Nr. 2 (68), 2019. gada februārisIzdevniecība „Lietišķās informācijas dienests”WWW.JURIDISKIEPADOMI.LVDaiga VilsoneKomercvide atkarīga arī no efektīva tiesu darba4. lpp.Kad veicams novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību?10. lpp.Viktorija SoņecaVai garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām?18. lpp.Māris SimulisVai tiesai jāieņem darba devēja loma?14. lpp.Evija MuginaES Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās24. lpp.Kaspars RācenājsDarba uzteikums pārejošas darbnespējas dēļ20. lpp.REDAKCIJAS SLEJA3NUMURA INTERVIJAKomercvide atkarīga arī no efektīva tiesu darba ........................................................4. lpp.Saruna ar Daigu Vilsoni, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājuDATU AIZSARDZĪBAKad veicams novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību? .................................10. lpp.Sagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijasJURISTA VIEDOKLISVai tiesai jāieņem darba devēja loma? .......................................................................14. lpp.Māris Simulis, zvērinātu advokātu biroja Sorainen juristsUZŅĒMUMU REĢISTRSIzmaiņas kārtībā, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu ...................17. lpp.Dzintra Švarca, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulteAUTORTIESĪBASVai pārtikas produkta garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām? .........................18. lpp.Viktorija Soņeca, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītājaTIESU PRAKSEDarba uzteikums pārejošas darbnespējas dēļ ...........................................................20. lpp.2018. gada spriedumu motīvu daļu atziņasKaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumosPUBLISKIE IEPIRKUMIJaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās ..........24. lpp.Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktoreJURIDISKIE JAUNUMIBūs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma .......................................................29. lpp.Brexit termiņš strauji tuvojas .....................................................................................30. lpp.ŽURNĀLSBILANCES JURIDISKIE PADOMINr. 2 (68), 2019. gada februārisLR UR reģistrācijas nr. 000740196ISSN 2255–9507IZDEVĒJSSIA Lietišķās informācijas dienestsREDAKCIJARedaktore Vineta VizuleMaketētājs Arvis VillaLiterārā redaktore Rita Cielēna1. vāka foto: Aivars SiliņšREDAKCIJAS ADRESEGraudu iela 68, Rīga, LV–1058Tālrunis 67606110, fakss 67606115E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lvwww.juridiskiepadomi.lv@JuridiskiPadomi juridiskie.padomiABONĒŠANAAbonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lvREKLĀMATālrunis 67606110Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāliĀrštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokliPar faktu pareizību atbild raksta autorsPārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce obligātaIespiests SIA IBC Print BalticŽurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvuPaškontrole ieviešama visās jomās BILANCES JURIDISKIE PADOMINr. 2 (68), 2019. gada februārisSATURSVeidojot žurnāla februā-ra numuru, neapzināti sakrita, ka rakstu autori galvenokārt pievērsušies ar tiesām saistītai tematikai. Iespējams, tas tikai apliecina, ka tiesu spriedumi ir labs izziņas un arī pieredzes gū-šanas avots, lai neatkārtotu citu pieļautās kļūdas, noskaidrotu, kā likumus interpretē juridisko profesiju pārstāvji, kā situāciju saskata tiesas procesā iesaistītās puses. Varam gūt priekšstatu, kā tiek pamatoti spriedumi gan Latvijas, gan Eiropas Savie-nības tiesā, tostarp minēta arī citu valstu komersantu tiesāša-nās pieredze. Tas ļauj Latvijas uzņēmējiem jau laikus novērst iespējamās darbības, kas varētu nesaskanēt ar likuma garu arī tad, ja attiecīgā norma mūsu valsts likumdošanā nav vārds vārdā šādi interpretējama.Par to, ka mācās ne vien uz-ņēmēji, bet arī tiesneši, numura intervijā stāsta Daiga Vilsone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdē-tāja. Tiesu teritoriālā reforma ļāvusi saīsināt tiesāšanās laiku, taču uzlabojumi tiesu sistēmā vēl veicami. Kā liecina dažādi starptautiski reitingi, ārvalstu investoriem un arī pašmāju uz-ņēmējiem gribētos, lai kvalita-tīvs tiesu darbs veicinātu, nevis iekavētu komercvides attīstību.Vairākos rakstos minēta arī paškontroles sistēmas nepie-ciešamība uzņēmumos. Tāda ir vajadzīga aizvien aktuālajā per-sonas datu aizsardzības jomā un drīzumā būtu ieviešama trauk-smes cēlēju aizsardzībai jau darbavietās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieku. Direktīvās ne vienmēr ir precīzi norādīts, kas ar šādām sistēmām jāsaprot, taču skaidrs, ka paškontrole ir izstrādātas un dokumentētas praktiskās rīcības procedūras. Tās arī palīdzēs izvairīties no tiesu procesiem un apjomīgiem sodiem.Vi ne ta Vi zu le,re dak to reNUMURA INTERVIJA4BILANCES JURIDISKIE PADOMINUMURA INTERVIJA5Nr. 2 (68), 2019. gada februārisKomercvide atkarīga arī no efektīva tiesu darbaAr Daigu Vilsoni, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju, tiekamies, lai runātu par valsts lielākās tiesas darbu. Sarunā liekam uzsvaru uz to, kā tiek iztiesāti komerciāla rakstura strīdi un ekonomiskie noziegumi, pastarpināti meklējot atbildes uz jautājumiem – cik droši var justies uzņēmējs, ka saņems pietiekami ātru, kvalitatīvu spriedumu, cik pārliecināta var būt sabiedrība, ka tās apzadzēji tiks tiesāti taisnīgi.Kādi pēc nesen noritējušās tiesu teritoriālās reformas ir Rīgas apgabaltiesas pienākumi un vieta tiesu sistēmā? Kādas lietu kategorijas un kādās instancēs tā izskata?Rīgas apgabaltiesa joprojām ir lielākā tiesa Latvijā. Šeit strādā 63 tiesneši – 26 krimināllietu kolēģijā un 27 civillietu kolēģijā. Mēs apelācijas instancē izska-tām visas krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas un civillietas, savukārt sūdzības par notāriem izskatām kā pirmās instances tiesa. Rīgas apgabal-tiesa neizskata nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas jeb tā dēvētās reiderisma lietas, kas ir Jelgavas tiesas piekritībā. Vai Rīgas apgabaltiesā nonāk arī nodokļu strīdi? Mūsu piekritībā ir nodokļu krimināllietas, taču ne nodokļu lietas, kas izriet no administratīvi tiesis-kajām attiecībām, kad pārsūdz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu lēmumus, jo šīs lietas ir pie-kritīgas administratīvajām tiesām un tās izskata ad-ministratīvā procesa kārtībā. Taču administratīvās lietas svarīgi nejaukt ar administratīvo pārkāpumu lietām (lietas, kurās piemērots administratīvais sods), kuras apelācijas instancē nonāk pie mums, vispārējās jurisdikcijas tiesā. Lūdzu, izskaidrojiet atšķirību starp administratīvajām lietām un administratīvo pārkāpumu lietām, arī to, kāpēc nodokļu strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu piekrīt pirmajām, nevis otrajām? Arī VID taču piemēro uzrēķinus, soda naudas, kas faktiski ir administratīvais sods par nodokļu nenomaksāšanu!Tas nav viens un tas pats. Administratīvo pārkāpu-mu lietās sodus piemēro daudzas un dažādas valsts institūcijas. Administratīvajās lietās, piemēram, par nodokļu strīdiem, tiek