Uzņēmumiem, kas emitē akcijas biržā, jārēķinās, ka šis solis viņus padara ļoti caurskatāmus - lai veiksmīgi piesaistītu investorus, nāksies publiskot ļoti plašu informācijas apjomu par uzņēmumu.

Kāda tieši informācija ir jāsniedz, cik atklātiem jābūt attiecībās ar ieguldītajiem, vienlaikus nezaudējot konkurences priekšrocības, un kāda ir publiskās komunikācijas loma – par to eksperti sprieda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Tieslietu ministrijas un Nasdaq Riga organizētā diskusiju cikla “Labākai korporatīvajai pārvaldībai”¹ sestajā (noslēguma) diskusijā “Kā būt atklātam un palikt spēlē?”.

Korporatīvās pārvaldības pamatprincipi

Tieslietu ministrijas paspārnē radīts Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss², kas izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos uzņēmumiem izvirzītās prasības, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumus uzņēmumu korporatīvajai pārvaldībai. Tā principi paredz, ka uzņēmumam (kurš kotēts biržā) regulāri un laikus jāinformē akcionāri un citas ieinteresētās personas par tā saimniecisko darbību, finanšu rezultātiem, pārvaldību un citiem aktuāliem jautājumiem. Diskusijas ievadā Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, norādīja – svarīgi ievērot, ka informācija visiem akcionāriem jāatklāj vienlaikus un vienādā apjomā, tāpat ne tikai latviešu valodā, bet vēl vismaz vienā valodā, kas ir saprotama lielākajai daļai uzņēmuma ārvalstu akcionāru un citām ieinteresētajām personām. Savukārt uzņēmuma mājaslapā jāpublicē arī informācija par uzņēmuma pārvaldību, stratēģiju, darbības virzieniem, finanšu pārskati u.tml. informācija.

Tāpat no Korporatīvās pārvaldības kodeksa izriet, ka uzņēmumam jāsniedz tāda informācija, lai tā akcionāriem būtu skaidrība par padomes ievēlēšanas procesu (uzņēmumā jābūt apstiprinātai konkrētai ievēlēšanas kārtībai), kā arī lai akcionāriem būtu laikus pieejama informācija par uzņēmuma padomes locekļu kandidātiem. Ne mazāk svarīga ir akcionāru sapulču caurskatāma organizācija, laikus iepazīstinot ar tās darba kārtību un lēmumprojektiem, par ko paredzēts balsot, kā arī kārtību, kādā akcionāri var uzdot savus jautājumus.

Kas interesē investorus?

Diskusijas pirmajā daļā vairāku uzņēmumu pārstāvji dalījās pieredzē atklātības nodrošināšanā, savukārt otrajā diskusijas daļā eksperti pārrunāja, kāda informācija ir būtiska esošajam un potenciālajam akcionāram lēmumu pieņemšanai par ieguldījumu veikšanu.

Investoru pārstāvji atzina, ka visai izplatīta problēma ir tā, ka akciju emitenti sniedz pārāk maz informācijas par sevi³. Institucionālie investori informācijas izpētei pieiet ļoti nopietni, tāpēc akciju emitentiem būtu vairāk jāskaidro sava darbība.

Aktuāls jautājums ir arī par to, vai akciju prospekti netiek sagatavoti pārāk gari, kā rezultātā investoriem ir grūti apgūt un saprast visu informāciju par uzņēmumu. Kā diskusijā norādīja Sabīne Vilka, Eversheds Sutherland Bitāns banku un finanšu tiesību prakses speciāliste, jāņem vērā, ka prospekts ir juridisks dokuments, kurā jāiekļauj informācija par emitentu un vērtspapīriem, kas tiek piedāvāti plašākai publikai un attiecīgi arī iekļaušanai kapitāla tirgū. Līdz ar to tas ir galvenais informācijas atklāšanas avots. Statistika rāda, ka, piemēram, 2019. gada pavasarī vidējais publisko piedāvājumu prospekta garums Eiropā bija 400 lappuses. Rodas jautājums par proporcionalitāti – vai mazajam un vidējam uzņēmumam jāatklāj tieši tāds pats informācijas daudzums kā lielajam uzņēmumam? Prakse rāda, ka prospekta garumam bieži vien nav korelācijas ar uzņēmuma izmēriem. Tādēļ patlaban Eiropas Savienības līmenī tiek runāts, vai nepieciešams noteikt ierobežojumu prospekta lappušu garumā.

