0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIAptauja: eiro ieviešanu atbalsta trešdaļa Latvijas iedzīvotāju

Aptauja: eiro ieviešanu atbalsta trešdaļa Latvijas iedzīvotāju

Saskaņā ar TNS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju, 2012.gada decembrī eiro ieviešanu Latvijā atbalstīja 31% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2012.gada oktobra aptaujas datiem, eirooptimistu skaits ir pieaudzis par 5%. Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies vairākās iedzīvotāju grupās - jaunieši (15-24 gadi), cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām "baltajām apkaklītēm". Cittautiešu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Eiro un lati. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com
Saskaņā ar TNS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju, 2012.gada decembrī eiro ieviešanu Latvijā atbalstīja 31% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2012.gada oktobra aptaujas datiem, eirooptimistu skaits ir pieaudzis par 5%. Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies vairākās iedzīvotāju grupās - jaunieši (15-24 gadi), cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām "baltajām apkaklītēm". Cittautiešu vidū, lai arī attieksme pret eiro ieviešanu uzlabojas, joprojām valda kritiskāka attieksme nekā latviešu tautības pārstāvju vidū.  TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule šo parādību skaidro ar to, ka pēdējo pāris mēnešu laikā latviski raidošajos medijos tika ļoti daudz runāts par eiro ieviešanu, kamēr krieviski raidošajos medijos šādas diskusijas bija retākas. Turklāt krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū ir raksturīgi patērēt daudzus no Krievijas raidošos medijus, kuros, likumsakarīgi, ka netiek runāts par eiro ieviešanu Latvijā. Saistībā ar eiro ieviešanu biežāk neskaidrības esot tiem iedzīvotājiem, kuri ir noliedzoši pret pāreju uz eiro. Biežāk minētie jautājumi:
  • Kāpēc nepieciešams pāriet uz eiro?
  • Kādi ieguvumi būs pārejai uz eiro?
  •  Kā mainīsies cenas, kāda būs inflācija?
  •  Kā eiro ieviešana ietekmēs algas, pensijas, pabalstus?
  •  Kāds būs maiņas kurss pārejai no lata uz eiro?
  •  Vai maiņas kurss neradīs zaudējumus iedzīvotājiem?
  •  Kā notiks maiņas process?
Īpaši daudz neskaidrību par eiro ieviešanas ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeni un ienākumiem ir gados vecākiem iedzīvotājiem (65-74 gadi) un attiecīgi pensionāriem. Savukārt jauniešiem (15-24 gadi), "baltajām apkaklītēm", iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem biežāk viss ir skaidrs un nav papildus jautājumu par eiro ieviešanu. Savukārt iedzīvotāji, kuriem ir grūtības noformulēt par eiro ieviešanu sev neskaidros jautājumus, biežāk ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, lauku iedzīvotāji, bezdarbnieki un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2012.gada 28.novembra līdz 17.decembrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1024 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļojot aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus, pauž TNS.