vērtēts, cik pamatots ir bijis VID veiktais audits, vai tā secinājumi bijuši pareizi, vai grāmatvedības dokumenti ir kārtoti pareizi un vai tie atspoguļo faktisko situāciju.Tātad administratīvās lietas no administratīvo sodu lietām atšķir dziļāka, sarežģītāka izpēte, jo tas nav kā policistam acumirklī pieņemt lēmumu par soda kvīts izrakstīšanu, ja automašīna novietota stāvēšanai neatļautā vietā? Protams, VID nav vienīgā iestāde, kas rada admi-nistratīvās lietas. Ir daudz pārsūdzību par valsts un pašvaldības iestāžu, būtībā valsts pārvaldē pieņem-tiem lēmumiem, kas piekritīgas administratīvajām tiesām. Gadījumos, kur ir administratīvie akti, ie-stādes faktiskā rīcība, visa piekritība ir noteikta ad-ministratīvajai tiesai. Kā tiesu reforma mainījusi tieši Rīgas apgabaltiesas darbu? Kādu iespaidu tā atstājusi uz tiesas noslodzi?Tiesu reforma ir izlīdzinājusi noslodzi reģionos, bet tas nav atrisinājis problēmu Rīgā. Valsts galvaspil-sētā ir visaktīvākā ekonomiskā dzīve, vislielākais iedzīvotāju skaits, līdz ar to visvairāk strīdu. Tādēļ izmantojam citus instrumentus, ko normatīvais Foto: Aivars Siliņšregulējums paredz, – gan Kriminālprocesa likumā, gan Civilprocesa likumā ir normas, kas paredz ie-spēju nodot lietas ātrākai izskatīšanai citās tiesās. Krimināllietās tas notiek, nešķērsojot Rīgas tiesu apgabala robežas, bet civilprocesos tas ļauj izlīdzi-nāt noslodzi starp Rīgas tiesu apgabalu un pārējiem Latvijas reģioniem. Tas bija milzīgs atspaids refor-mas laikā, un šīs normas darbība ir pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim. Bet ko pēc tam?Mana absolūta pārliecība, ka šī norma ir saglabājama arī turpmāk. Varbūt tā nebūtu jālieto tik intensīvi kā tiesu reformas laikā, taču mēs neesam pasargāti no kāda veida lietu pēkšņiem pieplūdumiem kādā laika periodā, un, ja mums šādas normas nav vispār, tad šādām situācijām nav risinājuma. Es vēlētos pārlie-cināt gan izpildvaru, gan likumdevēju par to, ka šādai normai ir jābūt. Cits jautājums – cik bieži to lietot.Vēl viens tiesu reformas deklarētais vēlamais sasniedzamais mērķis bija lielāka tiesu vai vismaz tiesnešu specializācija. Arī jūs nesenajā Eiropas Padomes ekspertu pētījumā par tiesu sistēmas novērtējumu Latvijā esat minēta saistībā ar „apņemšanos dažus civillietu departamenta tiesnešus specializēt komerclietās”. Kā veicas ar šo tiesnešu specializāciju komerclietās, cik tiesnešu jau ir specializējušies šajā jomā?Jāsāk ar to, ka šobrīd nav defi nēts, kas īsti uzskatāms par komerclietu. Šo spektru var nosaukt ļoti plaši...Bet jums taču bija sava izpratne par šo jēdzienu, kad to minējāt sarunā ar EP ekspertiem?Faktiskā situācija ar specializāciju ir tāda, ka pēc priekšmetiskās piederības konkrētās tiesās tiek izska-tītas intelektuālā īpašuma lietas – pirmajā instancē tās izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, bet apelācijas instancē – Rīgas apgabaltiesa. Rīgas ap-gabaltiesā ir septiņi tiesneši, kas specializējušies tieši šo lietu izskatīšanā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpil-sētas tiesā – pieci. Specializācija ir arī lietās, kas sais-tītas ar bērnu prettiesisku nolaupīšanu (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesa). Par komerclietām mēs varam runāt visās tajās civillie-tās, kurās ir strīdi starp kapitāldaļu turētājiem, akcio-nāriem, strīdi starp komersantiem. Vai komerclietas jēdzienā būtu ietveramas arī maksātnespējas lietas? Ja mēs tajā ietversim arī maksātnespējas lietas un tiesis-kās aizsardzības procesa lietas, tad tie būs ārkārtīgi lieli lietu apjomi, piemēram, Latvijā