0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIAktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu.  Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās
Ilustrācija: © stokkete – stock.adobe.com

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās.

Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā

Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu. 

Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais krautuvju skaits, kas ir ietverams finanšu piedāvājuma un samaksas aprēķinā, ir piecas krautuves. Pieteicējas ieskatā minētā samaksas aprēķina formula un kārtība ir prettiesiska, jo gadījumā, ja pilna krava tiek nokomplektēta no vairāk nekā piecām krautuvēm, samaksa par šādas kravas pārvadāšanu ir tāda pati kā samaksa par kravas, kura ir nokomplektēta no piecām krautuvēm, pārvadāšanu. Pieteicējas ieskatā šāda samaksas kārtība ir pretrunā arī citām tiesību normām, kas noteiktas Autopārvadājumu likumā.

Kā atzīst Senāts lēmumā, nav izslēdzams, ka gadījumā, ja publiskā iepirkuma ietvaros tiek iepirkti tādi pakalpojumi vai preces, kuru iepirkšanas noteikumus regulē arī speciālās tiesību normas, var būt nepieciešams pārbaudīt, vai nolikuma prasības atbilst arī tām, tomēr jāņem vērā, ka, lai varētu tikt veikts šāds atbilstības vērtējums, tiesību normās ir jābūt noteiktām konkrētām prasībām, kas pasūtītājam ir jāievēro, iegādājoties iepirkuma priekšmetā ietilpstošo preci vai pakalpojumu un noslēdzot iepirkuma līgumu. Autopārvadājumu likuma 15. panta sestajā daļā (uz kuras pārkāpumu atsaucās pieteicējs) noteikts, ka pārvadātājs pēc vienošanās ar nosūtītāju vai saņēmēju var uzņemties kravas iekraušanu vai izkraušanu, šo papildpakalpojumu sniegšanas noteikumus nosakot līgumā. No iepriekš minētās normas pieteicēja secināja, ka nosūtītājs (šajā gadījumā – pasūtītājs) vienojas ar pārvadātāju, ka kravas iekraušanu nodrošinās pārvadātājs un attiecīgi ir jāvienojas arī par kokmateriālu iekraušanas cenu, līdz ar to pieteicējas ieskatā situācija, kurā pasūtītājs kā kravas nosūtītājs neparedz samaksu par konkrētām iekraušanas reizēm atsevišķi no kravas pārvadāšanas cenas, nav atbilstoša Autopārvadājumu likuma normām. Uz minēto pieteicējas argumentu Senāts norādīja, ka, lai gan kravas iekraušana nav tāds pakalpojums, kas automātiski ietvertos pārvadāšanas pakalpojumā un pārvadātājam tas jānodrošina, tomēr likuma normas neparedz, ka cena par šo papildu pakalpojumu tiek noteikta atsevišķi no pamatpakalpojuma cenas. 

Kā uzsvērts Senāta lēmumā, tas, ka līguma par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumiem slēgšanas tiesības tiek piešķirtas publiskā iepirkuma procedūrā, nemaina to, ka šāds līgums pēc savas dabas ir privāttiesisks līgums, un tāpēc pasūtītājai, ņemot vērā privātpersonu autonomijas principu, šāda iepirkuma nolikuma prasību noteikšanā un iepirkuma līguma projekta sagatavošanā ir liela rīcības brīvība. Attiecībā uz publisko iepirkumu regulējumu jānorāda, ka būtu izvērtējams, vai šāda samaksas kārtība (kad pilna krava tiek nokomplektēta sešās vai vairāk kokmateriālu iekraušanas reizēs, samaksa gan par pārvadāšanas, gan iekraušanas pakalpojumiem ir noteikta kopā) ir samērīga. Kā secināja Senāts, minētais aspekts ir izvērtēts rajona tiesas spriedumā, t.i., iepirkuma līguma izpildes ietvaros pārvadātājiem pilna krava no vairāk nekā piecām krautuvēm potenciāli būs jānokomplektē tikai nelielā skaitā gadījumu no kopējā pārvadāto kravu skaita, tādējādi tiesa atzina, ka tas, ka kopumā tik nelielā daļā gadījumu pārvadātājam ir jārēķinās, ka tā izmaksas saistībā ar kravu iekraušanu netiks tiešā veidā segtas kā samaksas par pārvadājumu sastāvdaļa, pats par sevi nenozīmē, ka šāda samaksas kārtība ir uzskatāma par nesamērīgu. 

