0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIAr atbildību par uzticēto – grāmatveži pārmaiņu vējos

Ar atbildību par uzticēto – grāmatveži pārmaiņu vējos

Lilita Beķere, SIA NUMERI valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle

Grāmatvedis kā profesija radusies jau ļoti sen, bet tikai 1494. gadā matemātiķis Luka Pačoli (Fra Luca Bartolomeo de Pacioli) izdomāja un ieviesa grāmatvedības divkāršā ieraksta jēgu un būtību. L. Pačoli piedāvātie ieteikumi par grāmatvedības ierakstiem un gada beigu kontu slēgumiem kļuva tik slaveni, ka finanšu uzskaites organizēšanā tiek izmantoti joprojām. Mēs turpinām izmantot viņa izveidoto žurnālu un virsgrāmatu uzskaites sistēmas pamatprincipus, kas parāda līdzsvaru starp debetu un kredītu un dod precīzu finanšu rezultātu. Ir mainījušies laiki…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ar atbildību par uzticēto – grāmatveži pārmaiņu vējos
Ilustrācija: © Photobank – stock.adobe.com
Lilita Beķere, SIA NUMERI valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle
Lilita Beķere, SIA NUMERI valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Grāmatvedis kā profesija radusies jau ļoti sen, bet tikai 1494. gadā matemātiķis Luka Pačoli (Fra Luca Bartolomeo de Pacioli) izdomāja un ieviesa grāmatvedības divkāršā ieraksta jēgu un būtību. L. Pačoli piedāvātie ieteikumi par grāmatvedības ierakstiem un gada beigu kontu slēgumiem kļuva tik slaveni, ka finanšu uzskaites organizēšanā tiek izmantoti joprojām. Mēs turpinām izmantot viņa izveidoto žurnālu un virsgrāmatu uzskaites sistēmas pamatprincipus, kas parāda līdzsvaru starp debetu un kredītu un dod precīzu finanšu rezultātu. Ir mainījušies laiki un sabiedriskās iekārtas, bet grāmatvedība joprojām pastāv, un, par spīti dažādu ekspertu pareģojumiem, ka, ienākot uzņēmuma dzīvē tehnoloģijām, grāmatvedis izzudīs kā profesija, es tam negribētu piekrist. Tam, ka profesija mainās un jau tuvākajā nākotnē mēs strādāsim citādi, gan var piekrist. Neņemos spriest par grāmatvežiem, kuri darbojas citās valstīs. Mēs apskatīsim tikai Latvijas situāciju, bet nav noliedzams, ka pasaule mūsdienās ir kļuvusi ļoti maza un mūs skar arī tās pārmaiņas, kas notiek citur pasaulē. Kuri no diezgan plašās grāmatvežu saimes būs tie, kuri izdzīvos plašajās pārmaiņās, bet kuri, iespējams, būs spiesti mainīt savu darbības veidu, apskatīsim šajā rakstā.

Sāksim ar to, ka definēsim, kāpēc vispār ir vajadzīga grāmatvedības uzskaite. Kāds ir grāmatvedības uzdevums? Jaunajā Grāmatvedības likumā, kas, cerams, stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, ir noteikts, ka grāmatvedības uzdevumi ir šādi:

  1. nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
  2. nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
  3. veikt nodokļu aprēķināšanu;
  4. nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem.

