Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās.

Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja

Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku.

Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde nav pakļauta šā likuma regulējumam un attiecīgi – arī tajā paredzētajai iepirkuma procedūras kontrolei. Viens no šādiem izņēmumiem ir arī tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par enerģijas piegādi vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā siltumenerģiju šādiem tīkliem. Kā norāda Senāts, šādā gadījumā siltumenerģijas iegāde nav pakļauta sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu regulējumam un līdz ar to – arī šajā regulējumā paredzētajai iepirkumu procedūras tiesiskuma kontrolei IUB un administratīvajā tiesā. 

Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs bija piemērojis iepirkuma procedūru, un, kā uzskatīja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, likuma piemērošanai vai nepiemērošanai nav nozīmes, jo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja strīdus konkursa ietvaros pieņemtie lēmumi būtu atzīstami par administratīvajiem aktiem Administratīvā procesa likuma izpratnē. Senāts tam nepiekrita, norādot, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc savas juridiskās formas ir privāto tiesību juridiskā persona – komersants (kapitālsabiedrība), līdz ar to nav publisko tiesību subjekts, kura administratīvi procesuālo tiesībspēju noteic Administratīvā procesa likums. Minētā sakarā ir svarīgi uzsvērt, ka privāto tiesību juridiska persona var tikt uzskatīta par iestādi tad, ja tai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu ir piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā, taču Senāta ieskatā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, iepērkot kurināmo, nav darbojies valsts pārvaldes jomā. Pieteicējas ieskatā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir rīkojies publisko tiesību jomā, jo īsteno pašvaldībai noteikto funkciju, uz ko Senāts spriedumā norādīja, ja pašvaldība publiski tiesisko funkciju organizēt komunālo pakalpojumu pieejamību īsteno, komunālo pakalpojumu sniegšanu uzticot komersantam (tostarp pašas pašvaldības šim mērķim izveidotam komersantam), tad attiecīgā komersanta darbībai tālāk jau ir privāttiesisks raksturs.

Izskatāmajā lietā secīgi ir atbildams jautājums – ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš ir privāto tiesību juridiska persona un neveic funkcijas valsts pārvaldes jomā, tādu preču vai pakalpojumu iegādei, kas minēti kā izņēmumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā, ir rīkojis iepirkumu saskaņā ar minēto likumu, vai šāda iegādes procedūra ir vai nav pakļauta IUB un arī administratīvās tiesas kontrolei? Senāta ieskatā likumdevējs ir skaidri paredzējis, ka uz situācijām, kad tiek iegādātas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērošanas izņēmumos norādītās preces un pakalpojumi, nav attiecināms minētajā likumā norādītais iegādes procesa kontroles mehānisms. Kā spriedumā norāda Senāts, likumdevējs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcību, iepērkot preces un pakalpojumus, pielīdzinājis darbībai publisko tiesību jomā tikai tiktāl, ciktāl tiesiskais regulējums noteic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pienākumu preču vai pakalpojumu iegādei ievērot minētajā likumā paredzētās iepirkumu procedūras. Attiecīgi no minētā izriet, ka šādā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīkotais iepirkums nebija apstrīdams ne IUB, ne tiesā, tādējādi pieteicējas pieteikums par pasūtītājas lēmumu pārtraukt strīdus konkursu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Pretendenta piedāvājuma satura vērtēšana

Senāta 2023. gada 30. novembra spriedumā lietā SKA–215/2023 ir apskatīti jautājumi par pretendenta iesniegtā piedāvājuma vērtēšanu, t.i., cik lielā mērā, iztulkojot pretendenta piedāvājuma saturu, ir vērā ņemama publiski pieejamā informācija un vai ir iespējama piedāvājumā nenorādītas informācijas precizēšana. 

