Līdz šim spēkā esošās likuma normas paredz, ka NĪ darījumu starpniekiem jābūt iekļautiem NĪ darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja NĪ darījumu starpnieks nav cēlis savu kvalifikāciju, esošais regulējums nosaka NĪ darījumu starpnieku izslēgt no NĪ darījumu starpnieku reģistra. Vienlaikus regulējumā nebija ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas NĪ darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to bija izveidojusies situācija, ka nereti NĪ darījumu starpnieki apzināti neievēroja likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu.

Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju.

Likumā iekļauta norma, ka gadījumā, ja NĪ darījumu starpnieks nav izpildījis kvalifikācijas celšanas prasības, tad NĪ darījumu starpniekam pēc izslēgšanas no NĪ darījumu starpnieku reģistra būs iespēja tikt atjaunotam reģistrā, ja tiks izpildītas prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanas pasākumu.

Likums papildināts arī ar normu, kura uzliek pienākumu NĪ darījumu starpniekam veikt kvalifikācijas celšanas pasākumu, ja izslēgšana no NĪ darījuma starpnieku reģistra ir bijusi uz NĪ darījumu starpnieka iesnieguma pamata,  paredzot, ka kvalifikācijas pasākums ir jāveic, ja NĪ darījumu starpnieks atkārtoti vēlas reģistrēties NĪ darījumu starpnieku reģistrā.

Pēc Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informācijas, Latvijā ir ap 1450 NĪ darījumu starpnieku – saimnieciskās darbības veicēju, bet uz 2023. gada 10. maiju Ekonomikas ministrijas uzturētājā reģistrā reģistrēts 781 NĪ darījumu starpnieki, tātad aptuveni puse Latvijā esošo NĪ darījumu starpnieku nav iekļauti NĪ darījumu starpnieku reģistrā, bet sniedz starpniecības pakalpojumus, un sodi šiem pakalpojumu sniedzējiem netiek piemēroti. Papildus VID pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas VID, līdz ar to apgrūtināta šādu personu sniegto pakalpojumu uzraudzība.

Līdz ar grozījumiem likumā arī noteikts, ka fiziska persona var reģistrēties NĪ darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību VID.

Tāpat noteikta administratīvā soda (brīdinājums vai naudas sods) piemērošana tiem NĪ darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniegs bez reģistrācijas NĪ darījumu starpnieku reģistrā.

Līdz ar grozījumiem likumā arī mazināts administratīvais slogs šīs nozares komersantiem. Līdz šim likumā noteikts, ka NĪ darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas. Ņemot vērā to, ka NĪ darījumu starpniekiem kā saimnieciskās darbības veicējiem ir jāsniedz dažādas atskaites VID, šī prasība no likuma dzēsta.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums stājās spēkā 2020. gada 1. augustā.  Tas regulē NĪ darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Likums paredz, ka NĪ darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība.

Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra noteikumi Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi” nosaka apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus jāapdrošina NĪ darījumu starpniekam.  Vienlaikus, likums paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas Ekonomikas ministrijas uzturētajā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.