No vienas puses, kļūst skaidrs, ka grāmatvedis darbojas uzņēmuma vadības interesēs, lai uzņēmuma vadība, pamatojoties uz grāmatvedības sniegto informāciju, varētu pieņemt saimnieciska rakstura lēmumus, kas var ietekmēt uzņēmuma darbību nākotnē. No otras puses, grāmatvedībai ir jāsniedz patiesa un pilnīga informācija arī trešajām pusēm, lai grāmatvedības informācijas lietotāji varētu pārliecināties par uzņēmuma finansiālo stāvokli un ilgtspējīgu pastāvēšanu. Un, lai vēl vairāk sarežģītu visu, grāmatvedis ir atbildīgs arī par nodokļu aprēķināšanu. Te saduras divas mūžīgās pretrunas — mūsu kā indivīdu vēlme maksāt pēc iespējas mazākus nodokļus un valsts vēlme iekasēt pēc iespējas vairāk nodokļu. Un grāmatvedis tiek malts starp šiem dzirnakmeņiem — uzņēmuma vadības vai akcionāru interesēm un visas sabiedrības interesēm. Grāmatveža profesijai ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs — klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. No šī varētu izsecināt, ka, ja jau grāmatveži darbojas arī sabiedrības interesēs, tad grāmatveža profesija būtu kaut kādā veidā jāreglamentē, jo, ļaujot darboties nozarē bez noteiktām zināšanām, prasmēm, veidojas situācija, kad profesija kopumā tiek degradēta un sabiedrība beigās ir zaudētāja. Grāmatvedības dokumentu un finanšu pārskatu kvalitāte viennozīmīgi ir atkarīga no tās personas kompetences, kas kārto grāmatvedību. Latvijā normatīvie akti neregulē un neierobežo grāmatveža profesionālo darbību. Grāmatvedim pašam ir jārūpējas par savas kompetences uzturēšanu un kvalifikācijas celšanu, lai veiktu savu darbu profesionāli, godprātīgi un kvalitatīvi. 

Vēl viena lieta, kas raisa lielas neskaidrības, — grāmatvežu klasifikācija. Saliekot visus grāmatvežus vienā maisā, rodas neizpratne par to, kurš un par ko beigās atbild. Mēģināšu izskaidrot, lietojot terminus angļu valodā — accountant un bookkeeper. 

Ar terminu accountant tiek identificēts kvalificēts grāmatvedis. Tas, kurš sagatavo pārskatus, jeb kvalificēti grāmatveži, kuri ir pierādījuši kompetenci ar savu profesionālo asociāciju sertifikācijas eksāmeniem, ir sertificēti izmantot tādus titulus kā zvērināts grāmatvedis, zvērināts sertificēts grāmatvedis vai sertificēts valsts grāmatvedis. Šādiem profesionāļiem ar likumu tiek noteikti pienākumi, piemēram, spēja apliecināt organizācijas finanšu pārskatus, un viņi var tikt saukti pie atbildības par profesionālu pārkāpumu. 

Savukārt bookkeeper ir speciālists, kurš apstrādā sākotnējo informāciju jeb ievada datus.

Visā pasaulē ir vienota izpratne par to, kas slēpjas zem vārdu salikuma "grāmatvedības uzskaite". Grāmatvedības uzskaite ir finanšu darījumu reģistrēšana, un tā ir daļa no grāmatvedības procesa gan uzņēmējdarbībā, gan arī citās organizācijās. Tā sevī ietver pirmdokumentu sagatavošanu visiem darījumiem, operācijām un citiem notikumiem uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Darījumi ietver gan pirkumus, pārdošanu, gan algu aprēķināšanu, gan maksājumu saņemšanu un veikšanu. Būtībā jebkurš finanšu darījumu reģistrēšanas process ir grāmatvedības process.

Speciālistu uzņēmumā vai organizācijā, kuru nodarbina grāmatvedības uzskaites funkciju veikšanai, parasti sauc par grāmatvedi (bookkeper). Parasti viņi reģistrē darījumus (kas satur pārdošanas, pirkšanas, kvīšu un maksājumu uzskaiti) un katru finanšu darījumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir skaidrā naudā vai kredīti, dokumentē pareizajā kontā un virsgrāmatā. Pēc tam kvalificēts grāmatvedis (accountant) var izveidot finanšu pārskatus no grāmatvedības uzskaitē reģistrētās informācijas. Grāmatvedis (bookkeeper) ir atbildīgs par datu ievadīšanu (nogādāšanu) līdz virsgrāmatai, no kuras kvalificēts grāmatvedis (accountant) uzņēmumam var sagatavot finanšu pārskatus, piemēram, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci. 

