0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASAktualitātes bīstamo suņu un savvaļas dzīvnieku turētājiem un linu pārstrādātājiem
TIESĪBAS

Aktualitātes bīstamo suņu un savvaļas dzīvnieku turētājiem un linu pārstrādātājiem

Top „Noteikumi par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai” Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai”, ko 1. decembrī  izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumu projekts nosaka kārtību un kritērijus, kādā Pārtikas un veterinārais dienests atzīst vai neatzīst suni par bīstamu sabiedrībai, un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar suni, nosaka bīstama suņa reģistrācijas kārtību valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs”, kā arī nosaka prasības bīstama suņa turēšanai. Šobrīd spēkā ir MK 2006. gada 2.…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Top „Noteikumi par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai” Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai”, ko 1. decembrī  izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumu projekts nosaka kārtību un kritērijus, kādā Pārtikas un veterinārais dienests atzīst vai neatzīst suni par bīstamu sabiedrībai, un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar suni, nosaka bīstama suņa reģistrācijas kārtību valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs”, kā arī nosaka prasības bīstama suņa turēšanai. Šobrīd spēkā ir MK 2006. gada 2. jūlija noteikumi Nr.109 „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai”, taču, lai optimizētu suņu uzvedības izvērtēšanas procesu un lēmumu pieņemšanu suņu uzbrukumu gadījumos, ir nepieciešams noteikt stingrākas prasības un termiņus iesniegumu par suņu uzbrukumiem izvērtēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai, kā arī jānosaka kritēriji, pēc kādiem veicama suņa izvērtēšana, un jāprecizē prasības bīstamu suņu turēšanai. Tāpat Zemkopības ministrija šobrīd izvērtē nepieciešamību noteikt bargākus sodus par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpumiem, īpaši par bīstamo suņu turēšanas prasību pārkāpumiem. Paredzams, ka situācija suņu uzbrukumu gadījumu izvērtēšanā un vainīgo personu saukšanā pie atbildības uzlabosies, kad pilnībā stāsies spēkā 2011. gada 21. jūnija MK noteikumi Nr.491 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”. Noteikumi nosaka, ka suņa īpašnieks nodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts datubāzē līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai. Šo noteikumu ieviešanai ir noteikts pārejas periods un sešu mēnešu vecumu sasniegušajiem suņiem jāimplantē mikroshēma un tie jāreģistrē datubāzē līdz 2016. gada 1. jūlijam. Izņēmums ir suņi, kuri piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts teritorijas, tos jāreģistrē līdz 2012. gada 1. jūlijam. Nolasot mikroshēmas datus, būs iespējams operatīvi noteikt suņa īpašnieku un īpašniekam nebūs iespējams izvairīties no normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Jaunais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2006. gada 2. jūlija noteikumus Nr.109 „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai” un stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Cita starpā, topošie noteikumi paredz, ka suni var atzīt par bīstamu, ja tas: -uzbrucis un nodarījis vieglu, vidēja smaguma vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi; - uzbrucis citam dzīvniekam (mugurkaulniekam) un to ievainojis vai izraisījis tā nāvi. Plānots, ka iesniegumu par suņa uzbrukumu (turpmāk – iesniegums) dienestā iesniedz amatpersona, kura veic kriminālprocesu vai kuras lietvedībā ir lieta par suņa uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam, vai suņa uzbrukumā cietusī persona vai tās pārstāvis (arī persona, kuras dzīvnieks cietis no suņa uzbrukuma, vai dzīvnieku aizsardzības organizācija, ja no suņa uzbrukuma cietis bezsaimnieka vai klaiņojošs dzīvnieks), ja tā ziņojusi par suņa uzbrukumu kompetentai iestādei (turpmāk – iesniedzējs) un ir uzsākta lietvedība par konkrēto uzbrukuma gadījumu. Iesniegumā norāda suņa īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru (ja tas ir zināms), kā arī pievieno ar suņa uzbrukumu saistītos pierādījumus un lūdz izvērtēt suņa bīstamību. Vairāk par topošo noteikumu projektu Jūs varat lasīt Ministru kabineta mājas lapā:  http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40235028 Nosaka meža apsaimniekošanas prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi arī Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē”. Arī šo  noteikumu projektu 1. decembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Kā informē Zemkopības ministrija, jauno noteikumu mērķis ir iežogotajās meža platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē saglabāt meža ekosistēmu, nosakot atšķirīgas meža apsaimniekošanas prasības un nodrošināt meža apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā līdzšinējo mežsaimniecisko praksi, to iespējams panākt, nosakot atšķirīgus mežaudžu kopšanas nosacījumus, kas mazinātu dzīvnieku bojājumus un to ietekmi uz mežaudžu turpmāko attīstības gaitu, atšķirīgu kārtību un prasības meža atjaunošanai, kā arī atšķirīgus koku ciršanas nosacījumus galvenajā cirtē. Noteikumu projekts paredz, ka koku ciršana iežogotajās meža platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē galvenajā cirtē būs atļauta, ja šo cirti izpilda vairākos paņēmienos izlases cirtē. Tas dos iespēju meža apsaimniekotājam, atkarībā no meža tipa un valdošās koku sugas izvēlēties izlases cirtes paņēmienu, kas radītu apstākļus, lai notiktu mežaudzes dabiskās atjaunošanās. Tāpat noteikumu projektā ietverti nosacījumi un paredzēta meža apsaimniekošanas kārtība, kas jāievēro pēc tam, kad dzīvnieku turēšanas iežogotā platībā pārtraukta. Ja dzīvnieku turēšana iežogotā meža platībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tiek pārtraukta, dzīvnieku īpašniekam būs pienākums mēneša laikā elektroniski vai papīra formā iesniegt Valsts meža dienestā (VMD) informāciju par dzīvnieku turēšanas iežogotā meža platībā pārtraukšanu, norādot savu vārdu un uzvārdu, novietnes nosaukumu un atrašanās vietas adresi. Ņemot vērā to, ka pēc dzīvnieku turēšanas iežogotā meža platībā būtiski mainās nogabala raksturojošie rādītāji, dzīvnieku īpašnieka pienākums būs ne vēlāk kā gada laikā nodrošināt atkārtotas meža inventarizācijas veikšanu šajā platībā un tās datus iesniegt VMD atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Iežogotā meža platībā, kurā dzīvnieku turēšana pārtraukta, turpmāk mežs būs jāapsaimnieko atbilstoši Meža likuma prasībām, pamatojoties uz meža inventarizācijas rezultātiem. Noteikumu projektā paredzētais regulējums būs attiecināms uz tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas savvaļas sugas dzīvnieki, kas tiek turēti iežogotās meža platībās, lai no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus vai veiktu sugas selekcijas darbu. Latvijā šobrīd ir reģistrēti 68 šādu dzīvnieku īpašnieki. Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Plašāka informācija par topošajiem noteikumiem pieejama Ministru kabineta mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40235026 Nosaka 2011./2012. tirdzniecības gada linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmo vienību daudzumu linu pārstrādātājiem 1. decembrī  Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja arī  Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004. gada 27. jūlija noteikumos Nr.635 „Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”. Izmaiņas noteikumos nosaka 2011./2012. tirdzniecības gada garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. 2011./2012. tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 2540 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras un kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzums ir 5993 kilogrami par vienu linu un kaņepju sējumu hektāru. Linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmās vienības ir linu un kaņepju maksimālais šķiedru daudzums kilogramos no hektāra, par kuru šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem ir iespējams saņemt atbalstu. Atbalstu garās linšķiedras stiebru apstrādei un šķiedrai audzēto īso linšķiedras un kaņepju stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stiebriem, par kuriem ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkuma līgums. Zemkopības ministrija katru gadu pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtajiem datiem nosaka garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru un izdara atbilstošu grozījumu MK noteikumos. Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Plašāka informācija par šo noteikumu projektu pieejama Ministru kabineta mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40235025

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058