pagājušajā gadā bija vairāk nekā 4000 fi zisko personu maksātnespējas lietu. Patlaban Rīgas apgabaltiesā neesam noteikuši konkrē-tus tiesnešus, kas specializētos komerclietās, – specia-lizējas visi, jo lietu skaits ir liels. Šis jautājums noteikti ir jārisina nākotnē. Izpildvarai un likumdevējam būtu jāsaprot, vai tie vēlas specializētās tiesas vai tiesnešus, kas specializējušies šajā jomā. Ja valstij tas ir nepiecie-šams, un, manuprāt, tas ir nepieciešams, tad ir jāveic aprēķini – cik lietu mēs nododam izskatīšanai šādiem specializētajiem tiesnešiem. Specializācija nozīmē, ka lietas izskatīšanu var paveikt ātrāk, jo nepieciešams īsāks laiks, lai sagatavotos lietas izskatīšanai, – tiesne-sim jau ir pilnīga skaidrība par normatīvā regulējuma bāzi, kas jāpiemēro.Komerclietās specializētam tiesnesim būtu jābūt arī ar padziļinātām ekonomikas zināšanām. Tad tas ir jautājums ne tikai par lietu izskatīšanas ātrumu, bet arī spriedumu kvalitāti. Piemēram, maksātnespējas lietās tiesnesim jābūt gluži vai ar grāmatveža zināšanām – jāprot izvērtēt fi nanšu pārskatu, bilanci...Protams, tiesnesim kā minimums jāprot nolasīt bilanci, izrēķināt likviditātes koeficientus, tas ir pašsaprotami. Vai šo grāmatvedības analīzi tiešām veic tiesneši, vai arī viņiem ir kādi ekonomikā specializējušies palīgi?Paši tiesneši. Protams, tur, kur nepieciešamas kom-pleksas zināšanas grāmatvedībā, gan kriminālprocesā, gan civilprocesā ir iespējams nozīmēt ekspertīzi. Kā tiesneši gūst šīs zināšanas par ekonomikas procesiem, grāmatvedību?Tiesneši mācās grāmatvedības pamatus, finanšu jautājumus. Tiesnešu mācībām ir veltīta pietiekami liela darba stundu daļa. Līdz šim Latvijā to veica Latvijas Tiesnešu mācību centrs. Ir iegūts arī Eiropas NUMURA INTERVIJA6BILANCES JURIDISKIE PADOMISpecializācija nozīmē, ka lietas izskatīšanu var paveikt ātrāk, jo nepieciešams īsāks laiks, lai sagatavotos lietas izskatīšanai, – tiesnesim jau ir pilnīga skaidrība par normatīvā regulējuma bāzi, kas jāpiemēro.Savienības fondu fi nansējums projektam „Justīcija attīstībai”. Kopumā tie ir 11 miljoni eiro – ārkārtīgi liela summa, un šī projekta ietvaros notiek arī tiesne-šu, tiesu darbinieku apmācība. Projekta pamatmērķis ir komercvides uzlabošana un attīstīšana, apmācībās uzsvars tiek likts uz fi nanšu, ekonomikas jautāju-miem. Patlaban Latvijā tiesnešiem iespēja gūt pa-pildu zināšanas ir milzīgas. Tiesneši, kas specializē-jušies intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanā, dodas izglītoties uz citām Eiropas valstīm, kur mācības piedāvā Starptautiskā Intelektuālā īpašuma aizsar-dzības organizācija. Liels paldies jāsaka arī Kontroles dienesta vadītājai Ilzei Znotiņai, jo viņai ir izdevies atvest uz Latviju speciālistus noziedzīgi iegūtu lī-dzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma fi nansē-šanas novēršanas jomā no dažādām pasaules valstīm. Kā notiek tiesnešu sadale, norīkošana vienā vai citā apmācību jomā? Vai tematiskā izvēle ir pašu tiesnešu ziņā? Tematiskā izvēle ir atstāta pašu tiesnešu ziņā, bet tiesnesim ir jārēķinās ar to, kādas lietas viņam būs jāizskata. Tiesās katra gada sākumā tiek noteikta lietu sadales kārtība. Kā notiek lietu datorizētā atlase? Dators taču pats nespēj sašķirot lietas vairākos „grozos”, piemēram, intelektuālā īpašuma lietas izdalīt atsevišķi, lai tās sadalītu tiem septiņiem tiesnešiem, kas specializējušies šajā jomā?Lietas sākotnēji vēl tiek noformētas papīra formā. Pakete ar dokumentiem tiek atnesta uz tiesu, un uz tās ir uzrakstīts, vai tas ir strīds par patentu, dizainpa-raugu vai tamlīdzīgi. Kancelejas darbinieki šīs lietas izdala atsevišķā kaudzītē, materiālam piešķir numu-ru, kas tiek ievadīts sistēmā, un sistēma pēc saviem algoritmiem sadala šīs numurētās lietas tiesnešiem. Vai tiesneši paši izrāda interesi par specializēšanos? Vai ir tādi, kas vēlas padziļināti apgūt un strādāt tikai ar viena tematiska spektra lietām? Jā, izrāda. 