Līguma noteikumu prasību, tai skaitā samaksas kārtības, samērīguma izvērtēšanā būtiska ir Senāta atziņa, ka pieteicējas argumenti faktiski ir pamatoti ar pieteicējas vēlmi, lai konkrētā iepirkuma nolikuma normās tiktu noteikta tāda samaksas kārtība, kas pārvadātājam radītu mazāk risku, taču šāda pieteicējas vēlme pati par sevi nav tiesiski aizsargājama.

Pagaidu aizsardzības iespējamība

Kā tas jau ir nostiprināts judikatūrā, ja iepirkuma procedūras rezultātā ir noslēgts iepirkuma līgums, iepirkuma procedūras ietvaros pieņemtie pārsūdzētie lēmumi zaudē savu spēku un tiesas ceļā iespējama tikai to tiesiskuma pārbaude, attiecīgi arī pagaidu aizsardzības līdzekli, pārsūdzētā lēmuma darbības apturēšanu, vairs nav iespējams piemērot. 

Senāta 2023. gada 13. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–920/2023 skatīts jautājums par pagaidu aizsardzības regulējuma piemērošanu situācijā, kad pieteicēja pārsūdzēja tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu. Pieteicēja tika izslēgta no dalības konkursā sakarā ar nodokļa parādu, šo lēmumu pieteicēja apstrīdēja IUB, kurš atstāja spēkā pasūtītāja lēmumu par konkursa rezultātiem un atļāva slēgt iepirkuma līgumu ar konkursā noteikto uzvarētāju. 

Minētajā lietā Senāts konstatēja, ka iepirkuma līgums starp pasūtītāju un konkursā noteikto uzvarētāju noslēgts tajā pašā dienā, kad pieņemts Administratīvās rajona tiesas lēmums, ar kuru noraidīts pieteicējas pagaidu aizsardzības lūgums. Senāts lēmumā norādīja, ka situācijā, kad tiesas lēmums, ar kuru izskatīts pieteicēja pagaidu aizsardzības lūgums, vēl nav stājies spēkā, no pasūtītāja saprātīgi būtu sagaidāma atturēšanās slēgt iepirkumu līgumu līdz brīdim, kad tiesā ir galīgi atrisināts jautājums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepiemērošanu, jo gadījumā, ja tiesa lietā pārsūdzēto lēmumu atzīst par pirmšķietami prettiesisku, pasūtītājam top labāk zināmi iespējamie riski, kas var rasties, noslēdzot iepirkuma līgumu (tostarp iespējamie zaudējumu atlīdzināšanas riski). 

