Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās

Turpinām informēt par nozīmīgiem notikumiem nodokļu regulējumā Eiropas Savienībā pēdējo mēnešu laikā. Tāpat vēršam uzmanību uz Eiropas Komisijas iniciētajām pārkāpumu procedūrām nodokļu jomā un aktuālu spriedumu Eiropas Savienības Tiesā.

EK uzvar Apple valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietu kategorijā

1 EST 2024. gada 10. septembra spriedums lietā C–465/20 P Apple Sales International Ltd, Apple Operations International Ltd pret Eiropas Komisiju. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:62020CJ0465.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 10. septembrī pieņēma spriedumu Apple lietā C–465/20 P Eiropas Komisija pret Īrija un Apple Sales International¹ sarežģītā nodokļu strīdā ar Eiropas Komisiju (EK) fiskālā valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietu kategorijā.

EK 2016. gadā pieņēma lēmumu, ar kuru tā konstatēja, ka Īrija ir sniegusi fiskālo valsts atbalstu Apple. EK secināja, ka divi 1991. un 2007. gadā pieņemtie Īrijas nodokļu nolēmumi, kas apstiprināja peļņas attiecināšanas metodi diviem Īrijā reģistrētiem nerezidentu uzņēmumiem, ir nelikumīgs valsts atbalsts. Ar minēto EST spriedumu pēc būtības tika atcelts ES Vispārējās tiesas 2020. gada nolēmums, kas bija labvēlīgs Apple. Šim starptautiskajam uzņēmumam attiecīgi jāatmaksā vairāk nekā 13 miljardi eiro nodokļos Īrijai, ko tas nosacīti guvis sākotnēji labvēlīgu nodokļu nolēmumu saņemšanas rezultātā. Īpaši saistoša minētā lieta ir arīdzan ar apstākli, ka Apple vairāk nekā divas desmitgades guva labumu no šiem diviem Īrijas nodokļu nolēmumiem, kas samazināja nodokļu slogu līdz 0,005% 2014. gadā.

2 Eiropas Komisija. Nodokļu nolēmumi. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/state-aid/tax-rulings_en.

Apple lieta ir daļa no patlaban diezgan plaši izplatītas tendences, kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta piemērošanu „nodokļu nolēmumiem”. Kā zināms, „nodokļu nolēmums” ļauj uzņēmumiem pieprasīt no nodokļu administrācijas „iepriekšēju lēmumu” par nodokli, ar kuru tie tiks aplikti, un tādējādi iegūt no šīs administrācijas oficiālu nostāju par valsts nodokļu noteikumu piemērošanu un pārliecināties par tiem piemērojamo nodokļu režīmu. Šis EST gala spriedums ir ļoti būtisks valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietu kategorijā, ko vairāk nekā pirms desmit gadiem iesāka EK, vēršoties lēmumu veidā pret tādiem starptautiskajiem uzņēmumiem kā McDonalds, Amazon, Starbucks, Fiat, IKEA u.c.,² par ko izvērstāk varēja lasīt šā gada žurnāla februāra numurā. Minētais EST gala spriedums arī starptautiski kolēģu vidū tiek vērtēts kā zināma EK uzvara šo lietu kategorijā pēc iepriekšējā ES Vispārējās tiesas nolēmuma, kas bija labvēlīgāks Apple.

Zviedrijas nodoklis citu valsts pensiju iestādēm ir pretrunā ES tiesību aktiem

EST 2024. gada 29. jūlijā pieņēma spriedumu Keva, Landskapet Ålands pensionsfond, Kyrkans Centralfond lietā C–39/23 saistībā ar publisko tiesību pensiju fondu saņemto dividenžu aplikšanu ar nodokli un iespējamo atšķirīgo attieksmi attiecībā pret šādu ārvalstu fondu saņemto dividenžu aplikšanu ar nodokli. Lieta attiecas uz Zviedrijas ieturējuma nodokļa, ko iekasē no dividendēm un ko Zviedrijas uzņēmumi izmaksā trim Somijas valsts pensiju fondiem, saderību ar ES tiesību aktiem. Saskaņā ar ģenerāladvokāta viedokli lietā EST secināja, ka strīdīgais Zviedrijas tiesību akts rada atšķirīgu attieksmi pret ārvalstu pensiju fondiem salīdzinājumā ar pensiju fondiem, kas ir Zviedrijas rezidenti, un tādējādi pārkāpj kapitāla brīvu apriti. EST arī konstatēja, ka atšķirīgo attieksmi pret ārvalstu pensiju fondiem nevar attaisnot ar sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs.

