0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPieņemti grozījumi noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kas novērsīs arī interpretācijas ar kases čekiem

Pieņemti grozījumi noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kas novērsīs arī interpretācijas ar kases čekiem

Plz.lv jau  informējām Jūs par plāniem 27. marta Ministru kabineta sēdē  skatīt grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, tajā skaitā arī saistībā ar kases čekiem. Šos grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Kā pēc 27. marta Minisru kabineta sēdes  plz.lv apstiprināja  Finanšu  ministrijā, grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”  ir izskatīti un pieņemti plānotajā redakcijā, un tie stāsies spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Šie grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, bet konkretizē Ministru kabineta noteikumu nr.585 punktus 81 un 82 ar mērķi novērst šo punktu interpretācijas iespējas, izsakot šos…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Finanšu ministrijaPlz.lv jau  informējām Jūs par plāniem 27. marta Ministru kabineta sēdē  skatīt grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, tajā skaitā arī saistībā ar kases čekiem. Šos grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Kā pēc 27. marta Minisru kabineta sēdes  plz.lv apstiprināja  Finanšu  ministrijā, grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”  ir izskatīti un pieņemti plānotajā redakcijā, un tie stāsies spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Šie grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, bet konkretizē Ministru kabineta noteikumu nr.585 punktus 81 un 82 ar mērķi novērst šo punktu interpretācijas iespējas, izsakot šos punktus jaunā redakcijā un viešot lielāku skaidrību jautājumos par attaisnojuma dokumentiem un kases čekiem un to izmantošanu par naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem.  Pēc grozījumu pieņemšanas 8.¹ un 8.2  punkti izteikti  šādā redakcijā: „8.1 Attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai ar darbinieka izdarīto naudas izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošus dokumentus. Saņemto kases čeku vai citu dokumentu, kas sagatavots, ievērojot prasības, kuras ietvertas normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (turpmāk – kases čeks), var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu šādos gadījumos: - 8.11. ja kases čeks satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju, izņemot rekvizītu – autora paraksts; - 8.12. ja kases čekā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, bet ir: - 8.1 2.1. kases čeka izsniedzēja noformēts attaisnojuma dokuments (kvīts), kurā papildus likumā „Par grāmatvedību” noteiktajiem  rekvizītiem un informācijai norādīts arī kases čeka datums un numurs; - 8.1 2.2. veikti tajā papildus ieraksti ar kases čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināti ar kases čeka izsniedzēja ierakstus veikušās personas personisko parakstu (paraksta atšifrējumu, ja kases čekā tas nav norādīts) un spiedogu, kurā norādīts kases čeka izsniedzēja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods un juridiskā adrese. 8.2  Par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu var izmantot arī: - 8.2 1. tādu kases čeku, kas uzskatāms par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu atbilstoši pievienotās vērtības nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; - 8.2 2. tādu kases čeku, kas izsniegts (saņemts) no kases sistēmas, specializētas ierīces vai iekārtas bez kasiera operatora līdzdalības un kurā nav ietverts preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai - deklarētās dzīvesvietas adrese) un reģistrācijas numurs, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 20 latiem; -8.2 3. komandējuma vai darba brauciena laikā ārvalstī izsniegtu naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kurā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija.” Attiecībā par grozījumiem "kases čeku jautājumā” Finanšu ministrijas sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka tie nepieciešami uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Uzņēmēji norādījuši šādas problēmas, proti,  ka saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.pantu un likuma „Par grāmatvedību” 7.pantu Latvijā tiek izvirzītas vairākas prasības attiecībā uz rēķiniem, kas netiek piemērotas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram: - prasība, ka uz kases čeka (rēķina) virs 20 Ls ir jābūt papildu rekvizītiem; - lai izmantotu stāvvietas apmaksas kvīti, čeku kā uzņēmuma grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, uz tā ir jābūt zīmogam un papildu rekvizītiem. Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas tika pieņemti Saeimā 2009.gada 1.decembrī un stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī noteic, ka no 2010.gada 1.janvāra kases čekus, kas izsniegti par darījumu, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 20 latiem, var izmantot kā PVN rēķinus bez papildu informācijas ierakstīšanas uz kases čeka un ieraksta apliecināšanas ar parakstu un spiedogu, t.sk. arī stāvvietas apmaksas dokuments, kurā nav ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija - (preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai - deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs), var izmantot kā PVN rēķinu, ja darījuma vērtība bez PVN par stāvvietas pakalpojumu ir mazāka par 20 latiem. Līdz ar to bija nepieciešams izteikt noteikumu Nr.585 8.¹ un 8.² punktu jaunā redakcijā, lai skaidrotu kādus dokumentus var izmantot par naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem un atvieglotu uzņēmumiem darbības ar kases čekiem gadījumos, kad: - kases čekā ir visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, izņemot autora parakstu; - kases čekā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti, bet ir papildus noformēts attaisnojuma dokuments vai ir papildus veikts ieraksts; - tiek veikta samaksa par darījumu skaidrā naudā bez pārdevēja (pakalpojumu sniedzēja) klātbūtnes, kā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”; - kases čeks ir noformēts atbilstoši pievienotās vērtības nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; -komandējuma vai darba brauciena laikā ārvalstī izsniegts naudas izdevumus apliecinošs dokuments, kurā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija. Par pārējiem grozījumiem, kas pieņemti "Noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", Jūs varat uzzināt plz.lv, šeit. Ar Finanšu ministrija ssagatavoto informāciju par  grozījumiem noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju Jūs varat iepazīties Ministru kabineta mājaslapā, šeit. Atgādinām, ka šie grozījumi ir saistīti arī ar  grozījumiem  Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.928 "Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem" (vairāk par tiem Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā , šeit.) Tāpat šie grozījumi ir saistīti arī ar grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" (vairāk par tiem Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā, šeit.) Kā informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte, šie grozījumi ir veikti, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme grāmatvedību reglamentējošajos aktos attiecībā pret biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām. Turpmāk biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu, grāmatvedību varēs kārtot arī vienkāršā ieraksta sistēmā. Tādējādi šīm organizācijām samazināsies administratīvais slogs, jo būs mazākas grāmatvedības kārtošanas un gada pārskata sagatavošanas izmaksas. Biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kas saņem valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu, ir noteiktas papildu prasības – jānorāda kontā saņemto finansējumu, kā arī jāsniedz ziņas par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu. Ar grozījumiem noteikumos ir precizēts, ka reliģiskām organizācijām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25000 latu,  kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā nav obligāta prasība, bet viņu izvēles iespēja. Lai noteikumus saskaņotu ar likumu par grāmatvedību, ar grozījumiem ir paredzēts noteikt prasības grāmatvedības reģistriem, ja biedrība, nodibinājums, arodbiedrība vai reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kā arī atbrīvot biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību vai reliģisko organizāciju, kura kārto grāmatvedību vienkāršā  ieraksta sistēmā, no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas.