0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESAltum prioritāte – lai uzņēmumi atsāktu darbu!

Altum prioritāte – lai uzņēmumi atsāktu darbu!

Inese Helmane, speciāli žurnālam "Bilances Juridiskie Padomi"

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs. Foto: Aivars Siliņš

Būtisku lomu uzņēmumu stabilizācijā ārkārtējās situācijas laikā nospēlējuši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija “Altum” (Altum) izveidotie atbalsta instrumenti – apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Taču tas ir tikai sākums – finanšu iestāde strādā arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs pieejami tieši lielajiem komersantiem, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā atklāj Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs.

Sniedzam ieskatu intervijas fragmentos.

Kā raksturotu uzņēmuma profilu, kuru ir skārusi Covid-19 krīze un kas vēršas pēc palīdzības pie jums? Kādu nozaru uzņēmumi tie ir, cik lieli?

Sākotnēji tika uzskatīts, ka krīze pamatā skars pakalpojumu jomā strādājošos – viesmīlības, tūrisma nozares u.c. Taču jau ārkārtējās situācijas sākumā redzējām, ka tā izvērtīsies daudz plašāka. Pēc mūsu klientiem redzam, ka krīze ir ietekmējusi visas nozares, izņemot vien atsevišķas, specifiskas jomas.

Krīzes atbalsta instrumentu izmantošanā līderos ir pakalpojumu nozare, taču  vairāk nekā puse klientu ir no citām nozarēm –  transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība. Visas šīs ļoti dažādās nozares apvieno viena būtiska lieta – uzņēmumos pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams iepludināt apgrozāmos līdzekļus. Tāpēc ļoti ātri izveidojām tam īpašu krīzes apgrozāmo līdzekļu programmu, kur vienam uzņēmumam pieejams aizdevums līdz vienam miljonam eiro, par ko lēmumu, ja iesniegti visi dokumentu, pieņemam piecu darbadienu laikā.

Otrs krīzes instruments ir garantijas banku kredītbrīvdienām. Uzņēmumiem, kuriem ir saistības bankās, tas ir ļoti nopietns atspaids. Ko nozīmē kredītbrīvdienas?

Pateicoties Altum garantijai, uzņēmumam kādu laiku nav jāmaksā noteiktā pamatsumma, tādējādi uzņēmējs ietaupa naudu, kas šajos grūtajos laikos palīdz noturēties virs ūdens.

Ar kredīta garantiju Altum pēc būtības uzņemas daļu no darījuma riska. Īpaši Covid-19 krīzes laikam izstrādātā banku kredītu brīvdienu garantija sedz līdz 50% no finanšu pakalpojuma summas, bet maksimālā garantijas summa ir pieci miljoni eiro.

Šajās programmās atbalstu var saņemt gan vidējie un mazie, gan lielie uzņēmēji. Piemēram, no lielajiem uzņēmumiem sabiedriskās ēdināšanas kompānija Lido ir izmantojusi gan apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, gan kredītbrīvdienu garantijas iespējas.

Tas ir tikai sākums, strādājam arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs domāti tieši lielajiem uzņēmumiem.

Altum darbinieki vebinārā aprīļa beigās uzsvēra, ka atbalsta programmas ir likviditātes atbalsts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem – izdzīvošanas instrumenti, kas ir spēkā līdz šā gada beigām. Vai tā tos uztver arī uzņēmēji jeb līdzekļus gribētu izmantot arī citām vajadzībām, piemēram, investīcijām ražošanā?

Krīzes instrumentu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt vīrusa krīzes negatīvo ietekmi, tie nav izmantojami citiem mērķiem.  Covid-19 ietekmes pierādīšana ir viens no kritērijiem, lai pretendētu uz šo instrumentu izmantošanu. Redzam, ka daļa uzņēmumu tos vēlas izmantot arī citos nolūkos, piemēram, iepriekšēju parādu pārfinansēšanai vai arī kopumā slikta stāvokļa uzlabošanai, kuram nav bijusi saistība ar Covid krīzi. Visus pieteikumus skrupulozi vērtējam, un tādus, kas neatbilst krīzes programmu kritērijiem, atbalstīt nevaram.

Jāatgādina, ka tiem komersantiem, kuriem nepieciešamas investīcijas un kuriem nav pierādāma krīzes ietekme, ir pieejams daudzas citas Altum programmas. Piemēram, investīciju aizdevumu programmā iespējams aizņemties līdz pat 2,85 miljoniem eiro. Tas ir Altum ikdienas finanšu instruments, un krīze to nav atcēlusi.

