlīdzība. [2] Saskaņā ar Darba likuma 6.pantu, nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.No minētā izriet, ka darba tiesības nav pārkāptas, arī ja attiecīgais noteikums nosaka labvēlīgāku darbinieka tiesisko stāvokli. Pamatojoties uz minēto, ja darbiniekam izdevīgāk un labvēlīgāk šķiet saņemt atpūtu citā nedēļā (vai mēnesī) nevis atlīdzību 100 % apmērā no noteiktās dienas algas likmes, tādā gadījumā, ar darbinieku rakstveidā vienojoties, ir iespējams piešķirt darbiniekam atpūtu citā nedēļas dienā, neizmaksājot atbilstošu atlīdzību. [3] Kaut arī Darba likums tiešā veidā nenosaka, ka nodarbināšana brīvdienā un citas atpūtas dienas noteikšana noformējama rakstveidā, tomēr, lai izvairītos no iespējamajiem vēlākiem konfliktiem, strīdiem, ieteicams attiecīgo vienošanos noformēt rakstveidā.