Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2024. gada jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta, septembra un oktobra numuros.

Nodokļu parāds kā pretendenta izslēgšanas iemesls

Senāta 2024. gada 26. aprīļa lēmums lietā SKA–572/2024

Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka pretendenta izslēgšanas iemesls cita starpā ir tas, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā ir neizpildītas saistības nodokļu jomā saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Lietā ir skatīts strīds saistībā ar pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrā nenokārtotu nodokļu saistību dēļ. 

Ar pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu pieteicēja tika izslēgta no dalības konkursā, pamatojoties uz to, ka pieteicējai piedāvājumu iesniegšanas termiņā pēdējā dienā – 2023. gada 12. septembrī – bija nenokārtotas nodokļu saistības. Pieteicēja norādīja, ka tai faktiski bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa, kas izveidojās, 2023. gada 27. septembrī iesniedzot darba devēja ziņojumu precizējumus, savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) parāds bija izveidojies, 2023. gada 7. septembrī iesniedzot UIN deklarācijas precizējumu. Pieteicējas ieskatā, ņemot vērā IIN pārmaksu, faktiski veidojas nodokļu pārmaksa, nevis parāds, līdz ar to nav pamata konstatēt, ka pieteicējai 2023. gada 12. septembrī bija nenokārtotas nodokļu saistības.

Kā to konstatējusi Admini­stratīvā rajona tiesa, vadoties no lietā iesniegtajiem pierādījumiem, pieteicēja 2023. gada 7. septembrī iesniedza UIN deklarācijas precizējumu, aprēķinot budžetā papildus maksājamo UIN, kas šajā gadījumā arī veido vēlāk konstatēto nodokļa parādu uz piedāvājumu iesniegšanas dienu (2023. gada 12. septembri), un šis parāds pilnībā tika segts 2023. gada 19. septembrī. Savukārt 2023. gada 27. septembrī pieteicēja iesniedza darba devēja ziņojumu precizējumus par IIN, un pēc šo precizēto darba devēja ziņojumu iesniegšanas pieteicējai radās nodokļa pārmaksa. Kā pirmās instances tiesa konstatēja savā nolēmumā, nav pamata atzīt, ka pieteicējai 2023. gada 12. septembrī nebija UIN parāda, jo IIN pārmaksas rašanās brīdis ir 2023. gada 27. septembris, kad tika iesniegti attiecīgie darba devēja ziņojumu precizējumi.

Kā jau iepriekš atzīts Senāta praksē, apstākļos, kad pierādījumi apstiprina to, ka nodokļu parāds radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas dēļ, pretendenta izslēgšana no iepirkuma varētu būt nesamērīga. Kā šajā lietā atzīst Senāts, pamats pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras nodokļu samaksas pienākuma pārkāpuma dēļ vispārīgi ir arī situācijā, kad nodokļu maksātājs pārkāpumu pieļāvis neuzmanības dēļ, savukārt tas, vai pretendenta pieļautās kļūdas, kuru dēļ konkrētā datumā ir uzrādījies nodokļu parāds, ir tādas, kuru dēļ izslēgšana no iepirkuma procedūras ir nesamērīga, vērtējams, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus. 

Kā uzsver Senāts, pieteicēja nemaz nenoliedz, ka 2023. gada 12. septembrī tai bija izveidojies UIN parāds, bet pieteicēja skaidro, ka nodokļu deklarēšanas sistēmas darbības traucējumu dēļ šis parāds sistēmā uzreiz nebija redzams, no kā Senāta ieskatā faktiski izriet, ka pieteicēja nepārliecinājās, ka deklarētais nodoklis laikus tiek samaksāts vai segts no tobrīd konstatētas nodokļu pārmaksas. Līdz ar to Senāts secina, ka pieteicēja nepievērsa pienācīgu rūpību, lai pārliecinātos, ka attiecībā uz deklarēto UIN pieteicēja ir izpildījusi no likuma „Par nodokļiem un nodevām” izrietošo nodokļu samaksas pienākumu. Senāta ieskatā atsaukšanās uz sistēmas traucējumiem nevar attaisnot pieteicējas attieksmi pret saviem kā nodokļu maksātāja pienākumiem. Turklāt šajā lietā arī Senāts nekonstatē, ka UIN parāds pieteicējai 2023. gada 12. septembrī bija tikai un vienīgi kļūdaini iesniegtu deklarāciju dēļ, t.i., nav strīda, ka deklarācija, ar kuru deklarēts strīdus UIN, nebija kļūdaina. Turklāt Senāts uzsver – tas, ka vēlāk atklājās, ka pieteicējai sagadīšanās pēc ir IIN pārmaksa, nevar mainīt to, ka attiecībā uz UIN samaksu pieteicēja bija pieļāvusi nodokļu samaksas pienākuma pārkāpumu.