Iepirkuma priekšmets bija apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana, un pasūtītājs cita starpā konkursa nolikuma vērtēšanas kritērijos, piešķirot punktus, bija paredzējis vērtēt nosacījumus, kādus pretendenti piedāvājumos izvirzījuši attiecībā uz garantijas vēstules izsniegšanu apdrošinātajām personām pirms maksas stacionāra vai maksas stacionārās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas. Konkrēto divu pretendentu piedāvājumu salīdzināšanā izšķirošais bija piedāvājumos norādītais termiņš, kādā apdrošinātajai personai jāvēršas pie apdrošinātāja, lai saņemtu minēto garantijas vēstuli. Pasūtītāja ieskatā, konkursa uzvarētāja piedāvājumā bija noteikts šis termiņš viena līdz divas dienas, bet pieteicējai – ne mazāk kā piecas dienas, attiecīgi šajā kritērijā pieteicējai tika piešķirts mazāks punktu skaits. Rajona tiesas ieskatā no abiem piedāvājumiem izriet nosacījums, ka, lai saņemtu garantijas vēstuli, apdrošinātai personai pie apdrošinātāja jāvēršas ne mazāk kā piecas darba dienas pirms medicīniskā pakalpojuma saņemšanas. Turklāt, kā to spriedumā norādīja rajona tiesa, arī no publiski pieejamās informācijas konstatējams, ka garantijas vēstules sagatavošanai nepieciešamie dokumenti apdrošinātājam (konkursa uzvarētājam) ir jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms plānotas operācijas. 

Senāts spriedumā atzīst, ka rajona tiesa, izdarot minētos secinājumus, nav pienācīgi novērtējusi konkursa uzvarētāja piedāvājumā norādīto, kā arī nav ņēmusi vērā iepirkumā iesniegtā piedāvājuma būtību. Kā norāda Senāts, pretendenta sagatavotam piedāvājumam publiskā iepirkuma procedūrā ir individualizēta daba; tas tiek sagatavots tieši konkrētam pasūtītājam un iesniegts konkrētā iepirkuma procedūrā, un tā ir paša pretendenta atbildība izsvērt un apzināties, kāda informācija un cik plaši atspoguļojama piedāvājumā, lai pēc iespējas precīzi formulētu savu ieceri, līdz ar to secinājumi par pretendenta piedāvājuma saturu ir izdarāmi, vērtējot tieši konkrētajā iepirkumā iesniegtajā piedāvājumā norādīto informāciju, nevis jebkuru pretendenta publicētu informāciju par šīs personas piedāvāto pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem. Senāts uzsver, ka, vērtējot, kādus nosacījumus pakalpojuma saņemšanai pretendents piedāvājis iepirkumā, pamats pievērsties publiski pieejamai informācijai par pretendenta vispārīgi piedāvātiem pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem varētu būt tad, ja pats pretendents piedāvājumā tieši un nepārprotami ir norādījis uz publiski pieejamo informāciju kā sava piedāvājuma sastāvdaļu, turklāt arī tādā gadījumā publiski pieejamā informācija ir aplūkojama kontekstā ar to, kas ir noteikts tieši piedāvājumā.

Konkursa uzvarētāja piedāvājuma sadaļā „Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas un izmaksas kārtība” ir ietverta garantijas vēstuļu izsniegšanas kārtību, un tajā ir norādīts: „Lai sagatavotu garantijas vēstuli, apdrošinātā persona vēlams 5 darba dienas pirms paredzamās operācijas sazinās ar AAS […]. Ja objektīvu iemeslu dēļ apdrošinātajai personai nav iespējams sazināties ar apdrošinātāju iepriekš norādītajā termiņā, garantijas vēstuli sagatavo 1–2 darba dienu laikā.” Tādējādi Senāta ieskatā rajona tiesas secinājums, ka arī konkursa uzvarētāja piedāvājumā prasīts garantijas vēstules sagatavošanai vienmēr sazināties ar apdrošinātāju vismaz piecas dienas pirms pakalpojuma saņemšanas, nav balstīts pienācīgā piedāvājuma izvērtējumā. Vienlaikus Senāts uz rajona tiesas pausto secinājumu, ka pasūtītājam bija jāpieprasa pieteicējai papildu informācija par garantijas vēstules izsniegšanas ātrumu un iespējamiem izņēmumiem no minētā, norādīja, ka tas būtībā ir aicinājums uz rīcību, kas nav pieļaujama. Kā konstatē Senāts spriedumā, pieteicēja savā piedāvājumā attiecībā uz garantijas vēstules izsniegšanu bija norādījusi prasību ne mazāk kā piecas dienas pirms pakalpojuma saņemšanas iesniegt apdrošinātājam attiecīgo informāciju, un piedāvājumā nav ietverta cita informācija par garantijas vēstules izsniegšanas ātrumu, tādējādi pasūtītāja aicinājums pieteicējai sniegt iepirkumā nenorādītu informāciju faktiski būtu aicinājums papildināt un grozīt esošo piedāvājumu.