Lielākā daļa investoru lasa tikai tās akciju prospektu sadaļas, kas tiem šķiet visbūtiskākās. Ir noteikti temati, kas investorus mēdz interesēt visvairāk. Viens no primārajiem aspektiem - vai uzņēmumā ir skaidri noteikta dividenžu politika. Tāpat investorus interesē, kā uzņēmumā notiek neatkarīgu padomes locekļu ievēlēšana, kā arī auditora izvēles process (praksē esot novērojama sakarība starp uzņēmuma finansiālo situāciju un izvēlētā revidenta profesionālo līmeni - jo labāk uzņēmumam klājas, jo augstāka līmeņa auditoru tas nebaidoties piesaistīt). “Ir ļoti svarīgi, lai akciju emitents patiešām būtu atklāts, jo atšķirību, kad uzņēmumam rūp pasniegt skaidru un caurskatāmu informāciju par savu darbību un kad tas vēlas kaut ko slēpt, uzreiz var just,” sacīja Andrejs Martinovs, INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs. Investoriem svarīga ir informācija par uzņēmuma aktuālajiem finanšu rādītājiem, biznesa ilgtermiņa mērķiem, biznesa riskiem, akcionāru aizdevumiem u.c.

Nereti akciju emitenti nevēlas atklāt informāciju par saistītajiem darījumiem, cenšoties attaisnot šādu slepenību ar komercnoslēpumu. Slēpt informāciju palīdz arī koncerna līgums, uz kuru pamatojoties mazākuma akcionāriem tiek izmaksātas kompensācijas (jābūt auditora atzinumam).

“Novēlu emitentiem mazāk uztraukties par iespējamo komercnoslēpumu izpaušanu, bet vairāk pievērsties komercspiegošanas atklāšanai. Caur draugiem, paziņām un vienkārši labiem cilvēkiem var noskaidrot daudz vairāk, nekā ierakstot adekvātu informāciju biržas ziņojumā. Koncentrējamies uz caurskatāmību, jo tā ir viena no galvenajiem nefinanšu faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma novērtējumu,” rezumēja A. Martinovs.

Reizēm gadoties saskarties ar situācijām, kad uzņēmums pēkšņi maina savu politiku un neizmaksā akcionāriem dividendes. Ja dividendes netiek izmaksātas tāpēc, ka nav peļņas vai uzņēmumam ir citi investīciju plāni, tā ir saprotama situācija, taču, ja statūti tiek grozīti bez pamatota skaidrojuma, tad notiekot “nopietnas sarunas ar emitentiem”. Nesaņemot atsaucību, gan institucionālie investori, gan arī parastie ieguldītāji visbiežāk aiziet no uzņēmuma, atklāja A. Martinovs.

Uzņēmumiem svarīgi būt patiesi atklātiem, jo formāli sarakstītu papīru kaudzes attiecībās ar investoriem nederēs, piebalsoja Kaspars Peisenieks, Investoru kluba izpilddirektors. Kā piemēru viņš minēja neseno uzņēmuma Virši akciju publisko piedāvājumu. Potenciālajiem ieguldītājiem radušies jautājumi par akcionāru aizdevumiem. Līdzīgi jautājumi (par kādām likmēm no konkrētiem uzņēmumiem tiks aizņemti kapitāla līdzekļi projektu attīstībai) tikuši uzdoti arī Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Hepsor. “Akcionāri vēlas zināt, vai netiks apvesti ap stūri, vai akciju emitents neizņems līdzekļus caur saistītajiem uzņēmumiem,” sacīja K. Peisenieks. Tāpat uzņēmumiem nevajadzētu mēģināt vairīties no skaidras atbildes par savām darbības jomām pat tad, ja par to mazliet ir neērti, jo ir investori, kurus tieši interesē ieguldīt tādās jomās, kas grūtos laikos varētu būt vienas no pelnošākajām (piemēram, lombardu bizness).

