Nr. 3 (117), 2023. GADA MARTS Komerclikuma grozījumi attiecībā uz akciju sabiedrībām Nomas un īres līgumi Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās Lielākā rīcības brīvība ir pirmajā tiesu instancē NORMUNDS SALENIEKSLielākā rīcības brīvība ir pirmajā tiesu instancē Saruna ar NORMUNDU SALENIEKU , Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Nomas un īres līgumi. Kādas ir to slēgšanas nianses? JURIJS ŅIKUĻCOVS , Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Komerclikuma grozījumi attiecībā uz akciju sabiedrībām IEVA ZARIŅA , Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes darba tiesību un nodarbinātības lietās IVETA ZELČA , LLM., Mg.iur., zvērināta advokāte Ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, un uz ko tā attiecas Stāsta IEVA KUSTOVA , KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, KRISTIĀNA PLĀTE , KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA , Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Ko paredz pieņemtie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā? IKARS KUBLIŅŠ par izmaiņām normatīvajā regulējumā Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts NUMURA INTERVIJA JURISTA PADOMS TIESU PRAKSE IEPIRKUMI DARBA TIESĪBAS KOMERC- TIESĪBAS KOMERC- PRAKSE ŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 3 (117), 2023. gada marts LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Iedzīvināt likumu BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ik gadu Augstākā tiesa rīko plēnumu, lai atska- tītos uz aizvadītā gada darba rezultātiem. Plēnumā piedalās senatori, kuri skata administratīvās lietas, civillietas un krimināllietas. Šogad attālināti plēnu- ma dalībniekus uzrunāja jaunieceltā tieslietu ministre Inese Lībiņa–Egnere, norādot, ka tiesnešiem ir brīniš- ķīgs uzdevums – risinot individuālus tiesiskus strīdus, viņi iedzīvina likumus konkrētās tiesiskās situācijās. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs at- zina, ka katram spriedumam jābūt kā atbildei uz kādu tiesību jautājumu, tāpēc jo īpaši uzsvēra tiesnešu lomu tiesas procesā. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns vērsās pie senatoriem, norādot, ka tiesnesim jābūt ak- tīvam taisnīguma nodrošinātājam, lai pēc sprieduma sabiedrībai nerastos šaubas, vai lieta izspriesta taisnīgi. Mūsu tiesu sistēmā Senāts kā augstākā tiesu instan- ce ir justīcijas fl agmanis, tam ir īpaša loma šo tiesību jau- tājumu risināšanā, un ne katra pārsūdzība tiek pieņemta izskatīšanai. Kāpēc vairāk nekā divas trešdaļas civillie- tu netiek cauri tā dēvētajam kasācijas sūdzību fi ltram, skaidrojām numura intervijā, uzklausot Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Normundu Salenieku. Ne vienmēr ir viegli izburties cauri tiesu sprie- dumiem, kuri ir izklāstīti nereti uz vairāk nekā des- mit lappusēm, tāpēc to galveno esenci palīdz saska- tīt pieredzējuši juristi – mūsu žurnāla rakstu autori. Šajā numurā varat iepazīties ar apskatu par Eiropas Savienības Tiesas atziņām publisko iepirkumu jomā, kā arī darba tiesisko attiecību un nodarbinātības jomā. Turpinām arī publicēt ieskatu Senāta spriedumos, ku- ros izvērtēti aktuāli darba strīdi. Lai nenonāktu līdz nepieciešamībai vērsties tiesā, ikvienam ir labi jāpārzina regulējums, kas attiecas uz konkrēto darbības jomu. Komersantiem piedāvājam iepazīties ar jaunāko Komerclikuma regulējumu, kas stāsies spēkā šovasar, tāpat