Latvijā 2020. gadā  darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, informē PTAC, publiskojot pārskatu par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2020. gadā.

Noslēgto cesijas darījumu rezultātā 2020. gadā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020. gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019. gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Izvērtējot no jauna parādu atgūšanai nodoto lietu skaitu pa nozarēm ir redzams, ka 2020. gadā parādu atgūšanai visvairāk lietas tika nodotas no nebanku kreditēšanas sektora, proti 31,65% jeb 103 471 lieta par kopējo summu 76 329 033 eiro.

Otrajā vietā ierindojas elektroniskie sakaru pakalpojumu sniedzēji (telekomunikācijas, internets) ar 25,21% jeb 82 414 lietām par kopējo summu 18 088 068 eiro, kam seko nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozare ar 14,43% jeb 47 164 lietām par kopējo summu 8 612 963 eiro un autostāvvietu pakalpojumi ar 12,66% jeb 41 372 lietām par kopējo summu 1 134 339 eiro.

Savukārt, vērtējot katrā atsevišķā nozarē no jauna nodoto lietu kopskaitu attiecībā pret iepriekšējo pārskata periodu – 2019. gadu, vērojamas būtiskas svārstības – no kredītiestāžu sektora no jauna nodoto lietu skaits  pieaudzis par 65,95%, savukārt samazinājums vērojams nebanku kreditēšanas sektorā par 34,93%, elektronisko sakaru pakalpojumu jomā par 29,22%, nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu jomā par 38,41% un autostāvvietu pakalpojumu jomā par 60,33%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem, jāsecina, ka 2020. gadā pilnībā atgūto parāda lietu skaitā  ir vērojams neliels kritums par pusprocenta punktu. Savukārt, daļēji atgūto parādu skaits 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gada datiem ir pieaudzis par apmēram 1 procenta punktu, sasniedzot 14,04%.

Vienlaikus neatgūto parāda lietu skaits saglabājis iepriekšējo gadu tendenci un sasniedz 77% atzīmi, un pārskata gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu gandrīz nav mainījies, lai arī pārskata gadā ir būtiski krities no jauna atgūšanai nodoto lietu skaits.

2020. gada 31. decembrī kopējais parādu portfelis sastādīja 1,5 miljardu eiro.

Analizējot kopējo parādu portfeli dalījumā pa nozarēm, kuras nodod savu klientu parādu lietas atgūšanai pakalpojuma sniedzējiem, ir secināms, ka galvenās pozīcijas kopējo parādu portfelī pēc summas apmēra veido kredītiestādes un nebanku kreditēšana, kam seko elektroniskie sakari.

Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 363 725 parādu lietas. No tām 37,86 % ir patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 20,57% par elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) pakalpojumiem, 14,30% par autostāvvietu pakalpojumiem, 11,59% kredītiestāžu nozarē un 8,69% citu preču un pakalpojumu jomā.

Iespējamu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku kopumā un neatgūstamo parādsaistību norakstīšanu un, lai veicinātu personu līdzdalību ekonomiskajā vidē, varētu radīt Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kurš tika pieņemts 2021. gada 15. jūnijā un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.