Nekvalificēti grāmatveži var būt nodarbināti pie kvalificēta grāmatveža, vai arī viņi var strādāt patstāvīgi bez likumā noteiktām privilēģijām un pienākumiem. Un tieši mazāk kvalificētie grāmatveži, attīstoties tehnoloģijām, riskē palikt bez darba, jo viņu pienākumus — datu sākotnējo apstrādi un ievadīšanu — pildīs tehnoloģijas vai roboti. Bet tehnoloģijām ir jādod darba uzdevums, ir jādefinē, kā tiks kārtota grāmatvedība un kādu rezultātu uzņēmuma vadība sagaida. Un te darbs kvalificētam grāmatvedim būs vienmēr. Mēs pārejam uz zināšanu ekonomiku.

Uzkrājot pieredzi un nokārtojot eksāmenus, lai pierādītu savu kompetenci, jebkuram grāmatvedim ir iespējams saņemt kvalificēta grāmatveža sertifikātu. Šādi notiek citur pasaulē.

Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC) savos ziņojumos norāda, ka grāmatveži ir uzticami profesionāļi gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Un arī izvirza prasības, lai grāmatvedis varētu kvalificēties kā kvalificēts jeb profesionāls grāmatvedis. Viena no šādām prasībām ir grāmatvežu ētikas kodeksa ievērošana. Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai.

Profesionālam grāmatvedim savas darbības gaitā ir jāvadās pēc šādiem pamatprincipiem:

  1. godprātība — profesionālam grāmatvedim visās profesionālajās un ar uzņēmējdarbību saistītajās attiecībās ir jābūt patiesam un godīgam;
  2. objektivitāte — profesionāls grāmatvedis nedrīkst pieļaut, lai viņa profesionālos un ar uzņēmējdarbību saistītos spriedumus ietekmētu jebkādi aizspriedumi, interešu konflikti vai citu personu ietekme;
  3. profesionāla kompetence un pienācīga rūpība — pienākums pastāvīgi uzturēt savas profesionālās zināšanas un iemaņas tādā līmenī, lai nodrošinātu klientam vai darba devējam kompetentus profesionālos pakalpojumus, kas sniegti, sekojot līdzi prakses, likumdošanas un tehnikas attīstībai, kā arī rīkoties ar pienācīgu rūpību un atbilstoši spēkā esošo tehnisko un profesionālo standartu prasībām;
  4. konfidencialitāte — pienākums nodrošināt profesionālo un ar uzņēmējdarbību saistīto attiecību rezultātā iegūtās informācijas konfidencialitāti un iegūto informāciju neizpaust trešajām personām bez atbilstoša un īpaša klienta pilnvarojuma, izņemot gadījumus, kad profesionālam grāmatvedim ir juridiskas vai profesionālas tiesības vai pienākums to izpaust, kā arī neizmantot šādu informāciju savās vai trešo personu interesēs;
  5. profesionāla rīcība — pienākums ievērot atbilstošo likumu un noteikumu prasības un atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu diskreditēt profesiju.

Lai mums, kvalificētiem grāmatvežiem, būtu tiesības saukties šajā vārdā, ir jāievēro ne tikai pasaulē plaši izmantotie grāmatvežu profesionālās ētikas standarti, bet vēl ir arī starptautiskais kvalitātes standarts, kas definē, ka, ja profesionāls jeb kvalificēts grāmatvedis sagatavo pārskatus, tad viņam ir pienākums ievērot arī "4410. Starptautisko radniecīgo pakalpojumu standartu" (SRPS). Šajā standartā ir raksturoti praktizējoša profesionāla grāmatveža pienākumi darba uzdevumā, kur profesionāla grāmatveža pienākums ir palīdzēt vadībai sagatavot un atspoguļot vēsturisku finanšu informāciju. Standarts nosaka, ka katram grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam ir jāizstrādā kvalitātes kontroles sistēmas, pamatprincipi un procedūras. Uz profesionāliem grāmatvežiem un uz grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem (firmas) attiecas arī 1. Starptautiskais kvalitātes kontroles standarts (1. SKKS).