izmaiņas sagaidāmas arī patērētāju tiesību nodrošināšanā. Lai darbīgs pirmais pavasara mēnesis! VINETA VIZULE, redaktore 3 4 10 28 26 22 18 12 15 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2023. GADAMARTS 3Nr. (117)4 NUMURA INTERVIJA BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars Siliņš5 NUMURA INTERVIJA NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS Pēc jūsu plēnuma ziņojumā minētās statistikas sanāk, ka vēršanās trešajā – augstākajā – tiesu instancē būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo kasācijas sūdzības sagatavošana prasa pietiekami daudz resursu, tostarp laiku un nervus, kā arī fi nanšu līdzekļus – gan algojot advokātus, gan maksājot 300 eiro drošības naudu, kuru, ja tiesnesis kasācijas sūdzību noraida, neatmaksā. Vai pie vainas ir nekvalitatīvi sagatavotas sūdzības, vai varbūt vēršanās Augstākajā tiesā jau sākotnēji ir nepamatota, ja prasītājs nav sapratis šīs instances būtību? Runājot par kasācijas sūdzībām, vispirms būtu jāsa- prot, kas notiek, pirms lieta nonāk Senātā, un kāpēc valstī pastāv tieši šāds procesuālais regulējums. Latvijā tātad ir trīspakāpju tiesu sistēma – rajona tiesa kā pir- mā instance, apgabaltiesa kā otrā – apelācijas – instan- ce, kam seko Senāts kā trešā – kasācijas – instance. Gribu uzsvērt, ka lietas dalībniekam vissvarī- gākā ir tieši pirmā instance, kas iezīmē spēles lau- kumu – prasības priekšmetu un pamatu jeb, citiem vārdiem, ko prasa un kāpēc prasa. To turpmākajā tiesvedības gaitā pēc tam vairs nevarēs grozīt, jo šai līmenī prasība savā ziņa „iekapsulēsies”. Pirmā instance, izskatot lietu pēc būtības, taisa spriedumu, kurā sniedz atbildi uz prasītāja izvirzī- tajiem argumentiem un atbildētāja iebildumiem, atzīstot prasību par pamatotu vai to noraidot. Pie sprieduma tiesa nonāk, pārbaudot faktiskos lietas apstākļus, izvērtējot pierādījumus, liecinieku liecības, pušu paskaidrojumus un tamlīdzīgi. Būtiski, ka vis- pirms tiesai ir jānoskaidro faktiskie apstākļi, lai pēc tam varētu piemērot attiecīgās tiesību normas. Tiesai ir jāizspriež, vai konkrētajai personai ir tiesība prasīt. Tātad, vai pastāv aktīvais prasības pa- mats un vai šī tiesība ir aizskarta – tā dēvētais pasīvais Lielākā rīcības BRĪVĪBA IR PIRMAJĀ tiesu instancē Aizvadītais gads Senāta Civillietu departamentam bijis sekmīgs, jo lietu izskatīšanas koefi cients bijis 107 procenti – kopā izskatīts 973 lietas, kas ir par 60 lietām vairāk nekā Senātā gada laikā saņemtās 913 lietas. Attiecīgi gada nogalē līdz 365 lietām samazinājies no iepriekšējiem gadiem neizskatīto lietu atlikums. Civillietās saglabājusies arī augsta kasācijas tiesvedības fi ltra efektivitāte – aptuveni 77 procentos gadījumu no saņemtajām lietām kasācijas tiesvedība netika ierosināta. Savukārt no izskatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs bijis vēl augstāks – 81,6% gadījumu tiesvedība netika ierosināta. Šādi statistikas dati izskanēja gada sākumā sasauktajā Augstākās tiesas plēnumā, kurā izvērtēja tiesas darbu 2022. gadā . Lai noskaidrotu, kādi iemesli ir tik lielam kasācijas sūdzību atbirumam un vai, mēģinot startēt uz trešo tiesu instanci, netērējam lieki laiku un fi nanšu resursus, aicinām uz sarunu NORMUNDU SALENIEKU, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju.prasības pamats. Tālāk tiesai attiecīgi jāizlemj, kādas tiesiskās sekas likums paredz pie konkrētiem no- skaidrotiem faktiem. Kad