Lai novērtētu darba devēju gatavību sniegt atbalstu darbiniekiem energokrīzes mazināšanai, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar McCANN Rīga uzsākusi uzņēmēju aptauju, kuras nolūks ir noskaidrot, cik lielā mērā organizācijas saskaras ar darbinieku gaidām palielināt atalgojumu, lai mazinātu energokrīzes radītās sekas un vai uzņēmēji būtu gatavi to darīt, ja energokrīzes atbalsta maksājums netiktu aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Aptauja pieejama šeit: https://ej.uz/siltumabonuss

Uzņēmēji kopš aizgājušā gada rudens vairākkārt ir vērsušies gan pie valdības, gan pie likumdevējiem, lai mudinātu ātrāk pieņemt lēmumu par atbalstu un 2022. gadā pēdējās darbadienas izskaņā, 30. decembra vakarā, Ekonomikas ministrija iesniedza izskatīšanai valdībā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Ministrijas pavadoša tekstā minēts, ka, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, jautājums būtu virzāms steidzamības kārtā.

Gan LDDK, gan McCANN Rīga iesniegušas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumu par IIN likuma grozījumiem papildināt likuma normas ar ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā bez algas nodokļiem, ja darbiniekam izmaksāta kompensācija par energoresursu cenu sadārdzinājumu. Līdztekus tam McCANN Rīga izveidojusi iniciatīvu www.siltumabonuss.lv.

“Darba devēji jau daudzkārt ir rīkojušās sociāli atbildīgi iesaistoties kopienu atbalstā, taču paaugstināt algas bez konkurētspējas pieauguma būtu bezatbildīgi un veicinātu inflācijas iesakņošanos. Nav arī pieļaujams, ka valsts peļna divtik, saņemot nodokli ne tikai no darba algas, bet arī no terminētā pabalsta, ko pēc savas iniciatīvas izmaksā darba devējs,” pauž Andris Bite, LDDK prezidents.

“Mums jāsteidzina valsti pieņemt gudrus lēmumus, jo lielie rēķini par apkuri iedzīvotājiem pienāk tagad un nevar gaidīt pavasari, kamēr deputāti izdiskutēs visus aspektus. Katra atlikta diena ir solis tuvāk tam, lai daudzi darba ņēmēji nonāktu uz nabadzības sliekšņa, vai ieslīgstu parādos,” pauž “McCANN Rīga” partnere un biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana.

Jau pandēmijas laikā attālināta darba veikšanas kompensācijai tika piemērots atvieglots kompensācijas izmaksas mehānisms, bez papildus attiecināmajiem dokumentiem, lai neradītu lieku administratīvo slogu. “Siltuma bonusu” izmaksai tiek piedāvāts ieviest līdzīgu mehānismu.

Iecerēts, ka kompensācijas izmaksāšana būtu darba devēja brīva izvēle, un darba devējs varētu novērtēt, vai un kādā apmērā šāds atbalsts ir nepieciešams konkrētajam darba ņēmējam.

Priekšlikuma autori uzskata, ka vienīgais administratīvais slogs, kas tiktu radīts valstij, būtu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākums izveidot jaunu šim mērķim atsevišķu ar IIN neapliekamo ienākumu kodu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Ņemot vērā, ka valsts nebūtu iesaistīta kompensācijas izmaksu administrēšanā, uzskatāms, ka šis ir nebūtisks slogs, kuru atsver priekšlikuma ieguvumi.