1. SKKS nosaka, ka firmas izstrādā un uztur kvalitātes kontroles sistēmu, ko veido pamatprincipi un procedūras, kuru elementi ir šādi: 

  1. vadības atbildība par kvalitāti firmā; 
  2. būtiskās ētikas prasības; 
  3. klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana; 
  4. personāls;
  5. darba uzdevuma izpilde; 
  6. pārraudzība.

Te arī ir atšķirība starp kvalificētu un mazāk kvalificētu grāmatvedi. Kvalificētiem grāmatvežiem vai uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības pakalpojumus, kuri apkalpo dažādu nozaru klientus un nodarbina arī citus grāmatvežus, ir pavisam cita atbildība un arī prasības ir daudz augstākas. Diemžēl Latvijā izpratne par grāmatvežu kvalifikāciju ir bijusi pilnīgi cita. Visu neatkarības gadu garumā tika postulēts, ka grāmatvedis ir lieks administratīvais slogs un mums ir jābūt brīvam tirgum, respektīvi, jebkurš var būt grāmatvedis. Nozares viedoklis, ka ir nepieciešams ierobežot grāmatvedības tirgus kropļošanu, lai nenodarītu sabiedrībai milzīgus zaudējumus, netika uzklausīts. Politiķiem svarīgāk bija savākt balsis tuvākajām vēlēšanām.

Tagad esam nonākuši situācijā, kad vairs nevaram atrast kvalificētu grāmatvedi un ir vērojama iesniegto finanšu pārskatu kvalitātes strauja degradācija. Bet tas jau ir loģisks iznākums visām iepriekšējām darbībām. 

Un tad Latvijā ieradās Moneyval pārstāvji un konstatēja, ka grāmatvedības nozare ir pamesta novārtā un netiek pietiekoši uzraudzīta, līdz ar to radot riskus, kas var izpausties kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbību atbalstīšana. Mūsu uzraugošās iestādes sasparojās un galu galā nonāca pie lēmuma, ka turpmāk, lai varētu sniegt grāmatvedības ārpakalpojumu, būs jāsaņem attiecīgā licence. Šī nebūs licence, kas apliecinās grāmatveža profesionalitāti, jo to var novērtēt tikai profesionālas organizācijas, bet vismaz būs pārliecība, ka grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) prasības. Tagad likumā "Par grāmatvedību" ir parādījusies jauna norma, kas nosaka tās personas, kuras nedrīkstēs darboties grāmatvedības ārpakalpojumu jomā:

3.3 pants

Par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība, vai tādai fiziskajai personai, kurai pēdējā gada laikā ir anulēta ārpakalpojuma grāmatveža licence par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem. Šāda fiziskā persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patieso labuma guvēju ārpakalpojuma grāmatvedim.

Ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, termiņa pagarināšanu (turpmāk — pārreģistrācija), apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību veiks Valsts ieņēmumu dienests. Ārpakalpojuma grāmatveža licence tiks izsniegta uz pieciem gadiem.

Likums "Par grāmatvedību" 15.4 pants

Persona, kas vēlas uzsākt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu vai pārreģistrēt licenci, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:
  1. komersants — atbildīgā ārpakalpojuma grāmatveža vārdu, uzvārdu, personas kodu, komersanta nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru;
  2. pašnodarbinātā persona — vārdu, uzvārdu, personas kodu un nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu.
Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
  1. civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju;
  2. atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu;
  3. profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas;
  4. apliecinājumu par profesionālo pieredzi.

Iekšējā kontroles sistēma (IKS), kas katram birojam ir jānodrošina, ir ļoti līdzīga kvalitātes kontroles sistēmai. Protams, šai IKS fokuss ir cits — koncentrēšanās uz aizdomīgu darījumu identificēšanu, nevis grāmatvedības pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu. 