2014. gadā, kad pārstrukturizējām dar-bu Rīgas apgabaltiesā, es vaicāju kolēģiem, vai kāds vēl grib specializēties intelektuālā īpašuma lietās. Tiesneši, kas pirms tam nebija skatījuši šāda tipa lie-tas, brīvprātīgi pieteicās. Arī patlaban daudzi tiesneši pauduši vēlmi specializēties komerclietu izskatīšanā. Runājot par jau esošo specializāciju lietās par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfi ju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfi skās izcelsmes norāžu aizsardzību – cik daudz šādu lietu ir, kādas ir vispārējās tendences un kas tās raksturo saturiski? Kādi ir biežākie strīdu objekti?Ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītu lietu nav īpaši daudz. Pirmajā instancē ap 30–40 lietu gadā, līdz otrajai instancei gada laikā nonāk apmēram mazāk par divdesmit lietām. Vispārējā tendence ir tāda, ka apelācijas instancē personas izlīgumus vairs neslēdz – ja spēj panākt vienošanos, tad tas parasti notiek jau pirmajā instancē. Lietu izskatīšanas ter-miņi ir saprātīgi, protams, ja lietā iesaistīts ārvalsts 7Nr. 2 (68), 2019. gada februārisFoto: Aivars SiliņšNUMURA INTERVIJAelements, kas ir ārpus Eiropas Savienības, tad gan tie būs ilgāki un var aizņemt vairākus gadus. Strīdi ir dažādi – gan par domēniem, gan patentētu produktu kopēšana, sākot no mēbelēm un beidzot ar pārtiku un medikamentiem, protams, arī lietas, kas saistītas ar preču zīmēm. Vai pārsvarā ar šādām prasībām tiesās vēršas ārvalstu kompānijas, kuru produkcijai vietējie ražo pakaļdarinājumus, vai tomēr šādas intelektuālā īpašuma zādzības notiek arī pašu vietējo uzņēmumu starpā?Ne vienmēr prasītājs ir ārvalstu kompānija, var būt arī otrādi. Mēdz teikt, ka tiesās labi atspoguļojas valsts tautsaimniecības procesi, un katram laika periodam ir raksturīgas noteikta veida lietas, piemēram, deviņdesmitajos gados esot bijuši strīdi par privatizāciju, kooperatīviem, vēlāk ar banku krīzēm saistītas lietas, pēc fi nanšu dižķibeles droši vien bija daudz maksātnespējas procesu... Kādas pēdējā gada līdz divu gadu laikā ir aktuālās tendences ar ekonomiku saistīto tiesu lietu kategorijā?Patlaban nav vērojami lieli uzplūdi kādu noteiktu kategoriju lietās. Rīgas tiesu apgabalu pēdējos ga-dos visvairāk ir skāruši strīdi par zemes piespiedu nomas attiecībām. Savukārt juridisko personu mak-sātnespējas lietās ir vērojams kritums – apmēram uz pusi, ja salīdzinām ar fi nanšu krīzes laikiem, taču pa-lielinās fi zisko personu maksātnespējas lietu skaits. Domāju, tas saistāms ar to, ka cilvēki kļūst zinošāki par savām tiesībām. Vēl ir tendence, ka samazinās pieteikumu skaits par šķīrējtiesas spriedumu piespie-du izpildi. Vairs arī neiznāk saskarties ar sabiedrībā tā saucamo kaktu šķīrējtiesu lēmumiem. Krimināllietu kategorijā nav vērojams, ka būtu palielinājies no pro-kuratūras iesniegto lietu skaits, kas skar ekonomis-kos un fi nanšu noziegumus. Tomēr to skaits ir gana liels – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nedēļā vidēji saņem trīs liela apjoma lietas (lietas, kurās ir daudz materiālu un/vai daudz nopratināmo liecinieku). Publiskajā telpā tagad tiek daudz runāts par Eiropas Padomes Moneyval komitejas atzinu-miem un situāciju cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, taču