Cik daudz uzņēmumiem un kāpēc atbalsts ir jāatsaka?

Vēlme krīzes atbalsta instrumentus izmantot citiem mērķiem ir galvenais iemesls, kāpēc krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā ir salīdzinoši augsts atteikto projektu īpatsvars – vidēji ap 45% procenti. Tas skaidri parāda, ka šī nauda netiek kaisīta vējā un cenšamies nepieļaut situācijas, kad kāds mēģina krīzes apstākļus izmantot neatbilstoši vai pat negodīgi.

Vēlamies naudu pēc iespējas ātrāk novirzīt tautsaimniecībai, bet to nekaisām kā no helikoptera. Krīzes instrumentu viens no nosacījumiem, kas turklāt ir Eiropas līmeņa regulējums, ir uz finansējumu var pretendēt tikai uzņēmumi, kuriem 2019. gada 31. decembrī nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmju, tai skaitā uzkrāto zaudējumu apmērs nav lielāks par pusi no uzņēmuma paša kapitāla. Redzam, ka salīdzinoši daudz pie mums nāk tieši šādi uzņēmumi, un te mēs neko izdarīt nevaram, jo nedrīkstam.

Cik pievilcīgas uzņēmēju vidū ir krīzes atbalsta programmas? Uz kādiem instrumentiem patlaban vairāk tiek likts uzsvars?

Ļoti pieprasīti ir apgrozāmo līdzekļi aizdevumi, kurus uzņēmumi izmanto kā papildu finansējumu laikā, kad krīzes dēļ bankās tas pieejams mazākā apjomā. Apgrozāmo līdzekļu aizdevums pēc finanšu teorijas ir īstermiņa kredīts līdz vienam gadam. Altum aizdevums ir uz trīs gadiem, ar iespēju termiņu pagarināt vēl uz diviem gadiem. Otrs labums uzņēmējam 12 mēnešus ir labvēlības periods, proti, gadu var nemaksāt aizdevuma pamatsummu. Trešais ieguvums šiem aizdevumiem ir ļoti atraktīva gada procentu likme – no 1,9% līdz 2,9%. Finanšu tirgū šādi aizdevumi, kuriem turklāt ir samazinātas nodrošinājuma prasības, varētu maksāt pat 8 – 9%.

Šie ir pietiekami pievilcīgi nosacījumi krīzes laika aizdevumiem, un daudzi uzņēmumi jau ir tos izmantojuši. Maija vidū no 200 miljoniem eiro, kas paredzēti šai programmai, uzņēmējiem aizdevumos ir piešķirti jau vairāk nekā 60 miljoni eiro. Garantiju programmā uz maija vidu arī jau ir apstiprinātas garantijas par kopējo finansējuma apjomu ap 80 miljoniem eiro.

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, Altum vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi  finansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Cik populārs ir šis instruments, un kādas ir problēmas tā piešķiršanā?

Portfeļgarantiju gadījumā bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, Altum vārdā var piešķirt garantiju un turklāt finansējumam piemēros zemāku procentu likmi, nemaz nevēršoties pie mums. Tā ir atšķirība no tā dēvētajām individuālajām garantijām. Piemēram, lai saņemtu maksimālo pieci miljoni eiro kredītgarantiju, bankai ir jāvēršas Altum un individuāli tiek vērtēts katrs gadījums.

Ar ko jārēķinās uzņēmumiem, kas saņēmuši atbalstu? Jo uzsvars ir nevis uz grantiem, bet uz aizdevumiem, kuri ir jāatdod.

Kopš Altum dibināšanas principiāli nodarbojamies tikai ar finanšu instrumentiem. Izņēmumi ir daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un sociālās uzņēmējdarbības programmas, kurās ir pieejami granti. Visas pārējās vairāk nekā 20 programmas ir finanšu instrumenti. Ko tas nozīmē? Tā ir nauda, kura ir piešķirta ar konkrētiem nosacījumiem un kura ir jāatdod.

Darbojamies līdzīgi kā bankas, taču nekonkurējam ar tām. Altum finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos, un šis mūsu darbības pamatprincips pilnībā attiecas arī uz Covid krīzes laiku. Ja banka spēj piešķirt kredītu, Altum nav iebildumu. Strādājam ar tiem projektiem, kuriem, neskatoties uz dzīvotspēju, banka paaugstinātu risku dēļ naudu nepiešķir. Altum iesaistās riskantākos projektos, turklāt ar mazāku uzņēmuma paša līdzdalību, ar mazāku nodrošinājuma prasību un garāku termiņu.

Bankas tomēr rēķinās, ka ne visus aizdevumus atdod. Ar cik lielu slikto kredītportfeli rēķinās Altum pēc krīzes beigām?

Altum darbojas kā attīstības banka. Ir speciāls likums, kas regulē Altum darbību – Attīstības finanšu institūcijas likums. Tā 12. pantā stingri noteikta programmu izstrāde, apstiprināšana, īstenošana un uzraudzība. Uzsākot jaunu programmu, tiek novērtēti riski. Katrā programmā ir aprēķināts, kāda ir defolta jeb maksātnespējas iespējamība kopējā kredītportfelī.

Krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā uzņēmējiem plānojam piešķirt 200 miljonus eiro. Apstiprinot katru projektu, ticam, ka tas būs veiksmīgs. No valsts budžeta šīs programmas īstenošanai ir piešķirti 50 miljoni eiro, savukārt 150 miljonus eiro Altum piesaista, resursus aizņemoties starptautiskās finanšu institūcijās.

Valsts finansētie 50 miljoni eiro ir kā riska segums defolta gadījumiem. Covid-19 ietekme uz ekonomiku vēl nav precīzi aplēšama, nav precīzi prognozējams nedz ietekmes ilgums, nedz dziļums, un pastāv varbūtība, ka daļa uzņēmumu darbību pēc krīzes nespēs atjaunot un daļa no Altum krīzes kredītportfeļa tiks arī zaudēta.  Vienlaikus mūsu prioritāte ir, lai iespējami daudz uzņēmumu spētu pilnvērtīgi atsākt darbību.

Teicāt, ka visi krīzes skarto atbalsta programmu instrumenti ir paredzēti ne tikai maziem un vidējiem (MVU), bet arī lielajiem uzņēmumiem. Vai nebūs tā, ka lielie no atbalsta paņems lauvas tiesu, bet MVU maz kas paliks pāri?

Pieprasītākā programma – apgrozāmo līdzekļu aizdevumi – ir pieejama gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem.

Maija vidū no 200 miljoniem bija iztērēti aptuveni 60 miljoni eiro. Tā ka finansējums ir vēl pieejams. Ja apjoms tiks pilnībā izsmelts un ja tas būs nepieciešams, programmu varēsim papildināt.

Taču jāatceras, ka arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Visi mūsu klienti, tāpat kā klienti bankās, vienmēr tiek rūpīgi pārbaudīti. Ņemot vērā Altum  misiju un pieejamo finansējumu, atsevišķos kritērijos varam būt elastīgāki nekā bankas (nodrošinājuma prasības, uzņēmuma pieredze, paša ieguldījums u.c.). Vienlaikus arī Altum ir neatceļamas “sarkanās līnijas”, kur nepieļaujam nekādus kompromisus. Te jāmin gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums, kur mūsu kritēriji ir tikpat stingri kā bankās, gan nodokļu parādi, gan finanšu disciplīnas ievērošana.

Kā kopumā vērtējat uzņēmumu dzīvotspēju šajos sarežģītajos apstākļos?  Eksperti ir atzinuši, ka ne visi izies no krīzes stiprāki, kādam nāksies arī bankrotēt.

Uz uzņēmumu dzīvotspēju skatos pozitīvi. Kā robežšķirtni redzu marta vidu, kad valstī tika ieviesta ārkārtas situācija, un no šī brīža Altum nemitīgi bijusi notikumu epicentrā. Esmu ļoti gandarīts par to, ka esam varējuši ļoti operatīvi kā viena no pirmajām valstīm Eiropā izveidot īpašus krīzes risinājumus uzņēmumu atbalstam. Mūsu attiecības ar uzņēmējiem ir ļoti konstruktīvas arī grūtajos laikos.

Manuprāt, Latvijā atšķirībā no citām valstīm ir viena priekšrocība – ar zināmu regularitāti esam pieraduši pie krīzēm. Varam skatīties uz finanšu krīzi pirms 12 gadiem, tā saukto Krievijas krīzi 1998. gadā, 90. gadu pirmajā pusē – banku krīzi. Nemaz nerunājot par to, ka pirms 30 gadiem pašos pamatos mainījās tirgus apstākļi.

Intervijas pilnu tekstu varat lasīt žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā.