Piedāvājuma nodrošinājuma precizēšana

Vai piedāvājuma nodrošinājuma termiņa neatbilstība, ja termiņš nodrošinājumā norādīts par vienu dienu īsāks, nekā prasīts nolikumā, ir pamats pretendenta piedāvājuma noraidīšanai? Senāta 2023. gada 7. decembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–976/2023 norādīts, ka piedāvājuma nodrošinājuma mērķis ir samazināt pasūtītāja risku, ka pretendents varētu nepamatoti atkāpties no sava piedāvājuma, tomēr tas nenozīmē, ka tādēļ pasūtītājs drīkst akceptēt vai ka tam ir pienākums akceptēt tādu piedāvājumu, kura nodrošinājuma termiņš ir īsāks nekā iepirkuma nolikumā prasītais. Senāta ieskatā, ja pasūtītājs nolikumā ir noteicis visiem pretendentiem vienādu un skaidri saprotamu termiņu, kādā piedāvājuma nodrošinājumam ir jābūt spēkā, tad pretendentiem tam ir jāpievērš uzmanība un jāgādā, lai nodrošinājums tieši tādā termiņā būtu spēkā, un, ja pasūtītājs pēc piedāvājumu atvēršanas vērtētu, cik lielā mērā pieļaujamas atkāpes no šā termiņa, un akceptētu arī tam neatbilstošu piedāvājumu, tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, samazināts pasūtītāja aizsardzības līmenis un devalvēta nolikuma jēga. 

Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestā daļa nosaka – ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Senāts lēmumā norādīja, ka informācijas labošanai (grozīšanai) par piedāvājuma nodrošinājumu ir piemērojami tādi paši noteikumi, kā piedāvājuma labošanai (grozīšanai) citos aspektos. Attiecībā uz iespēju precizēt šādu piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestajā daļā noteikto, Senāts atzīst, ka, lai arī šajā gadījumā piedāvājuma neatbilstība, visticamāk, ir radusies kļūdas dēļ (apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī nepareizi nosakot datumu, līdz kuram nodrošinājums ir spēkā), nevis tādēļ, ka pieteicēja nespēja vai nevēlējās iesniegt tādu nodrošinājumu, kāds prasīts nolikumā, tomēr šādas kļūdas labošana būtībā paredz jaunas (papildu) vienošanās slēgšanu ar apdrošinātāju un atšķirīga piedāvājuma izteikšanu, proti, šāda kļūda nebūtu novēršama, vien precizējot piedāvājumā un tam pievienotajos dokumentos jau ietvertās ziņas vai veicot aritmētiskas darbības. 

Nepamatoti lēts piedāvājums

Viens no publisko iepirkumu jomā aizvien aktuāliem jautājumiem ir tieši nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtējums – cik detalizēti šāds izvērtējums jāveic un cik detalizēti tas jāatspoguļo pasūtītāja pieņemtajā lēmumā, ja piedāvājums netiek atzīts par nepamatoti lētu. Rakstā ir apskatīti divi Senāta nolēmumi šķietami līdzīgās lietās, bet tomēr Senāta izdarītie secinājumi katrā lietā ir atšķirīgi.