Savukārt citā lietā (Senāta 2023. gada 2. novembra rīcības sēdes lēmums lietā SKA–979/2023) saistībā ar pagaidu noregulējuma iespējamību pieteicēja uzskatīja, ka, lai arī iepirkuma līgums jau bija noslēgts, pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana izskatāmajā lietā joprojām ir iespējama, jo iepirkuma līgums vēl nav izpildīts un tāpēc tiesa var noteikt aizliegumu pasūtītājam izpildīt iepirkuma līgumu. Kā norādīja Senāts, izskatāmā lieta ir ierosināta par pasūtītāja lēmuma par iepirkuma uzvarētāja noteikšanu (kas savu galīgo noformējumu ieguvis ar IUB lēmumu) tiesiskumu, šādam pieteikuma priekšmetam atbilstošs pagaidu aizsardzības līdzeklis ir minētā lēmuma darbības apturēšana, un šāda pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana izskatāmajā lietā vairs nav iespējama, jo lēmums par iepirkuma uzvarētāja noteikšanu līdz ar iepirkuma līguma noslēgšanu ir zaudējis spēku. Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka iepirkuma līguma noteikumi un Publisko iepirkumu likums ļauj pasūtītājam vienpusēji atkāpties no noslēgtā iepirkuma līguma, Senāts norādīja, ka šādas pasūtītāja tiesības nekādā veidā nenorāda uz administratīvās tiesas kompetenci izskatāmajā lietā piemērot tādu pagaidu aizsardzības līdzekli, kas pārsniedz pieteikuma priekšmeta robežas.

Piegādātāja priekšrocības dalībai iepirkumā

Senāta 2023. gada 6. oktobra lēmumā lietā SKA–933/2023 ir skatīti jautājumi saistībā ar piegādātāja priekšrocībām iepirkuma procedūrā un šāda piegādātāja dalību procedūras iepriekšējā posmā. 

Pasūtītājs rīkoja konkursu par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu ostas teritorijā, par uzvarētāju tika atzīts cits pretendents (trešā persona), kas jau sniedz ostas teritorijā arī atkritumu pārstrādes pakalpojumus. Pieteicēja apstrīdēja konkursa rezultātus, uzskatot, ka trešajai personai ir radītas priekšrocības dalībai konkursā, jo saskaņā ar iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām konkursa uzvarētājam no kuģiem pieņemtie atkritumi būs jānodod pārstrādei trešajai personai, noslēdzot sadarbības līgumu.

Kā norāda Senāts savā lēmumā, sadarbības līguma projekts ir iepirkuma dokumentācijas sastāvdaļa un to sagatavojusi trešā persona, tādēļ tik tiešām secināms, ka trešā persona ir piedalījusies iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā. Sekojoši, kā norāda Senāts, pasūtītājam, konstatējot attiecīgos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas jāļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci. Attiecīgi pasūtītājam bija jāizvērtē, vai dalība iepirkuma procedūras dokumentu izstrādē trešajai personai ir radījusi kādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā un pozitīva secinājuma gadījumā attiecīgā pretendenta piedāvājums jānoraida. Vienlaikus Senāts šādas priekšrocības konkrētajā gadījumā nekonstatēja, t.i., nekonstatēja, ka dalība šo nosacījumu izstrādē ir radījusi trešajai personai kādas priekšrocības iepirkumā iepretim citiem pretendentiem. Senāta vērtējumā sadarbības līguma nosacījumi neierobežo citas personas iespējas sagatavot piedāvājumu un nodrošināt atkritumu nodošanu pārstrādei un tie neprasa kādus ievērojamus administratīvus vai finanšu resursus. 

Attiecībā uz citām priekšrocībām, kas piemīt trešajai personai dalībai konkursā, bet kas neizriet no konkrētā sadarbības līguma projekta sagatavošanas, Senāts norāda, ka šīs priekšrocības rodas tādēļ, ka trešā persona atrodas monopola stāvoklī atkritumu pārstrādes tirgū konkrētajā teritorijā, taču, tā kā izskatāmā lieta ir par publiskā iepirkuma procedūras tiesiskumu, Senāts minētos apstākļus nevar novērtēt šīs lietas ietvaros. Tāpat arī saistībā ar pieteicējas iebildumiem par konkursa uzvarētāja (trešās personas) piedāvāto zemo cenu konkursā, uzskatot ka tā ir nepamatoti zema piedāvājuma cenu iepirkumā, Senāts norādīja, ka pieteicējas argumenti par trešās personas piedāvājuma cenu ir tieši saistīti ar argumentiem par nepamatotām priekšrocībām, kas ļauj piedāvāt zemāku cenu, nevis ar šaubām par to, vai par piedāvāto cenu iespējams izpildīt līgumu. Kā norāda Senāts, šādā gadījumā būtībā lietā nepastāv strīds par nepamatoti zemu cenu likuma izpratnē, līdz ar to šāds arguments nav jāvērtē.