Iepirkuma procedūras pārtraukšana

Senāta 2024. gada 24. aprīļa lēmums lietā SKA–548/2024 

Lietā ir skatīts jautājums par iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatotību. Kā to paredz normatīvais regulējums, pasūtītājs iepirkuma procedūru var pārtraukt tiesību normās noteiktajos gadījumos, savukārt citos gadījumos pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums (skat. Ministru kabineta (MK) 2017. gada 28. marta noteikumu Nr. 187 „Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 234. punktu un MK 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 230. punktu). 

Kā to jau iepriekš atzinis Senāts, vispārīgi pasūtītājam ir plaša rīcības brīvība iepirkuma procedūras pārtraukšanā, tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai iestādes pieņemtais lēmums, izmantojot rīcības brīvību, nav patvaļīgs un nav pārkāptas rīcības brīvības izmantošanas robežas, un objektīvs pamatojums iepirkuma procedūras pārtraukšanai ir tāds, kas apliecina, ka ir lietderīgi pārtraukt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ņemot vērā gan ekonomiskā konteksta vai faktisko apstākļu iespējamās izmaiņas, gan arī attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vajadzības

Konkrētajā lietā pasūtītājs pārtrauca iepirkuma procedūru jau pēc pieteikumu iesniegšanas sarunu procedūras pirmajā (kandidātu atlases) posmā. Pasūtītājs savu lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatoja ar to, ka ir nepieciešams mainīt nolikumā noteiktās kvalifikācijas prasības. Saskaņā ar izvirzītajām kvalifikācijas prasībām iepirkuma procedūrā netika prasīta atbilstoša satura un apjoma pieredze pretendentam un galvenajiem speciālistiem, kas sniegtu inženierkonsultanta pakalpojumus pasūtītājam, tieši FIDIC (Starptautiskā inženierkonsultantu federācija) inženiera pienākumu veikšanā saskaņā ar FIDIC līgumu noteikumiem, attiecīgi pasūtītājs ir paredzējis izvirzīt šādas pieredzes prasības nākamajā iepirkumā. 

Senāts piekrīt, ka pasūtītāja lēmumā norādītais apstāklis – nepieciešamība grozīt nolikuma prasības pretendenta kvalifikācijai – vispārīgi var būt objektīvs pamats iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Kā norāda Senāts lēmumā, ja pasūtītājs kādu iemeslu dēļ sākotnēji ir kļūdaini novērtējis savas vajadzības un līdz ar to izvirzāmās prasības pretendenta kvalifikācijai, vai arī konstatējis kādus citus apstākļus, kas noteic šādu vajadzību, tas var pārtraukt iepirkuma procedūru. Kā lietā pamatoja pasūtītājs, sākotnēji iecerētais pretendentam un tā speciālistiem nododamo pienākumu un atbildības apjoms ir bijis mazāks, nekā tam jābūt saskaņā ar FIDIC līgumu principiem. Tomēr, kā norāda Senāts lēmumā, būtiski ir izvērtēt ne tikai to, vai pasūtītājas sniegtais pamatojums formāli ir uzskatāms par objektīvu pamatu iepirkuma procedūras pārtraukšanai, bet arī, vai norādītais pamatojums netiek izmantots vienīgi kā aizbildinājums citu, ar publiskā iepirkuma principiem nesavietojamu interešu nodrošināšanai. 

