Saeimā trešajā lasījumā izskatāmie Finanšu ministrijas sagatavotie Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un Kredītiestāžu likumā paredz veikt pasākumus, lai īstenotu valdības izsludināto prioritāti – finanšu nozares “kapitālo remontu”.

Ar likumorojektiem konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniegto aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība. NILLTFN likumā paredzēts atteikties no neparastu darījumu ziņošanas sistēmas. Tāpat turpmāk arī maksātnespējas administratoriem būs jāievēro visas likuma prasības par klientu izpēti, iekšējās kontroles sistēmu, aizdomīgu darījumu ziņošanu un citiem jautājumiem.

Likumā iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām Uzņēmumu reģistram. Ar likumprojektu ieviesta procedūra par augsta riska SIA izslēgšanu no Uzņēmuma reģistra, kas ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu līdz 3% augsta riska SIA, kas vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu.

Ar grozījumiem pārņemtas tā sauktās 5. direktīvas prasības, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2020. gada 1. janvārim. Tās nodrošinās datu precīzu identifikāciju un pārbaudi, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību un maksājumu digitalizāciju. Tāpat noteiktas skaidrākas klienta izpētes prasības sadarbībai ar augsta riska trešajām valstīm, kā arī ieviesta kārtība proliferācijas finansēšanas novēršanai, tādējādi novēršot Moneyval norādītās nepilnības attiecībā uz skaidru proliferācijas apkarošanas mehānismu.

Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā novērstas jebkādas šaubas un interpretācija, ka arī uz likvidācijas vai pašlikvidācijas procesā esošu kredītiestādi attiecināmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības.

Likumprojektā noteikts, ka FKTK veic kredītiestāžu likvidācijas un pašlikvidācijas procesa kontroli. Tāpat ir iestrādāts pienākums likvidatoram izstrādāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģiju atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam riskam. Līdzekļu izmaksu uzsāk tikai pēc metodoloģijas apstiprināšanas FKTK.

Vienlaikus noteikts, ka FKTK, izvērtējot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumu, ilgumu un sistemātiskumu, kā arī citus būtiskus apstākļus, iesniedz Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences (atļaujas) anulēšanu. Likumprojektā arī iestrādāts deleģējums FKTK izdot normatīvos noteikumus, kas nosaka kritērijus būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Ar grozījumiem FKTK likumā ir iestrādāts mehānisms, kas paredz kompensāciju izmaksu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem pēc pilnvaru termiņa beigām vai gadījumos, kad padomes loceklis atkāpies no amata pēc paša vēlēšanās, ja tas amatā nostrādājis vismaz divus gadus. Šāda kompensācijas nepieciešamība izriet no interešu konflikta regulējuma, kas aizliedz personai pēc amata atstāšanas divus gadus ieņemt amatu tādā sabiedrībā attiecībā uz kuru, veicot uzraudzības vai kontroles funkciju, tā pieņēmusi vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Šāds interešu konflikta regulējums pēc būtības Latvijā FKTK padomes loceklim pēc amata atstāšanas aizliedz ieņemt amatus vai strādāt jebkurā finanšu un kapitāla tirgus institūcijā, jo FKTK kā uzraugs noteikti savu pilnvaru laikā  pieņem lēmumus attiecībā uz visiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

Šāda prakse, ka tiek maksāta kompensācija, ja personai ir noteikts aizliegums, ir plaši izplatīta citās valstīs, jo tas veicina speciālistu mobilitāti starp privāto un publisko sektoru un nodrošina iespēju publiskam sektoram piesaistīt augstas raudzes privātā sektora speciālistus, no otras puses nodrošinot skaidru mehānismu iespējama interešu konflikta novēršanai.

Vairums OECD valstu ir ieviesušas regulējumu, lai noteiktu kārtību pēc amata atstāšanas. 21 valsts ir ieviesusi tā saukto “cooling off” periodu, kad amatpersona nevar strādāt konkrētā jomā. Tāpat tā ir vispārpieņemta prakse paralēli aizliegumam izmaksāt kompensācijas.