tiesnesim ir uzburta kon- krēta aina, viņš šai ainai piemēro to tiesību normu, kas būtu attiecināma uz konkrēto situāciju. Jāuzsver, ka tiesnesis nav tikai pasīvs procesa vērotājs. Viņš virza procesu, izskaidro lietas dalīb- niekiem viņu tiesības, pienākumus, procesuālo dar- bību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas atbilstoši Civilprocesa likuma 8. pantam. Vienlaikus jāņem vērā, ka prasītājam un atbildētājam kā lietas dalīb- niekiem savas tiesības un pienākumi jārealizē god- prātīgi. Civilprocesa likuma 9. 1 pants „Patiesības paušanas pienākums” noteic, ka „puses, trešās per- sonas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem”. Turklāt ir arī sekas, ja šis pienākums tiek pārkāpts. Civilprocesa likuma 73. 1 pants paredz: ja lietas da- lībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības, ne- godprātīgi pilda savus pienākumus, sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas ap- stākļiem vai apzināti novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz 800 eiro. Savukārt par apzināti nepatiesa pietei- kuma, prasības pieteikuma vai sūdzības, izņemot blakus sūdzības, apelācijas vai kasācijas sūdzības, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi – līdz 1200 eiro. Tātad, ja tiesnesis aktīvi virzītu lietas izskatī- šanas gaitu un puses apzinīgi pildītu savus pienā- kumus, tad tiesas procesam vajadzētu noritēt raiti. Tomēr realitātē arī pirmajā instancē lietu izskatīšana mēdz ieilgt, reizēm pat gadiem. Svarīgi, kādā veidā tiesnesis vada lietas izskatīšanas procesu. Ne mazāk svarīga ir arī lietas dalībnieku aktīva līdzdarbība. Ja tiesnesis ir tikai kā pasīvs no- vērotājs, kurš uzklausa puses, neiejaucas procesā, tad var gadīties, ka, piemēram, prasītājs atnes četras vai vairāk kastes ar dokumentiem, nenorādot, kur kas atrodas, un apgalvo, ka ar šiem dokumentiem ir pierādīts viņa prasījums. Savukārt atbildētājs iebilst, ka nesaprot, par ko vispār ir runa. Tad nu tiesnesim nekas cits neatliek kā izskatīt visās kas- tēs esošos dokumentus, lai secinātu, vai tiešām ar tiem ir pierādīts prasītāja tiesību aizskārums. Taču, ja tiesnesis ieņem aktīvu pozīciju, viņš vispirms vai- cā, tieši kādi kastēs ievietotie dokumenti attiecas uz lietu, ko konkrētajā gadījumā tie apstiprina. Ja šo dokumentu ir daudz, tad tiesnesis var pieprasīt sagatavot kopsavilkumu par dokumentu sa- turu. Turklāt arī pusēm savi pienākumi un tiesības jārealizē godprātīgi, ievērojot, ka prasītājam jāpie- rāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam savu iebildumu pamatotība. Tomēr sabiedrībā nereti uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums nav tik nozīmīgs, tas var tikt mainīts vai atcelts, to pārsūdzot jau nākamajā instancē – iesniedzot apelācijas sūdzību apgabaltiesā. Protams, pastāv varbūtība, ka tiesa savā spriedumā ir kļūdījusies. Lietas dalībnieki, atspoguļojot ap- stākļus, iespējams, ir radījuši tiesnesim pārliecību, ka lietā ir noticis tas, kas nesakrīt ar to, kā to iz- pratuši lietas dalībnieki – faktu interpretācija mēdz būt atšķirīga. Var arī gadīties, ka kāds pierādījums nav bijis iesniegts un to lietas dalībnieks saprot ti- kai tad, kad lasa pirmās instances tiesas spriedumu. Var būt, ka ir pieļauti arī procesuālie pārkāpumi, piemēram, nav ievērota tiesvedības valoda, nav pil- nā sprieduma, pastāv sprieduma motivācijas prob- lēmas u.tml. Tas var būt par pamatu apelācijas sū- dzības iesniegšanai. Taču jāņem vērā, ka apelācijas instances tiesa skatīs to pašu lietu uz tā paša pamata un priekšmeta, kas bija noteikts pirmajā instancē. Apelācijas tiesa to nevar grozīt. Otrajā instancē viss norit līdzīgi kā pirmās instances tiesā – lieta tiek skatīta pēc būtības, taču apelācijas sūdzības robežās. Tas nozīmē, ka tieši pirmajā instancē lietas dalīb- niekiem ir vislielākā rīcības brīvība. Agrāk daudzi uzskatīja, ka pirmā instance ir tikai tramplīns apelācijai un tāpēc sevišķi nav jāiespringst. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka at- bilstoši Civilprocesa likuma 430. panta ceturtajai daļai gadījumā, ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMI NUMURA INTERVIJAJāņem vērā, ka apelācijas instances tiesa skatīs to pašu lietu uz tā paša pamata un priekšmeta, kas bija noteikts pirmajā instancē. Apelācijas tiesa to nevar grozīt. kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīša- nā pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa var šos pierādījumus nepieņemt. Tas samazina pra- sītāja vai atbildētāja manevru iespējas, salīdzinot ar to, kādas tās varēja būt jau pirmajā instancē. Vai, piemēram, tas varētu attiekties arī uz kādu būtisku grāmatvedības dokumentu neuzrādīšanu, kuru pēc tam liek galdā nodokļu administrētājiem kā īpašu pierādījumu? Administratīvais process atšķiras no civilprocesa, jo tajā pastāv objektīvās izmeklēšanas princips – ties- nesis var pats iesaistīties pierādījumu izprasīšanā. Savukārt civilprocesā pastāv sacīkstes un dispozi- tivitātes principi. Tiesnesis ir ierobežots ar to, ka nevar rīkoties lietas dalībnieku vietā, piemēram, piekoriģēt prasību, kā tas iespējams administratī- vajā procesā. Civilprocesā tiesnesis vērtē tikai to, ko viņam puses ir iesniegušas. Viņš gan var būt arī aktīvs, piemēram, norādīt, ka par konkrēto faktu nav pierādījumu, un attiecīgi noteikt termiņu, līdz kuram pierādījumus, ja tādi pastāv, var vēl ie- sniegt. Taču, ja šādu pierādījumu nav vai tie netiek iesniegti, jārēķinās ar attiecīgām sekām. Esam nonākuši līdz trešajai – kasācijas – instancei, kurā daudzas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumu tiek atsijātas. Cik smalks ir šis fi ltrs, kāpēc tam tik grūti tikt cauri? Kasācijas instancē izšķiroša nozīme ir nevis pušu interesēm, kas ir pietiekami aizstāvētas jau divās in- stancēs, izskatot lietu pēc būtības, bet gan publiski tiesiskajām interesēm, cita starp, Senātā netiek vēr- tēti vai pārvērtēti lietā esošie pierādījumi. Attiecīgi Senātam kā kasācijas tiesai pats svarīgākais ir, lai tiktu nodrošināta vienveidīga tiesu prakse – valstī būtu vienota izpratne par tiesību normu piemēro- šanu un iztulkošanu. Tas ir Senāta virsuzdevums. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka kasācijas tiesvedība netiek ierosināta kurā katrā lietā. Ja, piemēram, ka- sācijas fi ltrs pazeminātos līdz 40–50 procentiem, tas nozīmētu, ka mums nav vienveidīgas tiesu prak- ses, un attiecīgi tas var radīt ļoti daudz problēmu. Igaunijā, piemēram, 2021. gadā kasācijas fi ltrs bija 86 procenti, bet Zviedrijā – pat 98,3 procenti, un attiecīgi 2021. gadā kasācijas instancē izskatītas ti- kai 68 lietas. Zviedrija, kā zināms, ir maķenīt lielāka valsts nekā Latvija... Tātad, ja strikti aizstāvam publiskās intereses, tad šis kasācijas fi ltrs celsies arvien vairāk un vai- rāk. Tieši tāpēc vēlreiz gribu vērst uzmanību, ka vislielākajam uzsvaram