0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESSkaidrojums par darbinieku profesionālās sertifikācijas izmaksu segšanu par uzņēmuma līdzekļiem

Skaidrojums par darbinieku profesionālās sertifikācijas izmaksu segšanu par uzņēmuma līdzekļiem

Jautājums. Atsaucoties uz atbildi, kas sniegta uz  jautājumu ,,Vai, apmaksājot semināra izdevumus no uzņēmuma līdzekļiem, šie izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem?", arī man ir nedaudz līdzīgas dabas jautājums . Tas ir saistīts ar darbinieku profesionālās sertifikācijas izmaksu segšanu par uzņēmuma līdzekļiem. Speciālista sertifikācija tiek veikta uz 5 gadiem, pēc šī perioda - nepieciešama resertifikācija (kārtību un izcenojumu nosaka profesionāla asociācija). Uzņēmums bez sertificēta darbinieka nevar saņemt darbības licenci, tātad - veikt saimniecisko darbību. Lūdzu skaidrot, vai šos sertificēšanas izdevumus (ap 200 Ls ik 5 gadus) drīkst uzskatīt par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem, attiecinot to norakstīšanu izdevumos uz…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Elīna PutniņaJautājums. Atsaucoties uz atbildi, kas sniegta uz  jautājumu ,,Vai, apmaksājot semināra izdevumus no uzņēmuma līdzekļiem, šie izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem?", arī man ir nedaudz līdzīgas dabas jautājums . Tas ir saistīts ar darbinieku profesionālās sertifikācijas izmaksu segšanu par uzņēmuma līdzekļiem. Speciālista sertifikācija tiek veikta uz 5 gadiem, pēc šī perioda - nepieciešama resertifikācija (kārtību un izcenojumu nosaka profesionāla asociācija). Uzņēmums bez sertificēta darbinieka nevar saņemt darbības licenci, tātad - veikt saimniecisko darbību. Lūdzu skaidrot, vai šos sertificēšanas izdevumus (ap 200 Ls ik 5 gadus) drīkst uzskatīt par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem, attiecinot to norakstīšanu izdevumos uz 5 gadu periodu (resp., kā nākamo periodu izdevumus)? Vai tas būtu jāiekļauj līgumā starp darbinieku un uzņēmumu pēc semināru izdevumu segšanas līdzības? Jeb - izdevums nevar tikt attiecināms uz saimniecisko darbību un apliekams ar IIN un sociālo nodokli? Uz jautājumu atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” (turpmāk - likums) 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. Likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Pamatojoties uz Ministru Kabineta noteikumu Nr.556 „Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi) 40.pantu personificējamas izmaksas par darbinieka apmācību un darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma, par kuru nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar normatīvo aktu par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir izdevumi, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja ir noslēgts rakstisks līgums par to, ka apmācībā iegūtās zināšanas, prasmes un iegūtā izglītība tiks izmantota darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Jāņem vērā fakts, ka sertificētais speciālists nevar strādāt atbilstošā profesijā bez sertifikāta, līdz ar to speciālists pats ir atbildīgs par sertifikāciju, jo šo dokumentu viņš var izmantot arī personīgajos nolūkos. Protams, ka katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi un arī sertifikāti ir dažādi - ir tādi, bez kuriem speciālists nevar sniegt pakalpojumus un ir tādi, kuri paaugstina kvalifikāciju, bet, kuri nav obligāts priekšnosacījums, lai iegūtu tiesības strādāt savā nozarē. Ja ir zināms, ka speciālista resertifikācija ir nepieciešama regulāri ik pēc 5 gadiem, un darba devējam ir nepieciešams sertificēts speciālists, lai nodrošinātu saimniecisko darbību, tad ir iespējams, pamatojoties uz MK noteikumu 40.pantu, noslēgt rakstisku vienošanos ar darbinieku par to, ka sertificētas zināšanas tiks izmantotas darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā un ja darbinieks pārtrauc darba tiesiskās attiecības, tad darba devējs ir tiesīgs ieturēt no darbinieka izdoto summu par resertifikāciju. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.112 „Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”  4.4.2. punktu nav jāmaksā algas nodoklis par darba devēja segtajiem izdevumiem, tādiem kā izdevumi par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros. Līdz ar to, ja nodokļa maksātājs apmaksā izdevumus konkrētam darbiniekam, kas saistīti ar darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos vai semināros, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem un ir noslēgts līgums par to, ka apmācībā iegūtās zināšanas tiks izmantotas darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā, šie izdevumi skaitās ar saimniecisko darbību saistītas izmaksas. Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. Ņemot vērā visu augstāk minēto, gadījumā, ja resertifikācija ir apmaksāta konkrētam darbiniekam un ir noslēgts līgums ar darba devēju par šo sertifikātu tālāko izmantošanu darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai, šie izdevumi nav jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.