Senāta 2023. gada 19. decembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–222/2023 ir skatīts jautājums par nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtējumu apsardzes pakalpojuma iepirkumā. Pasūtītājs rīkoja iepirkumu par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem, un iepirkumā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – pieteicēja un uzvarētājs. Uzvarētājam tika lūgts sniegt skaidrojumu par tehniskās apsardzes pakalpojumu cenas pamatotību, un pasūtītājs atzina, ka uzvarētāja piedāvājums nav uzskatāms par nepamatoti lētu. 

Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtējuma regulējums Latvijas normatīvajos aktos ir ietvers, pārņemot attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas. Kā tas atzīts judikatūrā un kā to norāda Senāts, nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudei ir izdalāmi divi posmi – pirmajā posmā līgumslēdzēja iestāde prima facie izvērtē, vai kāds no iesniegtajiem piedāvājumiem nav nepamatoti lēts; ja šī izvērtējuma rezultātā līgumslēdzējai iestādei šķiet, ka iesniegtais piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, uzsākams otrais posms – piedāvājuma pārbaudes procedūra, lai noteiktu, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Konkrētajā lietā izskatāmais strīds attiecas tieši uz to, vai pasūtītājs otrajā posmā ir pienācīgi pārbaudījis piedāvājumu un pienācīgi pamatojis savu lēmumu, atzīstot, ka uzvarētāja piedāvājums tomēr nav nepamatoti lēts. Kā uzsver Senāts lēmumā, pasūtītājs, pārbaudot aizdomas radījušo piedāvājumu, izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu, un var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni, vienlaikus regulējums paredz, ka pasūtītājs noraida piedāvājumu, ja ir konstatējis, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts. 

Senāts lēmumā norāda, ka nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes primārais mērķis ir aizsargāt līgumslēdzēju iestādi pret risku, kādu rada tāds piedāvājums, kuru par iepirkumā piedāvāto cenu faktiski nav iespējams nodrošināt, tomēr vienlaikus nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudes procedūra ir vērsta arī uz to, lai publiskā iepirkuma līguma slēgšanā panāktu reālu un godīgu konkurenci un novērstu līgumslēdzējas iestādes patvaļu. No Eiropas Savienības Tiesas atziņām izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm, izvērtējot piedāvājumu un pārliecinoties par to, vai tas nav nepamatoti lēts, tiek atzīta plaša novērtējuma, kas Senāta ieskatā liek domāt, ka tiesai, pārbaudot šādu līgumslēdzējas iestādes lēmumu, nav kompetences iejaukties līgumslēdzējas iestādes novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda, vai līgumslēdzējas iestādes rīcība nav acīmredzami kļūdaina vai patvaļīga. Izvērtējot strīdu pirmās instances tiesā, tiesa savā spriedumā atzina, ka pasūtītājs nav pienācīgi pārbaudījis un pamatojis lēmumu par to, kāpēc pasūtītājam uzvarētāja piedāvājums nešķita nepamatoti lēts.

Ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā Senātam radās šaubas par tiesas kontroles robežām šādā situācijā, Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju – vai līgumslēdzējai iestādei, izvērtējot ekonomikas dalībnieka sniegto skaidrojumu par piedāvājumā noteikto cenu vai izmaksām un atzīstot, ka piedāvājums, par kuru uzsākta pārbaudes procedūra, nav nepamatoti lēts, šajā lēmumā ir jāiekļauj detalizēti motīvi par to, ka piedāvātā zemā cena nav saistīta ar to, ka ekonomikas dalībnieks cenā nav iekļāvis kādas attiecināmās izmaksas, vai ar neatbilstību prasībām, kas piegādātājam jāievēro sociālo, darba vai vides tiesību jomā; vai tiesai, pārskatot šo lēmumu, ir jāpārbauda tikai tas, vai līgumslēdzējas iestādes sniegtais pamatojums loģiski pamato secinājumu, ka piedāvājums nav nepamatoti lēts, un līgumslēdzēja iestāde, pieņemot šo lēmumu, nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas. Attiecīgi šajā lietā strīdus jautājums tiks atrisināts tikai pēc Eiropas Savienības Tiesa sprieduma pieņemšanas, kurā tiks sniegtas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Savukārt Senāta 2023. gada 28. decembra lēmumā lietā SKA–1003/2023 ir izvērtēta situācija, kurā pasūtītājs atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkumā, pārbaudot, vai konkursa uzvarētāja piedāvājums nav nepamatoti lēts, atzina piedāvājumu par atbilstošu. Līdzīgi kā iepriekš minētajā lietā par nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanu pasūtītājs sākotnēji saskatīja, ka uzvarētāja piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts un pieprasīja skaidrojumu. Konkursa uzvarētājs iesniegtajā finanšu piedāvājumā norādīja zemākas cenas attiecīgajiem pakalpojumiem salīdzinājumā ar spēkā esošajiem tarifiem, par kuriem līdz šim tika sniegti attiecīgie pakalpojumi, kas arī radīja šaubas par piedāvātās cenas pamatotību. Pēc skaidrojuma saņemšanas pasūtītājs atzina, ka piedāvājums nav nepamatoti lēts. Administratīvā rajona tiesa savā lēmumā norādīja, ka uzvarētāja atbildes nesatur skaidrojumu par visiem izmaksu elementiem, attiecīgi pasūtītājs arī nav detalizēti pamatojis savu lēmumu, t.i., tiesas ieskatā attiecībā uz visām strīdus pozīcijām no uzvarētāja sniegtā skaidrojuma nav iespējams konstatēt, vai piedāvātajā cenā ir iekļautas visas ar pakalpojuma izpildi saistītās izmaksas un prasības vides, sociālo un darba tiesību, kā arī darba aizsardzības jomā. Šajā lietā Senāts nepiekrita rajona tiesas konstatējumiem.

Kā lēmumā norāda Senāts, situācijā, kad pasūtītājam ir radušās šaubas par nepamatoti lētu piedāvājumu, tiesību normas tieši nosaka detalizēta paskaidrojuma pieprasīšanu un apspriešanu ar pretendentu, kā arī elementus, uz kuriem paskaidrojums it īpaši var attiekties, bet tiesību normas sīkāk neregulē ne formu, kādā jāpārbauda cenas pamatotība, ne kritērijus, kas var būt pamatā cenas atzīšanai par nepamatoti lētu. Senāts lēmumā pirmšķietami secina, ka konkursa uzvarētāja pieeja, sniedzot piedāvājuma cenu pamatojuma izskaidrojumu salīdzinājumā ar esošajiem tarifiem un apstākļiem, kas rada pamatu attiecīgam cenu samazinājumam, ir loģiska un atbilstoša izvirzītajām šaubām, un Senāts piekrīt pasūtītājam, ka cenas pamatojuma pārbaude konkrētajā gadījumā nav izdarāma atrauti no finanšu piedāvājumā norādītajiem attiecīgā pakalpojuma cenu veidojošajiem izmaksu elementiem, jo šādā veidā atbilstoši konkursa nolikuma prasībām pretendents jau ir norādījis savu pamatojumu, ka piedāvātajā cenā ir iekļautas visas ar pakalpojuma izpildi saistītās izmaksas. Senāts lēmumā uzsver, ka, apšaubot šos apstākļus, rajona tiesai bija jāmotivē, kādas tieši izmaksas nav iekļautas piedāvātajā cenā, un kāpēc tiesa uzskata, ka konkursa uzvarētājs nespēs nodrošināt visas ar līguma izpildi saistītās prasības vides, sociālo un darba tiesību, kā arī darba aizsardzības jomā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada augusta (134.) numurā.

• Aktualitātes publisko iepirkumu jomā
• Kas „slēpjams” zem Publisko iepirkumu likuma neregulētiem iepirkumiem

BJP NUMURU E-ARHĪVS