0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIAr grozījumiem likumā ieviesīs principus, kas jāievēro pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa likmes aprēķināšanā

Ar grozījumiem likumā ieviesīs principus, kas jāievēro pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa likmes aprēķināšanā

Ministru kabineta komitejas 30. jūlija sēdes darba kārtībā iekļauts arī jautājums, kas skar izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Likumprojekta  „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” mērķis ir noteikt vienotus principus, kuri pašvaldībām jāievēro, īstenojot tām deleģētās tiesības noteikt nodokļa likmi vai likmes. Likumprojekts paredz pašvaldībām tiesības pamatā noteikt maksimālo likmi līdz 1,5 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt virs 1,5 procentiem tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Likumprojekts paredz četrus principus, kurus, nosakot nodokļa likmi, jāievēro visām pašvaldībām, un tie ir: - objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ministru kabineta komitejas 30. jūlija sēdes darba kārtībā iekļauts arī jautājums, kas skar izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Likumprojekta  „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” mērķis ir noteikt vienotus principus, kuri pašvaldībām jāievēro, īstenojot tām deleģētās tiesības noteikt nodokļa likmi vai likmes. Likumprojekts paredz pašvaldībām tiesības pamatā noteikt maksimālo likmi līdz 1,5 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt virs 1,5 procentiem tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Likumprojekts paredz četrus principus, kurus, nosakot nodokļa likmi, jāievēro visām pašvaldībām, un tie ir:
  • - objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, nodokļa maksātāji: fiziskās personas un juridiskās personas; nodokļa objekti: dzīvojamās mājas, ražošanas objekti, komercobjekti utt.;
  • - efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem. Šis princips nozīmē, ka pašvaldībai ir jāizvērtē, kādus nodokļa administrēšanai nepieciešamos pasākumus piemērot, lai tie būtu samērīgi ar šo pasākumu rezultātā paredzamajiem nodokļa ieņēmumiem;
  • - atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem. Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli tas nozīmē, ka pašvaldībai pirms lēmuma pieņemšanas par piemērojamo nodokļa likmi vai likmēm, ir jāizvērtē, kādi būs paredzamie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi;
  • - prognozējamības un stabilitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa likmes savlaicīgi tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20 procentiem. Šī principa ievērošana nepieciešama, lai nodokļa likmes netiktu mainītas katru gadu un nodokļa maksātājiem būtu stabilitātes sajūta.
Likumprojekts nosaka arī trīs izvēles principus, kurus pašvaldība var piemērot vai nepiemērot pēc saviem ieskatiem:
  •  - uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Komisijas 2006.gada 15.decembra regulas (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam nosacījumus;
  • - sociālās atbildības princips, saskaņā ar kuru pašvaldība rēķinās ar nodokļa likmes ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām, kā arī uz iedzīvotāju maksātspēju;
  • - teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai. Šis princips ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbības atbalsta principu, jo uzņēmējdarbības veicināšana ir viens no galvenajiem instrumentiem teritorijas attīstības nodrošināšanai.
Pēdējie trīs principi ir iekļauti kā izvēles principi. Tādējādi pastāv iespēja, ka viens princips tiek īstenots ar likmes, bet cits – ar nodokļa atvieglojuma starpniecību. Likumprojektā iestrādāts regulējums, kas paredz, ka pašvaldības kā obligātu ievēro sociālās atbildības principu, īstenojot Likuma 5.pantā tām deleģētās tiesības piešķirt nodokļa atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Likumprojekts paredz nodokļa atvieglojumu 50 procentu apmērā personām, kurām aprūpē ir 3 vai vairāk nepilngadīgi bērni vai bērni līdz 24 gadu vecumam, un personai vai tās laulātajam ar vismaz trijiem no šiem bērniem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta – par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi. Par aprūpē esošiem bērniem tiek uzskatīti arī bērni, kuri atrodas aizbildnībā vai audžuģimenē līdz bērna pilngadības sasniegšanai, jo pēc bērna pilngadības sasniegšanas aizbildnība un ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē izbeidzas un šiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas pienākas pašvaldības nodrošinājums ar dzīvesvietu vai finansiāls atbalsts. Minēto atvieglojumu piemēros arī gadījumos, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir kāds no šajā panta daļā minētajiem bērniem. Atvieglojumu nav paredzēts piemērot telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana nav saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), kā arī dzīvojamo māju palīgēkām. Minētais nodokļa atvieglojums nodokļa maksātājam tiks piemērots automātiski, t.i., pašvaldība, nosūtot nodokļa maksāšanas paziņojumu, to jau ņems vērā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, kas tiks iegūta valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošo datu savietošanas rezultātā. Tā kā datu savietošanas tehniskā risinājuma izstrāde ir laikietilpīga, minēto nodokļa atvieglojumu paredzēts piemērot, sākot ar 2014.gadu. Likumprojekta izpratnē, ja uz zemes vienības ir viena ēka, tad par ēkai piekritīgo zemi tiek uzskatīta zemes vienība, bet, ja uz vienas zemes vienības ir vairākas ēkas, tad katrai ēkai piekritīgo zemes vienības daļu aprēķina proporcionāli katras ēkas platībai. Savukārt dzīvoklim piekritīgo zemi aprēķina proporcionāli attiecīgā dzīvokļa platībai. Vienlaikus likumprojekts arī 2013. un 2014.gadā paredz pašvaldībām tiesības, izdodot saistošos noteikumus, piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei iepriekšējā gada līmenī, kā arī noteikt šī pieauguma ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus. Tādējādi pašvaldībām ir radīta iespēja koriģēt nodokļa maksātājiem nodokļa slogu, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības attiecīgās pašvaldības teritorijā un tās iedzīvotāju maksātspēju.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: