• precizēta kredītriska stratēģijas loma un nozīme, kā arī būtiskākā stratēģijā ietveramā informācija;
• noteikta prasība veikt regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzību visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu, kā arī apstiprināt iekšēju un ārēju vērtētāju sarakstu atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai;
• precizētas prasības agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidei un piemērošanai;
• noteiktas detalizētākas prasības pārskatīšanas politikai un pārskatīšanas pasākumu piemērošanai, prasība veikt pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu, un prasība regulāri veikt pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu;
• izvērsta pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar ienākumus nenesoša kredīta statusu un veicamie pasākumi, lai kredīts zaudētu ienākumus nenesoša pārskatīta un pārskatīta kredīta statusu;
• noteiktas papildu prasības iestādēm ar paaugstinātu ienākumus nenesošu kredītu īpatsvaru.

Savukārt 18. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas piešķir deleģējumu FKTK noteikt prasības krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošo prasību rādītāju aprēķināšanai, savukārt Krājaizdevu sabiedrību likumā jau iepriekš FKTK bija dots deleģējums noteikt prasības attiecībā uz likviditāti.

Noteikumi nepieciešami, lai noteiktu prasības Krājaizdevu sabiedrību likumā noteikto darījumu ierobežojumu ievērošanas kontrolei, kā arī darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanai, tādējādi veicinot krājaizdevu sabiedrību biedru interešu aizsardzību un nodrošinot vienotu tirgus dalībnieku izpratni un pieeju regulējošo prasību interpretācijā un piemērošanā. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām krājaizdevu sabiedrībām.

Noteikumi aizstāj līdz šim spēkā esošos “Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumus” un paredz šādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo redakciju:

• precizētas prasības attiecībā uz aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatu, riska darījumu un ārvalstu valūtas pozīciju ierobežojumu aprēķinu;
• sniegts skaidrojums par kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķinu;
• precizēts, kā noteikt limitus likviditātes kopējām pozīcijām, kā arī noteikta prasība sagatavot rīcības plānu limitu neievērošanas gadījumā;
• noteiktas prasības regulējošo prasību ievērošanai, nosakot krājaizdevu sabiedrību rīcību, ja kapitāla pietiekamības rādītājs vai likviditāte samazinās līdz līmenim, kas ir mazāks par tiesību aktos noteikto minimālo līmeni, vai arī tiek pārsniegti riska darījumu un ārvalstu valūtu pozīciju ierobežojumi;
• noteikumu pielikumos ietvertas attiecīgo rādītāju aprēķina pārskatu formas.