Proti, EST šajā lietā tieši secināja, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pants jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dividendēm, ko sabiedrības rezidentes izmaksājušas publisko tiesību pensiju iestādēm nerezidentēm, piemēro nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā, savukārt dividendes, kuras tiek izmaksātas publisko tiesību pensiju fondiem rezidentiem, ir atbrīvotas no šāda ieturējuma.

Igaunijas veto ViDA projekta pīlāram 

3 Sk. https://www.consilium.europa.eu/lv/council-eu/.

Šā gada žurnāla jūlija numurā vēstījām par iespējamajiem grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tiesību aktos digitālajā laikmetā ES līmenī, un, proti, Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN)³ sanāksmē 2024. gada 14. maijā tika aplūkota tostarp PVN tematika digitālajā laikmetā jeb tā saucamais ViDA projekts (angļu val. – VAT in the Digital Age (ViDA)). 

4 Tiesību aktu pakete „PVN digitālajā laikmetā”. Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/digital-taxation/. 5 Eiropas Komisija. PVN Digitālajā laikmetā. Pieejams: https://taxation-customs.ec.europa.eu/taxation/vat/vat-digital-age-vida_en.

ES dalībvalstis PVN ieņēmumu veidā iekasē aptuveni vienu triljonu eiro. Daļa PVN tiek ieskaitīta arī ES budžetā, kas, piemēram, 2022. gadā bija aptuveni 20 miljardi eiro. Ievērojams apjoms PVN ieņēmumu joprojām netiek iekasēts un tiek zaudēts krāpšanas, administratīvu kļūdu, bankrotu un maksātnespējas, kā arī citu iemeslu dēļ – 61 miljardu eiro aplēsto PVN ieņēmumu veidā ES dalībvalstis zaudējušas 2021. gadā.⁴ Ievērojot 2023. gada PVN iztrūkuma ziņojumā norādītos secinājumus, ES dalībvalstis 2020. gadā zaudēja 99 miljardus eiro PVN ieņēmumos, vienu ceturto daļu no trūkstošajiem ieņēmumiem sasaistot ar PVN krāpšanu, kas saistīta ar ES iekšējo tirdzniecību. Turklāt esošie PVN noteikumi ES tiek uzskatīti par tādiem, kas joprojām varētu būt apgrūtinoši uzņēmumiem, kas mūsdienās darbojas pārrobežu mērogā. Ir paredzams, ka pamatdarbības, kas ierosinātas ar ViDA, palīdzētu ES dalībvalstīm ikgadēji iekasēt līdz 18 miljardiem eiro PVN ieņēmumos (11 miljardi eiro PVN krāpšanas apkarošanas pasākumu rezultātā) un atvieglot administratīvo slogu. EK 2022. gada 8. decembrī ierosināja šo projektu, lai modernizētu ES PVN sistēmu.⁵