ABONĒT ŽURNĀLU

LASĪT JŪNIJA NUMURU ELEKTRONISKI

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs. Foto: Aivars Siliņš

Būtisku lomu uzņēmumu stabilizācijā ārkārtējās situācijas laikā nospēlējuši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija "Altum” (Altum) izveidotie atbalsta instrumenti - apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Taču tas ir tikai sākums – finanšu iestāde strādā arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs pieejami tieši lielajiem komersantiem, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā atklāj Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs.

Sniedzam ieskatu intervijas fragmentos.

Kā raksturotu uzņēmuma profilu, kuru ir skārusi Covid-19 krīze un kas vēršas pēc palīdzības pie jums? Kādu nozaru uzņēmumi tie ir, cik lieli?

Sākotnēji tika uzskatīts, ka krīze pamatā skars pakalpojumu jomā strādājošos – viesmīlības, tūrisma nozares u.c. Taču jau ārkārtējās situācijas sākumā redzējām, ka tā izvērtīsies daudz plašāka. Pēc mūsu klientiem redzam, ka krīze ir ietekmējusi visas nozares, izņemot vien atsevišķas, specifiskas jomas.

Krīzes atbalsta instrumentu izmantošanā līderos ir pakalpojumu nozare, taču  vairāk nekā puse klientu ir no citām nozarēm –  transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība. Visas šīs ļoti dažādās nozares apvieno viena būtiska lieta – uzņēmumos pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams iepludināt apgrozāmos līdzekļus. Tāpēc ļoti ātri izveidojām tam īpašu krīzes apgrozāmo līdzekļu programmu, kur vienam uzņēmumam pieejams aizdevums līdz vienam miljonam eiro, par ko lēmumu, ja iesniegti visi dokumentu, pieņemam piecu darbadienu laikā.

Otrs krīzes instruments ir garantijas banku kredītbrīvdienām. Uzņēmumiem, kuriem ir saistības bankās, tas ir ļoti nopietns atspaids. Ko nozīmē kredītbrīvdienas?

Pateicoties Altum garantijai, uzņēmumam kādu laiku nav jāmaksā noteiktā pamatsumma, tādējādi uzņēmējs ietaupa naudu, kas šajos grūtajos laikos palīdz noturēties virs ūdens.

Ar kredīta garantiju Altum pēc būtības uzņemas daļu no darījuma riska. Īpaši Covid-19 krīzes laikam izstrādātā banku kredītu brīvdienu garantija sedz līdz 50% no finanšu pakalpojuma summas, bet maksimālā garantijas summa ir pieci miljoni eiro.

Šajās programmās atbalstu var saņemt gan vidējie un mazie, gan lielie uzņēmēji. Piemēram, no lielajiem uzņēmumiem sabiedriskās ēdināšanas kompānija Lido ir izmantojusi gan apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, gan kredītbrīvdienu garantijas iespējas.

Tas ir tikai sākums, strādājam arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs domāti tieši lielajiem uzņēmumiem.

Altum darbinieki vebinārā aprīļa beigās uzsvēra, ka atbalsta programmas ir likviditātes atbalsts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem – izdzīvošanas instrumenti, kas ir spēkā līdz šā gada beigām. Vai tā tos uztver arī uzņēmēji jeb līdzekļus gribētu izmantot arī citām vajadzībām, piemēram, investīcijām ražošanā?

Krīzes instrumentu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt vīrusa krīzes negatīvo ietekmi, tie nav izmantojami citiem mērķiem.  Covid-19 ietekmes pierādīšana ir viens no kritērijiem, lai pretendētu uz šo instrumentu izmantošanu. Redzam, ka daļa uzņēmumu tos vēlas izmantot arī citos nolūkos, piemēram, iepriekšēju parādu pārfinansēšanai vai arī kopumā slikta stāvokļa uzlabošanai, kuram nav bijusi saistība ar Covid krīzi. Visus pieteikumus skrupulozi vērtējam, un tādus, kas neatbilst krīzes programmu kritērijiem, atbalstīt nevaram.

Jāatgādina, ka tiem komersantiem, kuriem nepieciešamas investīcijas un kuriem nav pierādāma krīzes ietekme, ir pieejams daudzas citas Altum programmas. Piemēram, investīciju aizdevumu programmā iespējams aizņemties līdz pat 2,85 miljoniem eiro. Tas ir Altum ikdienas finanšu instruments, un krīze to nav atcēlusi.

