Zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča žurnāla "Bilance" konferencē analizēja jauno Ministru kabineta grāmatvedības kārtošanas noteikumu (Nr. 877) atšķirības no iepriekšējiem noteikumiem (Nr. 585).

Jaunie noteikumi grāmatvedim darbu atvieglošot, jo papildus birokrātisko slogu tie neuzliek, tikai samazina, vērtē N. Janoviča. Piemēram, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem esot iespējams uz attaisnojuma dokumenta nelikt grāmatojumu, jo noteikumos pamainīts formulējums uz pieļāvuma formu: “Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (turpmāk - iegrāmatojums), var izdarīt rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta (...).” N. Janoviča gan iesaka būt uzmanīgiem: “Ja kāds grāmatvedības reģistrus vēl veido papīra formā, nevis elektroniski, tad, protams, šie grāmatojumi jāliek, jo kur gan citur to varēs redzēt? Taču to nav nepieciešamības darīt, ja ir grāmatvedības datorprogramma, kurā dokuments ievadīts un grāmatojums redzams,” skaidro eksperte.

Jaunajos noteikumos ir paredzēta arī iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru iekārtošanu katram pārskata gadam, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu.

Paredzēts, ka šādā gadījumā minētā prasība ir izpildīta, ja uzņēmums savā datorprogrammā nodrošina grāmatvedības reģistru nodalīšanu pa pārskata gadiem.

Tāpat atvieglots nosacījums preču piegādes dokumentiem, atbrīvojot tos no prasības fiziskām personām norādīt personas kodu, kas attiecas arī uz izmaksu sarakstiem par fiziskajām personām izsniegto skaidras naudas summu par sēņu, ogu vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu nodošanu. Jāievēro, ka šo atvieglojumu var izmantot tad, ja no vienas personas iegādāto sēņu, ogu vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vērtība nepārsniedz 300 eiro, jo pretējā gadījumā personas kods būs nepieciešams, sniedzot ziņas VID.

Vēl viens no jauno noteikumu punktiem paredz, ka, vienojoties ar kontrolējošo iestāžu revidentiem, uzņēmums var nodrošināt grāmatvedības datu ierakstīšanu mašīnlasāmā formātā. “Tas nozīmē, ka pārbaudītājs nevar uzspiest, lai grāmatvedības dati tiktu sniegti tādā formā, kādā tam ir ērti, ja uzņēmumam tas nav tehniski iespējams; taču tas, protams, nenozīmē, ka datus varētu nesniegt vispār!” - akcentēja N. Janoviča.

Īpaša uzmanība jāpievērš iekšējai kontroles sistēmai. “Katra revīzija tagad sākas ar jautājumu - kā jums ir ar iekšējo kontroles sistēmu? Kā jūs nodrošināt, lai nepieļautu krāpšanu? Grāmatvedības kārtošanas noteikumu 10. nodaļa ir labs “špikeris”, kas piedāvā piemērus, kurus var pārkopēt un izmantot savā uzņēmumā - piemēram, kā nodalīt darbinieku pienākumus, noteikt atbildīgos darbiniekus, ierobežot pieeju uzņēmuma mantai, utt.,” iesaka eksperte.

Grāmatvežiem uzmanība jāpievērš arī jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”. Piemēram, jaunais regulējums nosaka, ka darba līgumā ar kasieriem jābūt noteiktiem pienākumiem, tiesībām un atbildībai (kā uz piemēru šeit varot raudzīties uz iepriekšējiem “Kases operāciju uzskaites noteikumiem” (Nr. 584), kuros atsevišķa nodaļa bija veltīta tieši kasiera pienākumiem un tiesībām, iesaka N. Janoviča).

Attiecībā uz kases grāmatām noteikts, ka tad, ja kases grāmata tiek kārtota elektroniski, tad uzņēmuma kases ieņēmumus un kases izdevumus var reģistrēt vienā kases grāmatā, atsevišķi uzskaitot kases ieņēmumus un kases izdevumus eiro un kases ieņēmumus un kases izdevumus ārvalstu valūtās pa to veidiem.

Tāpat noteikts atvieglojums uzņēmuma vadītājam, paredzot, ka tas var nesagatavot atsevišķu izdevumu orderi, ja iespējams nodrošināt darījuma izsekošanu grāmatvedības programmā.