Lai paplašinātu ieguldīšanas iespējas, K. Peisenieks iesaka Latvijas investoriem meklēt informāciju igauņu valodā (kaut ar Google Translate palīdzību), jo Igaunijā spēkā esošais regulējums ļauj akciju emitentiem, piesaistot nelielu kapitāla apmēru, nesagatavot akciju prospektu, līdz ar to par igauņu organizētiem nelieliem publiskajiem piedāvājumiem parasti uzzina tikai igauņu ieguldītāji.

Komunikācijas loma

Biznesa vide pēdējos padsmit gados mainījusies, diskusijā sacīja Ralfs Vīlands, investors, Vīlands Associates partneris. Agrāk uzņēmumi strādāja “melnās kastes” pasaulē, no kuras ik pa laikam komunicēja ar sev svarīgākajām mērķauditorijām un šādā veidā spēja kontrolēt, kāda informācija par uzņēmumu tiek izplatīta publiski, taču patlaban situācija drīzāk salīdzināma ar atrašanos stikla kastē, kad viss, ko uzņēmums dara, ir publiski redzams. Tas ir tehnoloģiju attīstības nopelns, uzsvēra R. Vīlands.

Ir uzņēmumi, kas šajos mainīgajos apstākļos sapratuši komunikācijas un labas uzvedības nozīmi, un ir arī tādi, kas jaunajai realitātei piemērojas lēnāk. Komunikācijai mūsdienās jābūt iespējami visaptverošai - tā dēvētajai 360 grādu komunikācijai. “Jākomunicē visdažādākajos medijos - gan pašu kontrolētajās informatīvajās telpās (mājaslapā u.c.), gan konvencionālajos medijos, gan sociālajos tīklos. Taču kanāli ir sekundāri, galvenais ir uzvedība,” skaidroja R. Vīlands.

Lai gan pastāvot gadījumi, kad uzņēmuma reputāciju var spēcīgi ietekmēt arī viens atsevišķs tvīts, tomēr tie esot ļoti reti izņēmumi. Svarīgākais ir tas, ko uzņēmums ir komunicējis, kādu iespaidu radījis par sevi pirms šī neveiksmīgā tvīta.

Publiskajā vidē izteiktās sūdzības

Viens no uzņēmuma tēlu ietekmējošiem elementiem mūsdienu digitālajā vidē ir arī klientu sūdzības. Sūdzēties ir normāls process, taču būtu svarīgi to darīt korekti - vispirms vēršoties pie valsts iestādēm, bet, ja neizdodas atrisināt situāciju, var vērsties ar prasību tiesā. Neadekvāta prakse būtu sūdzības uzreiz publiskot, norādīja A. Martinovs. Savukārt uzņēmumam ne vienmēr uz katru sūdzību būtu jācenšas atbildēt, īpaši tad, ja sūdzības acīmredzami ir tikai manipulatīvs instruments, kā ietekmēt uzņēmuma akciju vērtību citos nolūkos, piemēram, nopelnīt biržā.

Sūdzības par uzņēmumiem mēdz būt atšķirīgas - dažas var nenozīmēt pilnīgi neko, citas var signalizēt par nopietnām problēmām uzņēmumā. Uzņēmumiem, kuriem ir laba ilgtermiņa korporatīvā reputācija, viena vai dažas sūdzības neatstāj būtisku iespaidu, turpretī uzņēmumus, kam jau iepriekš gadījies atstāt “negatīvas pēdas” sabiedriskajā domā, tās var ietekmēt daudz nopietnāk. Kopumā uzņēmumiem ir jāgatavojas tam, ka sūdzības būs neizbēgamas, jautājums ir tikai par to, kurā brīdī tās parādīsies. Labākā gatavība sūdzībām ir izcils klientu serviss, labas attiecības ar ieguldītājiem, augsta korporatīvā kultūra, labas nākotnes perspektīvas, regulāra komunikācija atbilstošajās mērķa auditorijās, skaidroja R. Vīlands.

¹ Diskusiju cikla ieraksti pieejami FKTK tīmekļvietnē: https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/diskusiju-cikls-labakai-korporativai-parvaldibai

² Pieejams: https://www.tm.gov.lv/sites/tm/files/media_file/korporativas-parvaldibas-kodekss_0.pdf

³ Vairāk par emitentu sagatavotajiem akciju prospektiem var lasīt: https://www.fktk.lv/licencesana/finansu-instrumentu-tirgus/emitenti/