Iepirkuma procedūras pārtraukšana

Šajā raksta sadaļā ir apskatīti divi Senāta spriedumi lietās par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, un, kā izriet no apskatāmajiem spriedumiem, iepirkuma procedūras pārtraukšanas tiesiskums ir saistīts un izvērtējams tieši konkrēto faktisko lietas apstākļu kontekstā. 

Senāta 2023. gada 10. novembra spriedumā lietā SKA–211/2023 ir vērtēts strīds saistībā ar pasūtītāja rīkoto konkursa par autobusu apkopju, remonta pakalpojumu un rezerves daļu iegādi pārtraukšanu. Saskaņā ar konkursa nolikuma prasībām pretendentiem bija jāiesniedz piedāvājums, tai skaitā norādot cenu par tehniskā piedāvājuma veidlapā minētajiem konkrēto autobusus remontdarbiem, kā arī jānorāda cenas par šo autobusu rezerves daļu piegādi, un pēc piedāvājumu iesniegšanas konkursā pasūtītājs konstatēja, ka nolikumā bija ietverta prasība norādīt cenu par remontdarbiem un rezerves daļām specifiskas sistēmas remonta veikšanai autobusam, kuram šādas sistēmas nav. Pamatojoties uz minēto apstākli, pasūtītājs nolēma konkursu pārtraukt un veikt labojumus tehniskajā piedāvājumā. 

Senāts spriedumā norādīja, ka tas vien, ka pasūtītāja norādītais iepirkuma pārtraukšanas iemesls ir objektīvs tādā nozīmē, ka tas ir bal­stīts objektīvos faktos un ir patiess, ne vienmēr ir pietiekami, lai atzītu, ka lēmums ir tiesisks, tādējādi tas, kādi apstākļi tiesai ir jāpārbauda, ir atkarīgs no pasūtītāja sniegtā iepirkuma pārtraukšanas pamatojuma un pieteicējas iebildumiem pret šo lēmumu. Tiesa, izvērtējot pasūtītāja apsvērumus, atzina, ka konkrētajā gadījumā iepirkuma pārtraukšanai nav konstatējams objektīvs pamats. Senāts piekrīt, ka konkrētajos apstākļos nevar pieņemt, ka visi pretendenti tehniskajā piedāvājumā nepamatoti ietvertās pozīcijas izpratuši vienādi, proti, apzinoties, ka šāda veida remonta pakalpojumu sniegšana nav iespējama, un Senāts arī nenoliedz, ka teorētiski nevar izslēgt to, ka cena nepamatoti ietvertajās tehniskā piedāvājuma sadaļās var būt ietekmējusi arī cenu kādā citā no sadaļām. Vienlaikus Senāts tomēr uzskata, ka, apsverot, cik liela ir iespēja, ka kļūdainajās pozīcijās norādītās izmaksas ir ietekmējušas arī citu pozīciju izmaksas, var ņemt vērā to, ka tehniskā piedāvājuma veidlapā ietvertās pozīcijas neatspoguļoja remontdarbus, ar kuru iepirkšanu uzvaras gadījumā pretendenti noteikti varēja rēķināties, turklāt nepamatotas tehniskā piedāvājuma veidlapā bija tikai astoņas no kopumā aptuveni 600 pozīcijām. Senāta ieskatā iepirkuma turpināšanas un piedāvājumu izvērtēšanas kontekstā nav identificējams risks saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, pieļaujot piedāvājumu grozīšanu, un piedāvājumu salīdzināšana, neņemot vērā visu pretendentu piedāvājumos kļūdainajās pozīcijās norādīto, tiktu veikta vienlīdzīgi pret visiem piedāvājumiem, un nevienam no pretendentiem netiktu dota iespēja ko mainīt iesniegtajā piedāvājumā. Kā uzsver Senāts, kļūdainās pozīcijas būtībā nevarēja ietekmēt piedāvājumu saturu un attiecīgi – to sarindošanu.