Cik daudz uzņēmumiem un kāpēc atbalsts ir jāatsaka?

Vēlme krīzes atbalsta instrumentus izmantot citiem mērķiem ir galvenais iemesls, kāpēc krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā ir salīdzinoši augsts atteikto projektu īpatsvars – vidēji ap 45% procenti. Tas skaidri parāda, ka šī nauda netiek kaisīta vējā un cenšamies nepieļaut situācijas, kad kāds mēģina krīzes apstākļus izmantot neatbilstoši vai pat negodīgi.

Vēlamies naudu pēc iespējas ātrāk novirzīt tautsaimniecībai, bet to nekaisām kā no helikoptera. Krīzes instrumentu viens no nosacījumiem, kas turklāt ir Eiropas līmeņa regulējums, ir uz finansējumu var pretendēt tikai uzņēmumi, kuriem 2019. gada 31. decembrī nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmju, tai skaitā uzkrāto zaudējumu apmērs nav lielāks par pusi no uzņēmuma paša kapitāla. Redzam, ka salīdzinoši daudz pie mums nāk tieši šādi uzņēmumi, un te mēs neko izdarīt nevaram, jo nedrīkstam.

Cik pievilcīgas uzņēmēju vidū ir krīzes atbalsta programmas? Uz kādiem instrumentiem patlaban vairāk tiek likts uzsvars?

Ļoti pieprasīti ir apgrozāmo līdzekļi aizdevumi, kurus uzņēmumi izmanto kā papildu finansējumu laikā, kad krīzes dēļ bankās tas pieejams mazākā apjomā. Apgrozāmo līdzekļu aizdevums pēc finanšu teorijas ir īstermiņa kredīts līdz vienam gadam. Altum aizdevums ir uz trīs gadiem, ar iespēju termiņu pagarināt vēl uz diviem gadiem. Otrs labums uzņēmējam 12 mēnešus ir labvēlības periods, proti, gadu var nemaksāt aizdevuma pamatsummu. Trešais ieguvums šiem aizdevumiem ir ļoti atraktīva gada procentu likme – no 1,9% līdz 2,9%. Finanšu tirgū šādi aizdevumi, kuriem turklāt ir samazinātas nodrošinājuma prasības, varētu maksāt pat 8 - 9%.

Šie ir pietiekami pievilcīgi nosacījumi krīzes laika aizdevumiem, un daudzi uzņēmumi jau ir tos izmantojuši. Maija vidū no 200 miljoniem eiro, kas paredzēti šai programmai, uzņēmējiem aizdevumos ir piešķirti jau vairāk nekā 60 miljoni eiro. Garantiju programmā uz maija vidu arī jau ir apstiprinātas garantijas par kopējo finansējuma apjomu ap 80 miljoniem eiro.

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, Altum vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi  finansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Cik populārs ir šis instruments, un kādas ir problēmas tā piešķiršanā?

Portfeļgarantiju gadījumā bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, Altum vārdā var piešķirt garantiju un turklāt finansējumam piemēros zemāku procentu likmi, nemaz nevēršoties pie mums. Tā ir atšķirība no tā dēvētajām individuālajām garantijām. Piemēram, lai saņemtu maksimālo pieci miljoni eiro kredītgarantiju, bankai ir jāvēršas Altum un individuāli tiek vērtēts katrs gadījums.

Ar ko jārēķinās uzņēmumiem, kas saņēmuši atbalstu? Jo uzsvars ir nevis uz grantiem, bet uz aizdevumiem, kuri ir jāatdod.

Kopš Altum dibināšanas principiāli nodarbojamies tikai ar finanšu instrumentiem. Izņēmumi ir daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un sociālās uzņēmējdarbības programmas, kurās ir pieejami granti. Visas pārējās vairāk nekā 20 programmas ir finanšu instrumenti. Ko tas nozīmē? Tā ir nauda, kura ir piešķirta ar konkrētiem nosacījumiem un kura ir jāatdod.

Darbojamies līdzīgi kā bankas, taču nekonkurējam ar tām. Altum finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos, un šis mūsu darbības pamatprincips pilnībā attiecas arī uz Covid krīzes laiku. Ja banka spēj piešķirt kredītu, Altum nav iebildumu. Strādājam ar tiem projektiem, kuriem, neskatoties uz dzīvotspēju, banka paaugstinātu risku dēļ naudu nepiešķir. Altum iesaistās riskantākos projektos, turklāt ar mazāku uzņēmuma paša līdzdalību, ar mazāku nodrošinājuma prasību un garāku termiņu.