un cīņai ir jānotiek tieši pirmajās divās instancēs. Ja jau pirmajā instan- cē lietas dalībniekiem būs skaidra lietas būtība un likumā noteiktā kārtībā būs noskaidroti lie- tā nozīmīgi apstākļi, kā arī tiesas argumentācija spriedumā būs pārliecinoša, tad, iespējams, nebūs nepieciešamības turpināt tiesāties apelācijas un kasācijas instancēs. Jau pirms vairākiem gadiem esat minējis, ka vienveidīgās civillietās būtu nepieciešams ieviest pilotlietu. Kas ar to jāsaprot? Par pilotlietu tiešām esmu runājis ne pirmo gadu, turklāt par šo jautājumu esam aizsākuši disku- siju ar Administratīvo lietu departamenta un Krimināllietu departamenta pārstāvjiem, jo, iespē- jams, šāda speciāla lietu izskatīšanas kārtība būtu izmantojama ne tikai civillietās. Nenoliedzami arī pašlaik, izskatot lietas kasā- cijas instances tiesā, prioritāri tiek skatītas lietas, ja tajās tiek risināts tiesību jautājums, kura risinājums 7 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS Foto: Aivars Siliņš NUMURA INTERVIJAir sistēmiski nepieciešams zemākā tiesu instancē esošo lietu izskatīšanai. Tomēr tas nav pietiekami efektīvi, jo lieta līdz kasācijas instancei var nonākt arī pēc vairākiem gadiem. Pieņemsim situāciju, kurā rajona tiesā ienāk ļoti daudzas vienveidīgas lietas, piemēram, tiek sa- ņemtas 70 šādas lietas. Pēc pašreizējā regulējuma, atbilstoši Civilprocesa 32. 1 pantam, tās var sadalīt pa citām rajona tiesām, tā izkliedējot to izskatīšanu pa visu valsti. Iespējams, atbildētāju pozīcijas da- žās lietās būs atšķirīgas, turklāt lietu skatīs dažādas tiesas, dažādi tiesneši. Hipotētiski šīs 70 lietas arī varētu tikt izspriestas atšķirīgi – vienā gadījumā prasību apmierina, citā – noraida vai izbeidz tiesve- dība. Ja tikpat hipotētiski pieņemam, ka visas lietas nonāks apelācijas instances tiesā, tad katru no tām koleģiāli skatīs jau trīs tiesneši – kopā 210. Tas pats notiks arī kasācijas instancē. Iedomājieties, cik ties- nešu darba stundu tiktu veltītas šādu vienveidīgu lietu izskatīšanai! Pašlaik piedāvātais risinājums ir, ka sadarbībā ar rajona tiesu priekšsēdētājiem un apgabaltiesu civil- lietu tiesu kolēģiju priekšsēdētājiem mēs identifi - cējam šādas vienveidīgas lietas, kurās risināmie tie- sību jautājumi Senātā vēl nav skatīti, nodrošinot šādu lietu prioritāru izskatīšanu visās tiesu instancēs. Taču diemžēl mēs nezinām, kurā no tām lietas dalībnieki būs tik aktīvi, ka vērsīsies arī nākamajās instancēs. Vienu šādu lietu Senātā salīdzinoši ātrā ter- miņā jau izskatījām – saistībā ar maksātnespējīgās kooperatīvās sabiedrības administratora vēršanos ar prasījumu pret bijušajiem kooperatīvās sabied- rības biedriem. Attiecīgi daudzās līdzīgās lietās tiesvedību izbeidza – prasības tika atsauktas, jo kļuva zināms, kāds varētu būt tiesāšanās rezul- tāts. Līdz ar to netika „pa tukšo” nodarbināta tiesu sistēma. Taču, kā minēju, mums nav procesuāla rīka, kā ietekmēt lietas dalībniekus, lai viņi pirmās instan- ces vai apelācijas instances tiesas spriedumu pār- sūdzētu. Tāpat nevaram norādīt, kādi argumenti būtu jāizvirza kasācijas sūdzībā. Vienlaikus pastāv arī problēma, ka, gaidot, kā Senātā atrisināsies šāda lieta, rajona tiesām nav pamata apturēt tiesvedību citās līdzīgas lietās. Iespējami arī citi risinājumi, bet tie saistīti ar nepieciešamību veikt attiecīgus Civilprocesa liku- ma grozījumus. Viens no tiem – „pārlecot” ape- lācijas instanci, šādas vienveidīgas