Kā uzsver spriedumā Senāts, būtiski, ka pasūtītāja identificētā nepieciešamība pārtraukt iepirkuma procedūru nav saistīta ar to, ka nolikuma kļūdu dēļ pasūtītājs būtu spiests iepirkt tādas preces vai pakalpojumus, kas patiesībā neatbilst tā vajadzībām, vai ar to, ka kopumā ir mainījušies kādi pasūtītāja saimnieciskie vai ekonomiskie apstākļi, kas bija konkrētā iepirkuma izsludināšanas pamatā. Taču, kā norāda Senāts, situācijā, kad ne tikai atvērti piedāvājumi, bet jau publiskota pretendentu piedāvātā cena, jāizsver, kādu ietekmi šādos apstākļos uz netraucētu konkurenci radītu iepirkuma procedūras pārtraukšana, un lēmuma pārtraukt vai nepārtraukt iepirkumu pieņemšanā ir jānovērtē, kurš no risinājumiem radīs mazāku apdraudējumu ar publisko iepirkumu tiesību principiem aizsargātajām interesēm. Senāta vērtējumā šajā gadījumā par samērīgu risinājumu pieļauto kļūdu ietekmes mazināšanai varēja uzskatīt iepirkuma procedūras turpināšanu un līguma grozīšanu. 

Tomēr vienlaikus saistībā ar šajā spriedumā paustajām atziņām jāņem vērā, ka ne visos gadījumos būs izdarāms secinājums, ka kļūdainās pozīcijas nevarēja ietekmēt piedāvājumu saturu un piedāvājumu sarindošanu (un attiecīgi arī konkursa rezultātu), tas būs atkarīgs no lietas faktiskajiem apstākļiem un arī no šādu kļūdaino pozīciju skaita salīdzinājumā pret kopējo iepirkuma apjomu.

Šķietami līdzīgā situācijā un arī līdzīga iepirkuma priekšmeta iepirkumā Senāts 2023. gada 24. novembra spriedumā lietā SKA–199/2023 ir izdarījis citādākus secinājumus un novērtējumu saistībā ar iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatotību, un tieši, atšķirīgs ir faktisko apstākļu novērtējums. Pasūtītājs rīkoja atklātu konkursu par konkrētas automašīnas markas un modeļa remonta pakalpojumiem. Pasūtītājs noteica konkursa uzvarētāju, izvēloties zemākās cenas piedāvājumu no vairākiem iesniegtajiem piedāvājumiem konkursā, taču konkursa rezultāti tika apstrīdēti, jo pieteicēja uzskatīja, ka konkursa uzvarētāja piedāvājums ir ar nepamatoti zemu cenu, proti, piedāvātā cena bija zema, jo konkursa uzvarētājs bija piedāvājumā norādījis pirmšķietami nepamatoti īsu darbu veikšanas termiņu (pretendentu piedāvājumos norādītās cenas par vienu darba stundu ir līdzīgas, bet būtiski atšķiras norādītais darbu izpildes laiks). Pasūtītājs pieņēma lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, jo konkursa nolikumā nav paredzēts atsevišķi vērtēt darbu veikšanas laiku un nav plānota tā kontrole līguma ietvaros, turklāt attiecīgo remonta pakalpojumu saņemšana tiks nodrošināta jau iepriekš (ārpus šīs konkrētās iepirkuma procedūras) noslēgtas vispārīgās vienošanās ietvaros.

