No 347 aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem 31,4% atzīst, ka viņiem problēmas sagādāja pašas regulas prasību izprašana, kas apgrūtināja to iestrādāšanu datu apstrādes procesos. Teju desmitā daļa uzņēmumu joprojām nav pārliecināti, vai viņu arhīvos un datubāzēs dati ir pilnīgā drošībā un tiek glabāti atbilstoši regulas prasībām, un vēl nelielai daļai — aptuveni 3% respondentu — grūtības ikdienas darbā rada jaunā datu apstrādes kārtība.

Kamēr vairākums uzņēmumu sliecas domāt, ka ir izpildījuši “mājasdarbu”, 30,3% aptaujāto atklāti atzīst, ka vēl nav tikuši galā ar visiem uzdevumiem. Viņi turpina prasību iedzīvināšanu vēl gadu pēc regulas stāšanās spēkā, kas apliecina, ka process nav bijis viegls un saprotams.

“VDAR prasību ieviešanas sarežģītību lielā mērā diktēja uzņēmuma apmērs un darbības specifika. Saprotams, ka tiem komersantiem, kuriem ikdienā nākas apstrādāt tūkstošiem klientu datu, šis process bija sarežģītāks nekā nelieliem biznesa klientu apkalpotājiem. Tomēr visos gadījumos novērojām kopsakarību, ka ar ieviešanas procesiem vieglāk galā tika tie, kuri izmanto mākoņrisinājumus. Uzticot datu glabāšanu kvalificētiem mākoņkrātuvju uzturētājiem, uzņēmēji faktiski nodeva daļu savu rūpju pakalpojuma sniedzējiem. Līdz ar to regulas prasību iedzīvināšana bija lētāka un nesāpīgāka,” skaidro "Tildes Jumis" biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.