EK un Ungārijas prezidentūra ES Padomē virzās uz ViDA projekta ieviešanu, taču atkārtoti tiks izskatīta ECOFIN vienošanās saistībā ar atsevišķu ViDA projekta ieviešanas aspektiem pēc Igaunijas iebildumiem saistībā ar šo projektu. Attiecībā uz ViDA projekta prasībām saistībā ar ceļojumu un izmitināšanas digitālajām platformām, Igaunija ir izteikusi šaubas, ka obligāta prasība šādām platformām uzskaitīt trešo pušu tirgotāju PVN apdraudētu neitralitāti un, iespējams, negatīvi ietekmētu mazo un vidējoss uzņēmumus (MVU), kuru bizness ir zem PVN maksātāja reģistrācijas sliekšņa. Kompromisa veidā tika mainīts šis iespējamais pakalpojuma sniedzēja pienākums, ļaujot ES dalībvalstīm atteikties no šādas prasības MVU uzņēmumiem, tostarp dodot iespēju nodrošināt datubāzi platformām, lai varētu pārvaldīt piemērotus tirgotājus, pamatojoties uz 2025. gada īpašo MVU shēmu. Jaunākajā priekšlikumu projektā ir noņemti administratīvie nosacījumi, lai ES dalībvalstis varētu izmantot šo MVU shēmas iespēju. Taču tas nav pārliecinājis Igauniju atcelt veto un ļaut vienoties par ViDA projekta aspektiem. Igaunija arī uzsvēra jauno DAC7 ziņošanas prasību nozīmi digitālajām platformām kā alternatīvu līdzekli neatbilstības gadījumā. Igaunija saņēma apstiprinošus komentārus no Francijas, Čehijas, Polijas un Dānijas. Pie sarunām par ViDA projekta jautājumu noslēgšanu ECOFIN atgriezīsies 2024. gada oktobrī vai novembrī, turklāt jāņem vērā apstāklis, ka jaunā EK tiks iecelta 2024. gada 1. novembrī.

EK iniciētās pārkāpumu procedūras nodokļu jomā

EK šā gada jūlija beigās aicinājusi Nīderlandi ar ES tiesību aktiem saskaņot savus noteikumus par nodokļu uzlikšanu ieguldījumu fondiem. EK nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli Nīderlandei, jo tā nav attiecinājusi Nīderlandes nodokļu nodevas samazinājuma shēmu uz ārvalstu ieguldījumu fondiem, kas ir pielīdzināmi vietējiem ieguldījumu fondiem. Nīderlandes tiesību akti paredz samazināt dividenžu nodokli, ko ieguldījumu fondi maksā par dividendēm, kuras tie saņem no uzņēmumiem, kuros tiem pieder akcijas, kompensējot Nīderlandes uzņēmuma, kas izmaksā dividendes, samaksāto nodokli. Šis samazinājums tiek piešķirts, ņemot vērā maksājamo dividenžu nodokli (un līdzīgus ārvalstu nodokļus). Atšķirībā no Nīderlandes ieguldījumu fondiem, ārvalstu ieguldījumu fondi nevar kompensēt dividenžu nodokli, ko Nīderlandes uzņēmumi maksā par dividendēm un kuras ārvalstu ieguldījumu fondi pēc tam pārdala saviem ieguldītājiem.

Tāpēc Nīderlandes nodokļu nodevas samazināšanas shēma padara ārvalstu ieguldījumu fondiem mazāk pievilcīgu pakalpojumu sniegšanu Nīderlandes investoriem un ieguldījumus Nīderlandes rezidentu uzņēmumu akcijās. EK uzskata, ka shēma ierobežo kapitāla brīvu apriti, kas principā ir aizliegta ar ES tiesību aktos ietvertajām tiesību normām, jo rada atšķirīgu attieksmi pret citu ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu ieguldījumu fondiem.

6 Papildinformācija: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_24_3804.

EK 2024. gada 25. jūlijā nolēma vērsties EST pret Beļģiju par diskriminējošu nosacījumu saglabāšanu, piemērojot nodokļa atbrīvojumu no krājnoguldījumiem saņemtajai atlīdzībai. EK uzskata, ka Beļģijas nodokļu atbrīvojuma sistēma, kas piemērojama ienākumiem no krājnoguldījumiem, uzliek diskriminējošus nosacījumus, lai piekļūtu Beļģijas banku tirgum pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību citās ES vai EEZ dalībvalstīs, un tāpēc tā ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvībai. EST 2017. gada 8. jūnijā un 2023. gada 27. martā pēc prejudiciālā nolēmuma procedūrām apstiprināja iepriekšminētās brīvības pārkāpumu saistībā ar Beļģijas likumu. EK 2023. gada jūlijā nosūtīja Beļģijai argumentētu atzinumu un uzskata, ka varas iestāžu centieni līdz šim ir bijuši nepietiekami, un tāpēc tā vēršas pret Beļģiju EST.⁶

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada oktobra (136.) numurā.

• Kā valsts amatpersonai nenonākt interešu konfliktā
• Senāta atziņas par īpašā PVN piemērošanas režīmu lietotām mantām

BJP NUMURU E-ARHĪVS