A. Ašeradens: Mākslīgais intelekts aizstās tehniskos pienākumus, grāmatvežu loma mainīsies (+VIDEO)

Žurnāla Bilance konferences “Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā? Jaunās tehnoloģijas ikdienas darbā” ievadā piektdien, 29. novembrī, uzstājās finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ministrs iezīmēja galvenās tendences globālajā un vietējā ekonomikā, kas izveidojušās pēdējos gados, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Patlaban tas nozīmē pārmaiņas globālajās piegādes ķēdēs, problēmas vairākos svarīgos Latvijas sadarbības tirgos, tai skaitā Igaunijā (Lietuvā un Polijā situācija esot pozitīva).

Arī Latvijas ekonomika patlaban ieslīdot recesijā. “Atgriešanās pie izaugsmes varētu notikt 2026. gadā, bet 2025. gads nebūs viegls,” brīdināja A. Ašeradens. Valdība cenšoties stimulēt ekonomiku ar aizņemtas naudas un Eiropas Savienības fondu finansējumu, taču ar daudziem projektiem neveicoties, palikuši neapgūti lieli fondu līdzekļi. Vienlaikus valdībai jāsamazina izmaksas, lai iekļautos budžeta deficīta rāmjos. Savukārt darbaspēka nodokļu izmaiņu mērķis bijis padarīt sistēmu “elegantāku un vienkāršāku”, kas esot izdevies. Vienlaikus iecerēts arī stimulēt iekšējo patēriņu, jo, lai gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad strauji kāpuši (par 12%), pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi kritušies (pret iepriekšējo gadu – mīnus 3%). “Cilvēki netērē naudu, banku kontos uzkrāti līdzekļi apmēram 11 miljardu eiro apmērā. Nodokļu izmaiņu rezultātā iedzīvotāju neto ienākumi augs vidēji par 4%, kam vajadzētu iekustināt iekšējo patēriņu. Ceram, ka atgriezīsies eksporta izaugsme, palielinām valdības izdevumus un stimulējam iekšējo patēriņu,” valdības ekonomisko stratēģiju raksturoja A. Ašeradens.

Finanšu ministrija secinājusi, ka bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces savulaik iniciētā Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma nesusi augļus, jo, ja savulaik uzņēmumu kopējā peļņa bijusi negatīva, tagad uzņēmumu kontos uzkrājušies 9 miljardi eiro, kas esot labs potenciāls izaugsmei. Savukārt banku izsniegto kredītu apmērs kopš 2016. gada neesot mainījies, kas nozīmē, ka kreditēšanas tirgū tiek operēts ar nemainīga apmēra līdzekļiem (nākamajos aizdevumos izsniedz to, kas tiek atdots no iepriekšējiem), vienlaikus pastāv ļoti augsts banku peļņas līmenis. Latvijā tiekot uzturēts arī neadekvāti augsts kredītnodrošinājuma līmenis (ap 200%) un divreiz mazāks izsniegto kredītu īpatsvars pret IKP nekā ES vidēji (ap 27% pret 56%). “Latvijā ir milzīgs naudas iztrūkums tirgū, kas kavē ekonomikas attīstību. Tā ir milzīga problēma,” secina A. Ašeradens. Valdība to cenšoties risināt ar Altum programmu palīdzību (pēdējā laikā iepludināts ap miljards eiro), cerības pastāv arī uz izmaiņām banku tirgū.

Milzīga ietekme uz grāmatvedību un finanšu analītiku jau tuvākajā nākotnē būs mākslīgā intelekta tehnoloģijām, uzsvēra finanšu ministrs. Tādi tehniski uzdevumi kā atskaišu izveide vairs nebūs grāmatveža pienākums, taču tas pavērs iespējas grāmatvedim kļūt par uzņēmuma vadītāja padomdevēju finanšu jautājumos.

Bilances konferencē uzstājās kopumā 9 eksperti, pārstāvot nodokļu, grāmatvedības un ekonomikas tematiku – no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes u.c. iestādēm un uzņēmumiem. Konferencē tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar gaidāmajām izmaiņām nodokļu un grāmatvedības tiesiskajā regulējumā, kā arī profesijas nākotnes izaicinājumi un straujā tehnoloģiju attīstība.

Abonē vai izmēģini!