Šajā sakarā jānorāda, ka lietā strīds radās arī tāpēc, ka pieteicēja ieskatā pasūtītājam jau lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu bija jānorāda, kāpēc nepieciešams grozīt kvalifikācijas prasības, nevis šāds arguments jānorāda tikai pēc tam, kad pieteicēja par iepirkuma pārtraukšanu iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Attiecībā uz minēto pieteicējas argumentu Senāts norādīja, ka ir jāvērtē ne tikai lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ietvertie argumenti, bet ir jāļauj pasūtītājam pierādīt, ka tā lēmums izbeigt iepirkuma procedūru ir objektīvi pamatots un nav patvaļīgs, un tas nozīmē, ka pasūtītājam nav liegts vēlāk sniegt sīkāku skaidrojumu lēmumā ietvertajam pamatojumam vai iesniegt pierādījumus, kas apstiprina lēmumā ietvertā pamatojuma ticamību. Tādējādi faktiski Senāts uzsver līdz šim jau tiesas praksē nostiprināto atziņu iepirkuma procedūru pārtraukšanas lietās, ka tiesvedības laikā var tikt pārbaudīts pasūtītāja pamatojums procedūras pārtraukšanai, pat ja skaidrojums par visiem apstākļiem nav detalizēti norādīts pieņemtajā lēmumā.

Kā izriet no pasūtītāja skaidrojumiem, atbilstoši finansējuma devēja nosacījumiem būvdarbu līgumam jāpiemēro FIDIC līguma noteikumi, līdz ar to arī konkrētā pakalpojuma sniedzēja (būvuzraudzības un inženierkonsultanta) pakalpojumi būs jāsniedz atbilstoši FIDIC līguma noteikumiem, paplašinot arī pakalpojumu saturu. Pieteicējas ieskatā pasūtītājs jau sākotnēji zināja, ka slēdzamajiem līgumiem ir jāatbilst FIDIC principiem. Senāts uz minēto pieteicēja apgalvojumu norādīja, ka, ņemot vērā līdz šim lietā iegūto informāciju, nevar izdarīt objektīvus secinājumus par to, kāds tieši ir bijis pasūtītājas sākotnēji iecerētais pienākumu un atbildības sadalījums, savukārt pieteicējas argumenti par to, kāds tas varētu būt bijis, pēc būtības ir pieņēmumi. Senāta ieskatā pieņēmumi vien nevar būt pamats apšaubīt pasūtītājas lēmuma pamatojuma patiesumu, bet citus apstākļus, kas pirmšķietami radītu šaubas par pasūtītājas motīviem pārtraukt iepirkumu, Senāts nekonstatē.

Nepamatoti lēts piedāvājums un nulles izmaksu pozīcijas

Senāta 2024. gada 30. aprīļa rīcības sēdes lēmums lietā SKA–551/2024 

Lietā ir sniegts tiesas vērtējums par piedāvājuma atbilstību saistībā ar nulles izmaksu pozīciju norādīšanu finanšu piedāvājumā. Konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājuma vairākās pozīcijās bija norādīta cena 0 eiro, tādēļ pieteicējas ieskatā pasūtītājam bija jāpārbauda, vai uzvarētāja piedāvājums nav nepamatoti lēts.

Kā to atzina Administratīvā rajona tiesa, uzvarētāja piedāvājumā bija norādītas arī konkrēto pakalpojumu faktiskās izmaksas, kā arī bija izskaidrots, ka attiecīgās izmaksas uzvarētājs segs no saviem līdzekļiem, tostarp no šajā iepirkumā plānotās peļņas, līdz ar to pasūtītājs pamatoti varēja neapšaubīt, ka uzvarētāja par piedāvāto līgumcenu spēs izpildīt līgumu. Attiecībā uz apstākli, ka pasūtītājs piedāvājumu novērtēšanas formulās aizstājis uzvarētāja piedāvāto cenu 0 eiro ar skaitli 0,01, tiesa nekonstatēja pārkāpumu, jo šādi atsevišķos kritērijos (kur formulās būtu izmantojama uzvarētāja piedāvātā izmaksu vērtība 0 eiro) bija iespējams nonākt pie jēgpilna rezultāta.