lietas nonāktu Senātā kā kasācijas instancē, līdzīgi kā tas jau ir ar lietām, kas saistītas ar prasību par kapitālsabiedrī- bu dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu. Taču šādā gadījumā tāpat nevaram lietas dalībniekiem norādīt, kādi tiesību jautājumi būtu jāiekļauj kasācijas sūdzībā. Vēl iespējamais risinājuma variants – pirmās instances tiesām atļaut uzdot Senātam pre- judiciālo jautājumu par lietā nozīmīgiem tiesību jautājumiem. Līdz šim šāds mehānisms mūsu tiesu sistēmā nav bijis ieviests. Tas būtu pie- ļaujams tikai vienveidīgās un ļoti daudzskaitlīgās lietās. Tad būtu legāls pamats, iespējams, apturēt lietvedību citās lietās, kurās pastāv līdzīgi tiesību jautājumi. Manuprāt, šādām lietām, kurās tiktu uz- doti prejudiciāli jautājumi, nevajadzētu būt daudz. Bet vienlaikus rodas jautājums, vai Senātam ir pietiekama kapacitāte, lai ar šiem prejudiciālajiem jautājumiem spētu tikt galā, ja to skaits pieaugtu. Nepieciešams izvērtēt, vai palielināsies tiesnešu darba apjoms, kādas būs izmaksas un nepieciešamie resursi, kā atrisināt tehniskos aspektus šāda darba nodrošināšanai. Kamēr regulējums pilotlietām vēl tikai top, vērts paraudzīties uz biežāk pieļautajām kļūdām kasācijas sūdzībās. Kas pārsvarā ir šo sūdzību iesniedzēji? Varbūt pavirši strādā advokāti? Ir bijuši gadījumi, kad arī pret juristiem vēršas ar prasību par veltīgu laika un resursu izšķiešanu nevajadzīgos tiesas procesos. Kasācijas sūdzības saņemam gan no fi ziskām, gan juridiskām personām. Daudzos gadījumos tās tie- šām ir advokātu sagatavotas. Profesionālim gan vajadzētu zināt, kā ir sastādāma kasācijas sūdzība gan pēc formas, gan satura. Taču gadās arī tā, ka ar pārsūdzībām lietā tiek novilcināts laiks. Problēmas var radīt arī cilvēciskais faktors, pie- mēram, nav bijusi pienācīgi noformēta pilnvara un tāpēc atteikts ierosināt tiesvedību. Cilvēki bieži iesniedz ļoti emocionāli piesā- tinātas kasācijas sūdzības, kurās izlikta visa sāpe, bet tai pašā laikā nav norādes ne par procesuālo, ne materiālo tiesību normu pārkāpumiem, ne- maz nerunājot par to, kā tas būtu varējis novest pie nepareizas sprieduma taisīšanas. Vēršoties ar kasācijas sūdzību, ļoti reti ir bijuši gadījumi, kad tiešām iepriekšējās instancēs bijuši pieļauti būtiski 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Cilvēki bieži iesniedz ļoti emocionāli piesātinātas kasācijas sūdzības, kurās izlikta visa sāpe, bet tai pašā laikā nav norādes ne par procesuālo, ne materiālo tiesību normu pārkāpumiem, nemaz nerunājot par to, kā tas būtu varējis novest pie nepareizas sprieduma taisīšanas. NUMURA INTERVIJAprocesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas paši par sevi ir pamats sprieduma atcelšanai, piemēram, nav ievērota tiesvedības valoda, bijis nelikumīgs tiesas sastāvs, lietas dalībniekiem nav paziņots par lietas izskatīšanu un tamlīdzīgi. Vēl viens iemesls, kāpēc var atteikt kasācijas sū- dzību – ja lietai nav būtiskas nozīmes vieno- tas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā. Vai arī – kasācijas sūdzībā norā- dītās tiesību normas piemērošanas jautājumos jau ir izveidojusies stabila judikatūra. Tāpat var atteikt kasācijas tiesvedību mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāks par 2000 eiro. Bieži, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argu- mentus, nav bijis pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā iekļautais lietas