Kā šajā spriedumā norāda Senāts, nevar piekrist, ka iepirkuma procedūras pārtraukšanas iemesli varētu būt saistīti vienīgi ar tādiem objektīviem apstākļiem, kas ir neatkarīgi no pasūtītāja gribas; pasūtītāja mērķis publiskā iepirkuma procedūrā ir savu saimniecisko, ekonomisko vai citu interešu apmierināšana, kuru nodrošināšanai pasūtītājam ir jāievēro Publisko iepirkumu likumā nostiprinātā kārtība un publiskā iepirkuma tiesību principi, tātad pasūtītāja griba un pasūtītāja vajadzību apmierināšana ir pamatmērķis iepirkuma procedūras rīkošanai. Senāts uzsver – nepieļaujama ir pasūtītāja patvaļa un publisko iepirkumu principiem neatbilstoša rīcība, bet ne pasūtītāja rīcība atbilstoši tā aktuālajām vajadzībām. Tāpat arī Senāts spriedumā norāda, ka iepirkuma procedūras pārtraukšanas tiesiskuma kontroles mērķis nav disciplinēt pasūtītāju tādā veidā, ka tam kā sekas nepienācīgai rūpībai nolikuma izstrādē jāuzņemas iegādāties tādas preces vai pakalpojumus, kas neatbilst tā vajadzībām.

Attiecībā uz otru iepirkuma procedūras pārtraukšanas iemeslu Senāts spriedumā norāda, ka rajona tiesa ir nepamatoti spriedumā vērtējusi, vai vispārīgā vienošanās, uz kuru atsaucas pasūtītājs, pieļāva noslēgt līgumu par konkrēto pakalpojumu saņemšanu, rajona tiesai nepamatoti secinot, ka līgums noslēgts, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras un tāpēc šāds līgums nevarot būt objektīvs pamats iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Senāta ieskatā šāds vērtējums konkrētajā gadījumā nav pamatots un tiesa faktiski ir īstenojusi kontroli pār citas iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtu līgumu, un līgums, kas nav ticis atzīts par spēkā neesošu, ir jāņem vērā kā fakts. Kā norāda Senāts, tiesas kontrole konkrētajā tiesvedībā bija īstenojama pār lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, un konkrētajā situācija šis pamatojums citstarp ir tāds, ka pasūtītājs ir noslēdzis tādu līgumu, kura ietvaros pasūtītāja saņems sev nepieciešamo pakalpojumu un pasūtītājai vairs nav aktuāla tā vajadzība, kuras dēļ rīkota iepirkuma procedūra. 

Apkopojot izteiktos secinājumus, jāatzīmē, ka faktiskās vajadzības maiņa pati par sevi ir objektīvs pamats iepirkuma procedūras pārtraukšanai, tāpat kā tas, ka iepirkuma procedūras turpināšanas sekas nevar būt pasūtītājam nevajadzīgu vai tā vajadzībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu iepirkšana. Vienlaikus tomēr jāuzsver, ka minētie apstākļi ir objektīvs pamats iepirkuma procedūras pārtraukšanai, ja vien izvērtējamo apstākļu kopums neliecina par pasūtītāja favorītismu vai citu negodprātīgu nolūku, mērķ­tiecīgi pārtraucot vienu iepirkuma procedūru un tad rīkojot citu par to pašu priekšmetu. Savukārt tādos apstākļos, ja nolikuma prasības ir kļūdainas, bet tas nenoved pie neatbilstošu preču iepirkšanas un arī nerada vai nevarētu radīt ietekmi uz piedāvājumu vienlīdzīgu salīdzināšanu un konkursa rezultātiem, iepirkuma procedūras pārtraukšana ir vērtējama kā nepamatota. Jebkurā gadījumā izšķiroša nozīme šajās lietās ir plašākam apstākļu izvērtējumam un kontekstam, kā arī pasūtītāja sniegtajam pamatojumam.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūlija (133.) numurā.

Lasiet arī:

BJP NUMURU E-ARHĪVS