pēdējā laikā nav nācies saskarties ar lietām, kurās būtu konkrēti apsūdzētie par šādiem noziegumiem. Tur ir cita veida procedūras, bet, ka būtu apsūdzēta iespējamā vainīgā persona, – šādu lie-tu nav. Tiek atrasti līdzekļi, ko atzīst par noziedzīgi iegūtiem, taču pašu personu neatrod. Tas ir pārme-tums izmeklēšanas iestādēm, nevis tiesām. Izmeklēšanas iestādēm atkal ir pārmetumi tiesām – mūsu žurnālā bija intervija ar Kasparu Podiņu, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāju, kurš sacīja, ka, lai arī ir redzamas uzlabojuma pazīmes, ilgu laiku jau tā retie tiesu spriedumi lietās par pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmām un līdzīgiem noziegumiem bijuši ļoti pielaidīgi – pārsvarā beigušies ar nosacītiem sodiem, kas nespēj atturēt izdarīt atkārtotus noziegumus. Valstī ir milzīga tā saucamā nodokļu plaisa, tiek realizētas dažādas PVN „karuseļu” shēmas – kāpēc par šiem noziegumiem ir tik maz ar reālu cietumsodu notiesāto personu? Personas var notiesāt tad, ja uz tiesu atsūta šādas lietas. Protams, nevar teikt, ka šādu lietu nebūtu – Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance gadā sa-ņem ap 200 ekonomisko noziegumu lietu, kuru vidū ietilpst gan krāpšana, gan izvairīšanās no no-dokļu nomaksas, gan kontrabanda un citas lietas. Jautājums par sodu bardzību ir jautājums par sodu politiku, kas valstī neveidojas vienā dienā. Vēsturiski raugoties, bija laiks, kad Latvijai pārmeta, ka ir ār-kārtīgi daudz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, daudz ieslodzīto personu, ka jāmeklē alternatīvi sodi. Taču pēc tam sabiedrība konstatē, ka šādi sodi nav samērīgi un neattur personas no noziedzīgu noda-rījumu izdarīšanas. Atkal tiek rosināts, ka sodu po-litikai jākļūst stingrākai, jāpiemēro vairāk sodu, kas saistīti ar brīvības atņemšanu. Savu iespaidu uz soda bargumu, protams, atstāj arī vienošanās procedūra, ja apsūdzētais atzīst savu vainu. Neesmu dzirdējusi daudz gadījumu, kad tiesa neatzītu šādu vienošanos procedūru, jo sods beigās tādēļ iznāk pārāk maigs. Tas tomēr valstij ir risinājums, kā ātri noregulēt krimināltiesiskās attiecības, nepatērējot tik daudz resursu pierādīšanas procesam.Jūs minējāt sodu politiku un sabiedrības izpratni par to tādā lineārā griezumā – vairāk vai mazāk reālu cietumsodu kopumā. Bet jautājums jau ir par sodu sabalansētību atbilstoši nozieguma smagumam. Nav runa par to, ka kopumā vajadzētu daudz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, bet gan tur, kur tos patiešām vajag, kā tīša, rūpīgi plānota miljonu NUMURA INTERVIJA8BILANCES JURIDISKIE PADOMIFoto: Aivars Siliņšizkrāpšana no valsts budžeta. Sabiedrībā bieži dzirdēts viedoklis, ka par ievārījuma burciņas nozagšanu piespriež cietumsodu, kamēr miljonu zaglis staigā brīvībā... Vai šī reizēm vērojamā sodu nesabalansētība būtu skaidrojama ar to, ka mazāk smagus noziegumus ir arī daudz vieglāk pierādīt, kamēr smalkāku shēmu organizatoru notiesāšanai vai vismaz vainas pierādīšanai pilnā apmērā trūkst valsts iestāžu kapacitātes?Es domāju, ka sabiedrībā ir arī izveidojušies stereoti-pi, jo, ticiet man, par ievārījuma burciņas nozagšanu nevienam reālu cietumsodu nepiespriedīs, ja vien persona jau nav pirms tam bijusi tiesāta.Tā, protams, ir metafora.Sodu samērīguma jautājums ir jāpārskata ar mūsu šā brīža attīstības un izpratnes acīm. Ja redzam, ka nosacītie sodi neuzlabo situāciju valstī, ja noziegu-mu skaits palielinās, tātad jāmeklē cita veida sodi, ko piemērot. Vai patlaban notiek paradigmas maiņa sodu politikā attiecībā uz ekonomiskajiem