Senāts, atsaucoties jau uz pastāvošo tiesas praksi, norādīja, ka apstāklis, ka iepirkuma nolikumā pasūtītājs nav paredzējis atlaižu piemērošanas iespēju vai arī iespēju, ka kādas izmaksas netiek ietvertas attiecīgā iepirkuma cenā, bet pretendents šādu cenas modeli piedāvā, pats par sevi nevar būt pamats pasūtītāja lēmuma par šāda piedāvājuma akceptēšanu atcelšanai. Senāts arī uzsver, ka piedāvājumus bija iespējams objektīvi salīdzināt tieši tādēļ, ka pasūtītājs aizstāja pretendenta piedāvājumā norādīto cenu 0 eiro ar skaitli 0,01, radot loģisku un publisko iepirkumu principiem atbilstošu risinājumu, lai konkrētajā situācijā piedāvājumus varētu jēgpilni novērtēt, paturot salīdzināmo lokā arī tādu piedāvājumu, kurā piedāvāta atlaide. 

Senāts lēmumā uzsvēra, ka katra tirgus dalībnieka paša ziņā ir izvērtēt, kādu cenu piedāvāt, un vai piedāvāt atlaidi tā, lai piedāvājums saskanētu ar kvalitatīvu izpildījumu, un lētu, bet vienlaikus nopietnu un drošu piedāvājumu iepirkuma procesā varēja izteikt jebkurš no pretendentiem, savukārt tas, ka pretendents sagatavo savu piedāvājumu, ņemot vērā tieši pasūtītāja norādītos kritērijus un to svērumus, atbilst konkursa principam, ciktāl tiek ievērotas likuma un nolikuma prasības. Senāta ieskatā tāda ir sagaidāmā rīcība, piedaloties konkursā ar mērķi uzvarēt, un tādējādi arī dod iespēju pasūtītājam tieši atbilstoši paša pasūtītāja norādītajām prioritātēm saņemt ekonomiski izdevīgākus pakalpojumus un preces. Šajā lēmumā Senāts arī norādīja, ka, ja pretendents jau sākotnēji skaidri norādījis, ka piešķir atlaidi, ir norādījis faktiskās izmaksas, kā arī ir plānojis peļņu, to nevar uzskatīt par negodprātīgu manipulēšanu vai centieniem slēpt kādas izmaksas citās, no saņemamo punktu viedokļa izdevīgākās piedāvājuma pozīcijās, jo nav iedomājams, kādā vēl veidā pretendents vispār tādā gadījumā varētu piedāvāt atlaidi.

Šajā lietā Senāts arī nesaskatīja, ka pasūtītājs būtu pārkāpis savu novērtējuma brīvību, identificējot šķietami nepamatoti lētu piedāvājumu, t.i., pasūtītājam nav šķitis, ka uzvarētāja piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, un pasūtītājs nemaz nav sācis šā piedāvājuma padziļinātu izvērtēšanu. Senāts secināja, ka pretendents piedāvājumā bija skaidrojis, kādēļ atsevišķās finanšu piedāvājuma pozīcijās norādīta šāda cena (0 eiro), savukārt pasūtītājs šo skaidrojumu ir ņēmis vērā, izvērtējot kopsakarā gan ar pretendenta šajā iepirkumā plānoto peļņu, gan ar tā finansiālo stāvokli kopumā. Senāts norāda, ka pasūtītājam nav jāveic Publisko iepirkumu likumā paredzētā procedūra pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošanai, ja tam nav radušās šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta.

Acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas

Senāta 2024. gada 27. maija rīcības sēdes lēmums lietā SKA–626/2024

Lietā ir vērtēts strīds saistībā ar iespēju pretendenta piedāvājumā labot acīmredzamas pārrak­stīšanās kļūdas. Konkursa nolikumā bija noteikts, ka pretendentam jāiesniedz arī piedāvājuma nodrošinājums un nodrošinājuma derīguma termiņam ir jābūt sešiem mēnešiem no piedāvājumu atvēršanas dienas. Savukārt pieteicējas piedāvājumam pievienotās apdrošināšanas polises (ko pieteicēja iesniedza kā piedāvājuma nodrošinājumu) spēkā esības termiņš norādīts pieci mēneši. Attiecīgi minētās neatbilstības dēļ pieteicējas piedāvājums konkursā tika noraidīts.

Kā tas atzīts arī tiesas praksē, tiesību norma (Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestā daļa) paredz pretendenta tiesības izskaidrot un papildināt pieteikumā jau norādītu informāciju, un neprecīzas informācijas precizēšana nepieciešamības gadījumā ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas. Izskatāmajā lietā strīds pastāvēja tieši par minētās tiesību normas piemērošanu šajā gadījumā, t.i., vai ir pieļaujams labot piedāvājuma nodrošinājumā kļūdaini norādīto termiņu, ja tā ir acīmredzama pārrakstīšanās kļūda. 

Kā to norāda Senāts, informācijas labošanai (grozīšanai) par piedāvājuma nodrošinājumu ir piemērojami tādi paši noteikumi, kā piedāvājuma labošanai (grozīšanai) citos aspektos, un pieteicējas minētais apstāklis, ka neatbilstošs termiņš ir norādīts nevis pašas pieteicējas sagatavotā dokumentā, bet trešās personas izsniegtā dokumentā (polise), minēto neietekmē, jo apdrošināšanas polise kā piedāvājuma nodrošinājumu apliecinošs dokuments ir pieteicējas piedāvājuma sastāvdaļa neatkarīgi no šā dokumenta izdevēja. Kā Senāts jau iepriekš to skaidrojis, ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti, cita starpā tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē, vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, ciktāl tie nav uzskatāmi par jaunu piedāvājumu, un iespēja iesniegt papildu informāciju pēc piedāvājumu dalībai procedūrā iesniegšanas termiņa beigām ir uzskatāma par ārkārtēju, bet ne neesošu situāciju. 

Pieteicēja norādīja, ka kļūda esot radusies apdrošināšanas polises sagatavošanas procesā, taču Senāta vērtējumā, pat pieņemot, ka tā bijusi vienīgi pārrakstīšanās kļūda, kuru teorētiski varētu labot, būtiski ir tas, kurā brīdī pretendents par to informēja pasūtītāju un vai pasūtītājam pašam piedāvājumu novērtēšanas laikā varēja rasties priekšstats, ka ir pieļauta vienkārša pārrakstīšanās kļūda, lai aicinātu pretendentu šo kļūdu labot. Senāts atzina, ka norādītais spēkā esības termiņš pats par sevi pasūtītājam nevarēja radīt aizdomas, ka varētu būt pieļauta pārrakstīšanās kļūda, un pasūtītājam pirms galīgā lēmuma pieņemšanas objektīvi nevarēja rasties pamats aicināt pieteicēju labot polisē norādīto derīguma termiņu (uz kļūdu pieteicēja bija norādījusi jau pēc pasūtītāja lēmuma pieņemšanas). Attiecībā uz pieteicēja norādēm uz samērīguma principu, Senāts vērsa uzmanību, ka pasūtītājam nebija pamata izsvērt neatbilstības būtiskumu iepretim pasūtītājas iespējamajam ieguvumam, akceptējot pieteicējas piedāvājumu, jo akceptējot neatbilstošu piedāvājumu, tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, samazināts pasūtītāja aizsardzības līmenis un devalvēta nolikuma jēga.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada novembra (137.) numurā.

• Aktualitātes publisko iepirkumu jomā
• Kas „slēpjams” zem Publisko iepirkumu likuma neregulētiem iepirkumiem

BJP NUMURU E-ARHĪVS