iznākums ir bijis ne- pareizs. Tiesa, iespējams, ir pieļāvusi procesuālos pārkāpumus, varbūt ir arī nepareizi interpretējusi kādu materiālo tiesību normu, taču tas neattiecas uz galvenajiem sprieduma argumentiem, bet ir ti- kai blakus arguments, kas nevar un nevarēja novest pie nepareiza sprieduma. Tas loģiski nevar būt par pamatu kasācijas sūdzības ierosināšanai. Lai izlemtu par atteikumu, tiesnesim lieta bieži vien jāizlasa no vāka līdz vākam un jāiedziļinās arī pašās smalkākajās niansēs. Ir valstis, kurās tiesas pat īsti neieskatās lietas materiālos – ir kasācijas sūdzība, apelācijas instances spriedums, un tiek vērtēts, vai var konstatēt kādus defektus apelācijas instances spriedumā. Mēs lietās ieskatāmies plašāk. Ļoti nopietni skatām kasācijas sūdzības argumen- tāciju, jo mums nav jēgas ielaist procesā lietu un pēc tam atstāt spriedumu negrozītu. Protams, ir arī izņēmumi, kad rezultātā apelācijas instances spriedums tomēr tiek atstāts spēkā, bet parasti tas ir tādos gadījumos, ja lietā aplūkojamie jautājumi ir nozīmīgi judikatūrai. Ja, pieņemsim, tiesneši pievērtu acis un, ierosi- not kasācijas tiesvedību, sāktu skatīt arī defektīvi sastādītu kasācijas sūdzību, apsverot argumentus, kas nav norādīti kasācijas sūdzībā, tad šādā gadī- jumā automātiski tiktu pārkāpts sacīkstes un arī vienlīdzības princips, jo tiesnesis iestātos vienas puses aizsardzībā, sāktu to balstīt, tādējādi izjaucot pušu līdzsvaru. Varbūt ir nepieciešams paraugs, kā būtu pareizi sastādāma kasācijas sūdzība? Civilprocesa likuma C daļas desmitajā sadaļā, kas veltīta kasācijas tiesvedībai, gan ir pa punktiem aprakstīts, kādam jābūt kasācijas sūdzības saturam un kādi dokumenti jāpievieno. Pašlaik Senātā tiek izstrādāti un drīzumā tie- sas tīmekļvietnē būs atrodami palīgmateriāli par to, kā vajadzētu pareizi sastādīt kasācijas sūdzību. Ieskatoties tīmekļvietnē izvietotajos tiesu prakses apkopojumos un judikatūras datubāze, jau patlaban var iegūt daudz noderīgas informācijas, piemēram, pārliecināties par pierādījumu nastas sadali – kādā veidā lietas dalībnieki savstarpēji mijiedarbojas, kas kuram kurā brīdī ir jāpierāda. Tāpēc, pirms rodas nepieciešamība vērsties tiesā, ieteiktu sākt ar Senāta tīmekļvietni – tur atradīsiet ļoti daudzas dzīves si- tuācijas, kuras ir jau tiesā izspriestas. Ir arī papildu saites, kas ved uz citām tīmekļvietnēm, Eiropas Savienības Tiesas judikatūras apkopojums, Eiropas Cilvēktiesību nolēmumu arhīvs, vēsturiskā judika- tūra un ANO komiteju dokumenti, senatoru kop- sapulču lēmumi un departamentu priekšsēdētāju sēžu lēmumi. Tas palīdzēs iesniegt tiešām kvalita- tīvu prasību jau pirmajā instancē. Gribu uzsvērt, ka pamatā jau tiesas zina liku- mus un tātad piemēros pareizās tiesību normas, pat ja lietas dalībnieks prasības pieteikumā ir kļūdaini uz tām norādījis. Lietas dalībniekam galvenais uz- devums ir patiesi paust savu stāstu. Protams, lai tie- sa nenomaldītos, ir vēlams norādīt, kāda materiālā tiesību norma būtu piemērojama prasītāja ieskatā un ko viņš vēlas panākt. Var rasties situācija, kad izstāstām, kas ir noticis, bet prasījums ir tik ačgārns, ka mērķis netiek sasniegts. Tāpēc vēlreiz atgādinu, cik ļoti svarīgi ir jau pirmajā instancē pareizi no- formulēt prasības pamatu un priekšmetu. Ar Normundu Salenieku sarunājās VINETA VIZULE 9 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS NUMURA INTERVIJA Foto: Aivars SiliņšNext >