0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSAizvadītā gada laikā pieaudzis brīvo darbavietu skaits

Aizvadītā gada laikā pieaudzis brīvo darbavietu skaits

Latvijā 2017. gadā vidēji bija 17,0 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2016. gadu, to skaits ir pieaudzis par 2,6 tūkst. jeb 17,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 10,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 2,0 tūkst. jeb 21,8 %, bet sabiedriskajā - par 0,6 tūkst. jeb 11,6 %. Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Latvijā 2017. gadā vidēji bija 17,0 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2016. gadu, to skaits ir pieaudzis par 2,6 tūkst. jeb 17,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 10,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 2,0 tūkst. jeb 21,8 %, bet sabiedriskajā - par 0,6 tūkst. jeb 11,6 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbavietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,1 %, bet privātajā sektorā - 1,8 %.

Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 8,4 tūkst. jeb 0,9 %, privātajā sektorā - par 7,4 tūkst. jeb 1,2 %, sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb. 0,4 %.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 2,9 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā - 2,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.

2017. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē - 4,6 %, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā - katrā 2,3 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,2 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - 2,1 %. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts - 2,0 %.

Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
Avots: www.csb.gov.lv

2017. gadā augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 2,3 % no visām darbvietām reģionā jeb 11,5 tūkst., savukārt zemākais - Kurzemes reģionā (1,0 % jeb 0,8 tūkst.).

Informāciju par aizņemtajām un brīvajām darbvietām sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja vai pamatnozares adreses.

Plašāka informācija par aizņemtajām un brīvajām darbvietām Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks – Galvenie rādītāji”. Dati par aizņemtajām un brīvajām darbvietām 2017. gadā un 2017. gada 4. ceturksnī publicēti CSP datubāzē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).

Datus par aizņemtajām un brīvajām darbvietām iegūst no komercsabiedrību, individuālo komersantu, valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu iesniegtajiem ceturkšņu statistiskas pārskatiem, kā arī no administratīvajiem datu avotiem. No zemnieku un zvejnieku saimniecībām iekļauj tikai tās, kurās nodarbināto skaits ir 50 un vairāk.