Ministru kabinets 12.jūljā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanas noteikumi", kas nosaka, kādi preventīvi pasākumi turpmāk tiks veikti, lai Latvijā samazinātu bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Šim mērķim tiks izmantots Eiropas Sociāla fonda (ESF) finansiālais atbalsts.

2015.gadā veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā 9,9% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem bija tādi, kuri pametuši mācības, nepabeidzot skolu un neiegūstot nekādu kvalifikāciju. Turklāt pēdējos gados šim rādītājam ir tendence nedaudz pieaugt. Statistikas dati liecina, ka tendence pamest skolu ir izteiktāka lauku jauniešiem. Lai mazinātu ar šo tendenci saistītās vēlākās negatīvas sekas, ir paredzēts ESF atbalsts 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ietvaros.

Šim mērķim kopumā plānoti nepilni 40 milj. eiro, no kuriem ESF līdzfinansējums ir 33,8 milj. eiro, bet nacionālais līdzfinansējums - 5,97 milj. eiro. Apstiprinātie noteikumi paredz, ka atbalsts tiks sniegts viena sistēmiska, nacionāla mēroga projekta veidā.

Projektu no 2017.gada janvāra līdz 2022.gada decembrim īstenos Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm. Plānots, ka 665 izglītības iestādes (75% no visām) būs nodrošinājušas sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai. Preventīvie pasākumi ir iecerēti gan tiešajam atbalstam bērniem un jauniešiem, gan sistēmas izveidei, kas nodrošinātu, ka visos Latvijas reģionos tiek samazināts priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaits.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts ir vērsts uz indivīdu un novirzāms skolēnam, kurš neattaisnoti kavē mācības, kuram ir grūtības mācību vielas apguvē un zemas sekmes. Tiks ņemti vērā arī apstākļi, kas var veicināt mācību pārtraukšanas risku, piem., mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, vecāku ilgstoša prombūtne vai bērnu atstāšana novārtā.

Individuālā atbalsta mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi, kā arī profesionālās izglītības un vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, 1.-4.kursa audzēkņi. Šiem bērniem un jauniešiem būs pieejamas speciālistu konsultācijas, mentori, papildu nodarbības, kā arī materiālais atbalsts izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Tiešajam atbalstam jauniešiem tiks atvēlēti 84% no kopējā plānotā finansējuma jeb 33,49 milj. eiro.

Tāpat ir nepieciešams uzkrāt papildu informāciju par mācību procesu (kavējumiem un to iemesliem), lai būtu iespējams analizēt un laikus diagnosticēt potenciālus mācību pārtraukšanas gadījumus, pilnveidot normatīvo regulējumu, paredzot stiprināt atbildību un informatīvo saikni starp izglītības iestādi, pašvaldību un valsti, kā arī uzkrāt informāciju par pilngadību sasniegušiem jauniešiem, tai skaitā par mācību kavējumiem un skolas pamešanas faktu.

Tādēļ tiks veikti preventīvie pasākumu, kas ļaus samazināt skolu pametušo gadījumu skaitu - izstrādātas vienotas vadlīnijas un ieteikumi koordinētai risku mazināšanai pašvaldības un izglītības iestādes līmenī; regulāri apzināti mācību pamešanas riskam pakļautie jaunieši katrā izglītības iestādē un pašvaldībā, nodrošinot patiesu datu un regulāras informācijas apmaiņu skolas, pašvaldības un valsts līmenī; pilnveidota skolas personāla kompetence darbam ar riska audzēkņiem, skolas un vecāku sadarbība.

Preventīvie pasākumi palīdzēs veidot pašvaldībās labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām, atbalstot jauniešu organizācijas un iesaistot tajās mācību pamešanas riskam pakļautos jauniešus. Paredzēta arī pašvaldību un izglītības iestāžu sadarbība ar krīzes centriem un vecāku organizācijām.

IZM vēl ir jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā izglītības iestāde informē bērnu vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklēta izglītības iestāde, Valsts izglītības informācijas sistēmas satura, uzturēšanas un aktualizācijas kārtībā un jāpārskata obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība. Visiem grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2016.gada 1.septembrim.