Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” pastāstīja par pašnodarbināto grāmatvedībā aktuālākajiem jautājumiem.

Neskaidrības radušās zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuriem ir iespēja  būt gan darba attiecībās ar savu saimniecību, gan arī maksāt sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajiem (vēl viena iespēja ir iecelt pārvaldnieku, nosakot viņam darba samaksu un maksājot VSAOI par viņu).

“Statuss reizēm tiek mainīts pat gada vidū, un pēc tam ir grūti atšķetināt, par kuru periodu kādā veidā jāmaksā. Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka lauksaimniekiem pagājušā gada vidū mainījās nosacījumi sociālo iemaksu veikšanai, bet pēc tam ar atpakaļejošu datumu tika atgriezta iespēja aprēķināt sociālās iemaksas par gadu. Izmaiņas tomēr būtu jāveic pārdomātāk un savlaicīgāk,” vērtē I. Leibus.

Pārpratumi laika gaitā veidojušies arī ar sociālo iemaksu uzrādīšanu pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā).

“Ieviesusies prakse, kad pašnodarbinātie par sevi veiktās sociālās iemaksas uzrāda kā saimnieciskās darbības izdevumus. Faktiski tie nav saimnieciskās darbības izdevumi, un, aizpildot ieņēmumu un izdevumu žurnālu, tie būtu jānorāda atsevišķi, tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko maksājam par savu saimniecisko darbību. Arī IIN likumā ir teikts, ka visas sociālās iemaksas ir attaisnotie izdevumi,” norāda I. Leibus.

Pašlaik norādījums “Nosakot mēneša obligāto iemaksu objektu, saimnieciskās darbības izdevumos nevar iekļaut obligātās iemaksas, kuras persona maksājusi par sevi kā pašnodarbināto personu!” iekļauts tikai VID metodiskajā materiālā “Pašnodarbinātā VSAOI”, bet drīzumā tikšot iestrādāts arī normatīvajos aktos.

Attiecībā uz minimālo VSAOI maksāšanu, svarīgi ievērot būtisku atšķirību - kamēr darba devējam ir pienākums veikt iemaksas līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas, pašnodarbinātajam tas nav obligāts pienākums, bet tikai izvēles opcija. Pašnodarbinātajam obligāts pienākums ir veikt minimālās iemaksas par gadu (bet, protams, ir iespēja arī iesniegt apliecinājumu VID par to, ka ieņēmumi nesasniegs minimālo iemaksu apmēru).

I.Leibus iesaka izvēlēties maksāt sociālās iemaksas tikai vienreiz gadā, jo tas dod iespēju labāk saprast gada kopējo peļņas apmēru. Piemēram, ja pirmajā pusgadā ir lieli zaudējumi, bet otrajā - liela peļņa (šādas situācijas nereti veidojoties tieši lauksaimniekiem), tad, saskaitot kopējo bilanci, sociālās iemaksas būs jāmaksā no krietni mazākas summas nekā tad, ja tiktu maksāts atsevišķi pa mēnešiem vai ceturkšņiem otrajā pusgadā.

“Maksāt iemaksas 10% vienreiz gadā ir privilēģija, un tiem, uz kuriem tas attiecas, to vajag izmantot,” mudināja I. Leibus. Tiesa, tas arī nozīmē, ka gada peļņa ir jāaprēķina gana ātri, jo ziņojums par obligātajām iemaksām jāiesniedz līdz 17. janvārim. “Tikko svētki nosvinēti, ķeramies klāt pie peļņas aprēķina, lai varētu pareizi aizpildīt sociālo iemaksu ziņojumu, jo to var precizēt tikai vienu mēnesi - līdz 17. februārim!” rosina eksperte.