noziegumiem?Jā, noteikti!Cik ātri vidēji tiek izskatītas komerclietas – cik ilgā laikā uzņēmējs var rēķināties, ka saņems galīgo spriedumu vismaz pirmajās divās instancēs? Standarta situācijā, ja lieta nav sarežģīta, pirmajā instancē līdz spriedumam var tikt pusgada laikā, lī-dzīgs laika termiņš arī lietas izskatīšanai apelācijas instancē. Taču, ja lietā ir ārvalsts elements, jāīsteno pārrobežu sadarbība, lietas izskatīšana krietni ie-ilgst – ja tā ir Eiropas Savienība, tad apmēram par sešiem mēnešiem. Tāpat lietu izskatīšana ir ilgāka, ja lietā nepieciešams nozīmēt ekspertīzes. Kādā intervijā pirms vairākiem gadiem sacījāt, ka „aptuveni pēc gada varēsim redzēt, vai sabiedrība ir vai nav pieņēmusi mediācijas procesu”. Vai sabiedrība ir pieņēmusi mediāciju kā labu alternatīvu tiesai, vai tās popularitāte aug?Mediācija vēl nav tik izplatīta, kā varētu būt. Ar me-diācijas procesiem vairāk iznāk saskarties ģimenes tiesību strīdos, jo tajos valsts fi nansē bezmaksas kon-sultācijas. Noteikti būtu svarīgi, ka mediatori būtu vairāk pieejami arī komerclietās. Aktualizējies jautājums par tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu. Kā jūs uz to raugāties, un kāds ir valdošais noskaņojums tiesnešu vidū?Manuprāt, saprātīgāk būtu, ja šāda imunitāte nepa-stāvētu. Ja tiesnesis šķērso ielu pie sarkanās gaismas un ja ikviens cits sabiedrības loceklis par to maksātu naudas sodu, tad kāpēc lai tas nebūtu jādara arī ties-nesim? Es neredzu problēmu. Taču nelielas bažas rai-sa mazo apdzīvoto vietu problemātika. Vai personas, kas var piemērot sodu par administratīvo pārkāpumu, nesāks šo varu izmantot nepareizā veidā...Jūs domājat – tieši attiecībā pret tiesnešiem?Jā, man pastāv šādas bažas. Jo tiesneši jau ir tie, kuri diendienā vērtē šo personu darbu.Bet tad jau viņi tieši baidīsies tā rīkoties!Tomēr to redzu kā vienu no riskiem. Es to neteiktu, ja nebūtu ko dzirdējusi arī no kolēģiem, kas strādā reģionos. Spriežot par tiesu darba efektivitāti, parasti runā tikai par lietu izskatīšanas kvantitāti, ātrumu, taču jūs esat teikusi, ka uzmanība būtu jāpievērš arī kvalitātei. Kvalitāti laikam grūti objektīvi izmērīt citādi kā vien ar nākamajā tiesu instancē atcelto spriedumu īpatsvaru. Publiski pieejamā informācija liecina, ka no 587 kasācijas kārtībā 2017. gadā pārsūdzētajiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešu pieņemtajiem nolēmumiem civillietās kasācijas instances tiesa togad atcēla 137 spriedumus. Tā ir gandrīz ceturtā daļa. Ko tas liecina par Rīgas apgabaltiesas spriedumu kvalitāti?Mēs noteikti vēl nelepojamies ar sasniegto. Krimināllietu tiesu kolēģijai gan rādītāji ir lieliski, taču Civillietu tiesu kolēģijai noteikti ir, kur augt. Mūsu spriedumus atceļ arī tādēļ, ka tiesa nav izskaidrojusi pusēm, ka par konkrēto faktu lietā ir strīds, bet lietā nav neviena pierādījuma, kas šo faktu apstiprinātu vai noliegtu. Daļa atcēlumu saistīta ar to, ka spriedums nav pietiekami motivēts – tiesa kādu faktisko apstākli ir atstājusi bez ievērības un spriedumā nav analizējusi, lai arī prātā, izspriežot lietu, tas ir bijis. Jāņem vērā, ka kasācijas instances atcelts spriedums ne vienmēr ape-lācijas instancei nozīmē, ka bija jātaisa pretējs sprie-dums – bija rūpīgāk jāievēro procedūra, nolēmumā jāizanalizē apstākļi, kas šķietami nav ņemti vērā.Ar Daigu Vilsoni sarunājāsIkars Kubliņš,portāla plz.lv redaktorsTiek atrasti līdzekļi, ko atzīst par noziedzīgi iegūtiem, taču pašu personu neatrod. Tas ir pārmetums izmeklēšanas iestādēm, nevis tiesām. NUMURA INTERVIJA9Nr. 2 (68), 2019. gada februārisNext >