Licence tiks izsniegta pakalpojumu sniedzējam — vai nu uzņēmumam, vai pašnodarbinātai personai, bet tā tiks piesaistīta konkrētam atbildīgajam darbiniekam vai amatpersonai. Tiks veidots publiskais grāmatvežu reģistrs, kurš tiks uzturēts VID tīmekļa vietnē. Reģistrā norādīs šādu informāciju:

  1. komersantam — nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un atbildīgā ārpakalpojuma grāmatveža vārdu un uzvārdu, bet fiziskajai personai — vārdu un uzvārdu, nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;
  2. licences numuru;
  3. licences izsniegšanas, kā arī darbības apturēšanas vai anulēšanas datumu un pamatu;
  4. ziņas par grāmatveža profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Ja kāda no šīm ziņām mainās, ārpakalpojuma grāmatvedis divu nedēļu laikā paziņo par to VID.

Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšana dos VID iespēju izslēgt no tirgus negodprātīgos spēlētājus. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka VID būs tiesības licenci gan apturēt, gan anulēt.

VID būs tiesības apturēt licenci gadījumos, kas noteikti likuma 15.pantā:

  • uz atbildīgā ārpakalpojuma grāmatveža iesnieguma pamata;
  • nav spēkā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise;
  • apturēta saimnieciskā darbība;
  • komersanta vienīgais atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir miris;
  • grāmatvedības kārtošanai tiek izmantota grāmatvedības programma bez licences;
  • nav iesniegtas šā likuma 15.7 panta trešajā daļā minētās ziņas (par izmaiņu veikšanu grāmatvežu reģistrā);
  • atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts cits atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis.

Ja licence tiks apturēta, tad ārpakalpojumu sniedzējam tiks dots laiks, lai novērstu trūkumus. Ja trūkumi tiks novērsti, tad VID licenci atjaunos, bet, ja ne, tad licence tiks anulēta. Likuma 15.6 pants nosaka, kuros gadījumos uzraugošā iestāde licenci varēs anulēt un izslēgt ārpakalpojuma grāmatvedi no grāmatvežu reģistra:

  • ārpakalpojuma grāmatvedis neatbilst šā likuma 3.2 vai 3.3 pantā noteiktajām prasībām vai arī apzināti sniedz nepatiesas ziņas par atbilstību ārpakalpojuma grāmatvedim noteiktajām prasībām;
  • ārpakalpojuma grāmatvedis sistemātiski nesadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu un nesniedz pieprasīto informāciju;
  • atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir iekļauts riska personu sarakstā;
  • ārpakalpojuma grāmatveža komersanta juridiskā vai struktūrvienības adrese vai pašnodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst riska adresei likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 30. punkta izpratnē;
  • atkārtoti gada laikā konstatēts, ka nav ziņots Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, kuri atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā norādītajām pazīmēm;
  • grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs, veicot saimniecisko darbību, neievēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, izvairās no nodokļu nomaksas, vai ir konstatēti apstākļi, kas apliecina, ka attiecīgais grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs ir iesaistīts tādu darbību veikšanā, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
  • ārpakalpojuma grāmatvedis ir izslēgts no komercreģistra vai nodokļu maksātāju reģistra;
  • fiziskā persona ir mirusi (ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir pašnodarbinātais);
  • uz ārpakalpojuma grāmatveža iesnieguma pamata;
  • gada laikā kopš licences apturēšanas tās darbība nav atjaunota.

Visi nekad nebūs augsti kvalificēti grāmatveži vai vadītāji, jo ne visiem ir tāda vēlme un līdz tam ir arī jāizaug. Ir papildus jāmācās un jāapgūst jaunas iemaņas. Un, protams, jo augstāka atbildība, jo augstākas prasības kādam amatam. Mūsu sabiedrībai un uzraugošajām iestādēm, un varbūt arī pašiem grāmatvežiem, ir jāsaprot, ka starp visiem grāmatvežiem nevar likt vienādības zīmi. Profesijai ir jābūt regulētai, jo grāmatvedis darbojas arī sabiedrības interesēs. Savukārt valdības loma grāmatvedības profesijas regulēšanā ir nodrošināt, lai regulējums sasniegtu tās sabiedrības interešu mērķi un nodrošinātu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un konsekvenci.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.