Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par piecām nodokļu pretizvairīšanās normām, kuras ieviestas saskaņā ar Eiropas Savienības ATAD direktīvas (direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību) prasībām. Vairākas no šīm normām jau ir iekļautas Latvijas likumos, viena stājas spēkā tieši no 2019. gada 1. janvāra, citas jāievieš līdz šā gada beigām.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā jau ir iekļauts procentu ierobežošanas noteikums, kas paredz, ka palielinātus procentu maksājumus nevar atzīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī kā speciālā norma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.un 13.pantā ir ieviests nosacījums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērtēt jebkurus darījumus pēc to ekonomiskās būtības (vērtējot darījumu kopumu, ne tikai atsevišķu darījumu un tā juridisko formu).

Savukārt tieši no 2019. gada 1. janvāra ar grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek ieviesta norma par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (turpmāk – KĀS), nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana.

Savukārt šā gada laikā vēl tiks ieviestas normas, kas saistītas ar "izceļošanas nodokli" (situācijas, kad uzņēmuma aktīvi tiek nodoti ārvalstu uzņēmumam) un "hibrīdneatbilstībām" (situācijas, kad personu loks dažādās valstīs tiek traktēts atšķirīgi un nav iespējams saprast, kā salāgot nodokļu piemērošanu).