Bankas tomēr rēķinās, ka ne visus aizdevumus atdod. Ar cik lielu slikto kredītportfeli rēķinās Altum pēc krīzes beigām?

Altum darbojas kā attīstības banka. Ir speciāls likums, kas regulē Altum darbību - Attīstības finanšu institūcijas likums. Tā 12. pantā stingri noteikta programmu izstrāde, apstiprināšana, īstenošana un uzraudzība. Uzsākot jaunu programmu, tiek novērtēti riski. Katrā programmā ir aprēķināts, kāda ir defolta jeb maksātnespējas iespējamība kopējā kredītportfelī.

Krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā uzņēmējiem plānojam piešķirt 200 miljonus eiro. Apstiprinot katru projektu, ticam, ka tas būs veiksmīgs. No valsts budžeta šīs programmas īstenošanai ir piešķirti 50 miljoni eiro, savukārt 150 miljonus eiro Altum piesaista, resursus aizņemoties starptautiskās finanšu institūcijās.

Valsts finansētie 50 miljoni eiro ir kā riska segums defolta gadījumiem. Covid-19 ietekme uz ekonomiku vēl nav precīzi aplēšama, nav precīzi prognozējams nedz ietekmes ilgums, nedz dziļums, un pastāv varbūtība, ka daļa uzņēmumu darbību pēc krīzes nespēs atjaunot un daļa no Altum krīzes kredītportfeļa tiks arī zaudēta.  Vienlaikus mūsu prioritāte ir, lai iespējami daudz uzņēmumu spētu pilnvērtīgi atsākt darbību.

Teicāt, ka visi krīzes skarto atbalsta programmu instrumenti ir paredzēti ne tikai maziem un vidējiem (MVU), bet arī lielajiem uzņēmumiem. Vai nebūs tā, ka lielie no atbalsta paņems lauvas tiesu, bet MVU maz kas paliks pāri?

Pieprasītākā programma – apgrozāmo līdzekļu aizdevumi - ir pieejama gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem.

Maija vidū no 200 miljoniem bija iztērēti aptuveni 60 miljoni eiro. Tā ka finansējums ir vēl pieejams. Ja apjoms tiks pilnībā izsmelts un ja tas būs nepieciešams, programmu varēsim papildināt.

Taču jāatceras, ka arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Visi mūsu klienti, tāpat kā klienti bankās, vienmēr tiek rūpīgi pārbaudīti. Ņemot vērā Altum  misiju un pieejamo finansējumu, atsevišķos kritērijos varam būt elastīgāki nekā bankas (nodrošinājuma prasības, uzņēmuma pieredze, paša ieguldījums u.c.). Vienlaikus arī Altum ir neatceļamas “sarkanās līnijas”, kur nepieļaujam nekādus kompromisus. Te jāmin gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums, kur mūsu kritēriji ir tikpat stingri kā bankās, gan nodokļu parādi, gan finanšu disciplīnas ievērošana.

Kā kopumā vērtējat uzņēmumu dzīvotspēju šajos sarežģītajos apstākļos?  Eksperti ir atzinuši, ka ne visi izies no krīzes stiprāki, kādam nāksies arī bankrotēt.

Uz uzņēmumu dzīvotspēju skatos pozitīvi. Kā robežšķirtni redzu marta vidu, kad valstī tika ieviesta ārkārtas situācija, un no šī brīža Altum nemitīgi bijusi notikumu epicentrā. Esmu ļoti gandarīts par to, ka esam varējuši ļoti operatīvi kā viena no pirmajām valstīm Eiropā izveidot īpašus krīzes risinājumus uzņēmumu atbalstam. Mūsu attiecības ar uzņēmējiem ir ļoti konstruktīvas arī grūtajos laikos.

Manuprāt, Latvijā atšķirībā no citām valstīm ir viena priekšrocība - ar zināmu regularitāti esam pieraduši pie krīzēm. Varam skatīties uz finanšu krīzi pirms 12 gadiem, tā saukto Krievijas krīzi 1998. gadā, 90. gadu pirmajā pusē – banku krīzi. Nemaz nerunājot par to, ka pirms 30 gadiem pašos pamatos mainījās tirgus apstākļi.

Intervijas pilnu tekstu varat lasīt žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā. ABONĒT ŽURNĀLU LASĪT JŪNIJA NUMURU ELEKTRONISKI